2013. gada ģeoloģiskais objekts - Stiglavas atsegumi

Autors: Latvijas Petroglifu centrs
Avots: Latvijas Petroglifu centrs

Par 2013.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēti Stiglavas atsegumi, kas atrodas Latgalē, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā. Gada ģeoloģisko objektu Latvijas Petroglifu centrs nominē jau sesto gadu, un pirmoreiz ekspertu izvēle atrodas Latgalē.

Stiglavas atsegumi (Stiglavas grava) ir ģeoloģiskais dabas piemineklis – īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus. Tā atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, Stiglavas upītes krastos. Stiglava ietek Rikas upītē, kas ir Veļikajas baseina ūdenstece. Stiglavas atsegumi atrodas ap 240 km uz austrumiem no Rīgas, 22 km no Balviem un 10 km no Krievijas robežas.

Reklāma

Stiglavas atsegumiem šobrīd īpaša vērība pievēršama kā vienai no nedaudzajām vietām Latvijas austrumos, kur atsedzas Ogres svītas (vai, iespējams, Katlešu svītas) ieži. Atsegumi ģeoloģiski ir maz izpētīti un nav pat īsti droši apstiprināta to nogulumiežu stratigrāfiskā piederība. Stiglavas atsegumi kā dabas piemineklis ir nozīmīga Latgales reģiona apskates vieta un Natura 2000 teritorija. Stiglavas krastos atsegtie slīpslāņotie devona smilšakmeņi ir veidojušies ūdens straumju ietekmē seklas jūras apstākļos pirms aptuveni 375 miljoniem gadu.

Stiglavas upītes ieleja ir izvietojusies ledus laikmetā, ledus kušanas ūdeņu izveidotā senlejā – vietā, kur kušanas ūdeņi ir iegrauzušies nelielā ledāja malas veidojumā – morēnas valnī. Minētās reljefa formas veidojušās pirms aptuveni 12 000 gadu, kad Austrumlatvijas ledāja mēle pakāpeniski pārtrauca savu kustību un kušanas ūdeņi ledāja plaisās un tuneļos plūda dienvidrietumu virzienā. Ledāja nogulumi ir novērojami Stiglavas upītes krastos virs devona smilšakmeņiem. Pēc leduslaikmeta Stiglavas upīte turpināja iegraušanos kvartāra nogulumos un devona smilšakmeņos, veidojot krasta atsegumus un atsedzot lielos akmeņus, tostarp Stiglavas dižakmeni, kas savu izmēru dēļ arī ir valsts nozīmes dabas piemineklis.

Pasākumu ietvaros, kas būs veltīti gada ģeoloģiskajam objektam, Stiglavas atsegumus apmeklēs un pētīs ģeologi un citi speciālisti, un tiks iegūta jauna zinātniskā informācija par dabas pieminekli – Stiglavas atsegumiem.

Iepriekšējos gados par gada ģeoloģiskajiem objektiem bija nominēti dažādi dabas objekti – Neļķu klintis (2008. gads, Vidzeme), Sikšņu klintis (2009. gads, Vidzeme), Virsaišu ūdenskritums (2010. gads, Kurzeme), Kulšēnu sēravots (2011. gads, Zemgale) un Rudzīšu akmens (2012. gads, Kurzeme).

Latvijas Petroglifu centra organizēto Stiglavas atsegumu nominēšanu par Latvijas 2013. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Viļakas novada dome un Ziemeļvidzemes Ģeoparks. Tradicionālais pasākums pie 2013.gada ģeoloģiskā objekta tiek plānots maija vidū.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

2013. gada ģeoloģiskais objekts

Citi raksti par šo tēmu:

Dienvidkurzemes novads: Uguns, dziesma un jūra – grandioza sadziedāšanās Bernātos (13.08.2025)

Ventspils: Linu diena – iepazīsti lina ceļu no sēklas līdz audumam (14.08.2025)

18. augusts vēsturē: Rīga svin dzimšanas dienu (17.08.2023)

18. augusts vēsturē: Ieliek pamatakmeni Muzeju krātuvju kompleksa būvei (17.08.2021)

17. augusts vēsturē: Rīga plaši svin 800 gadu jubileju (15.08.2021)