Autors: Juris Kālis, Elīna Uļanska
Avots: Zemgales plānošanas reģions
Ķeveles avoti, Zebrus Elku kalns, Tērvetes Svētais kalns, Vilces Velna grava, Garozas Senču ozols, Mucenieku kausakmeņi, Bārbeles sēravots, Meļķitāru muldakmens, Pastmuižas velnakmens, Daudzeses Ellītes avots, Saltupju Svētavots, - šīs un vēl citas vairāk vai mazāk zināmas, pavisam 70 dabas svētvietas ietvertas nupat Zemgales Plānošanas reģionā izdotajā grāmatā "Zemgales reģiona senās kulta vietas".
Šajā unikālajā, bagātīgi ilustrētajā izdevumā ir apkopots apjomīgs materiālu klāsts par senajām, mūsdienās zināmajām kulta vietām pašreizējā Zemgales plānošanas reģionā, daļēji aptverot arī Sēlijas un Vidzemes kultūrvēsturiskos novadus. Grāmatas izdošanai nepieciešamie materiāli galvenokārt savākti seno kulta vietu apsekošanas un izpētes ekspedīcijas laikā aizpērnajā vasarā un rudenī, kad vēsturnieki, novadpētnieki un citi interesenti aizrautīgi meklēja un atrada pavisam aptuveni 100 dažādu objektu.
Reklāma
Interesantākie un ceļotājiem vieglāk pieejamie, ar teikām nostāstiem un leģendām visvairāk apvītie dažāda lieluma akmeņi, koki, avoti, kalni un vēl citi objekti nu ir aprakstīti un atrodami vēsturnieka Andra Grīnberga veidotajā grāmatā. Tās autors gan uzsver, ka seno kulta vietu izplatība Zemgales reģionā ir nevienmērīga. Dobeles un Auces apkārtnē ir samērā daudz objektu, bet Zemgales līdzenumā, kur ilgstoši attīstīta plaša lauksaimnieciskā darbība, to ir ļoti maz. Salīdzinoši bagātāka ir Bauskas un Vecumnieku apkārtne. Savukārt Sēlijā, kā tas labi redzams grāmatā ievietotajā kartē, vairāk senās kulta vietas atrodamas bijušā Aizkraukles, mazāk Jēkabpils rajonā, kas arī tagad ietilpst Zemgales reģionā.
Izdevuma ievaddaļā autors aprakstījis seno kulta vietu pētniecības vēsturi, sniedzis to daudzveidības raksturojumu, uzsverot, ka mūsdienās senās kulta vietas ir saistošas gan dažādu nozaru zinātniekiem, gan arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas interesējas par kultūras mantojumu, gan tūristiem. Tālab 70 Zemgales reģiona nozīmīgāko seno kulta vietu apraksti sniedz pārskatu par dabā lokalizētām un interesentiem apskatāmām senvietām, īsumā skaidro šo vietu nozīmi senatnē. Savukārt grāmatas beigu daļā ietverta informācija gan par pašu grāmatas autoru un viņa paveikto pētniecības laukā, gan par Zemgales Plānošanas reģionu kā iestādi un tās speciālistu veiktajām aktivitātēm dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Tāpat Plānošanas reģiona projektu vadītāja Linda Šarķe – Fedjajeva lasītājus iepazīstina ar Centrālā Baltijas jūras reģiona Interregiva programmas atbalstītā projekta "Kulta identitāte" izveides vēsturi un mērķi veicināt Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas reģionu pievilcību caur starptautisko sadarbību seno kulta vietu apsaimniekošanā un aizsardzībā, sekmēt šo vietu pieejamību un vietējo izdzīvotāju informētību par kulta vietu esamību un to nozīmi katras valsts un tautas vēsturē. Minētā grāmata iespiesta latviešu un angļu valodā un to paredzēts izplatīt Zemgales pašvaldībās, to kultūras un izglītības iestādēs, tūrisma informācijas centros un punktos, kā arī projekta ārzemju partneriem.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.zemgale.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
