Noskaidroti pretendenti Starptautiskajam Zilā Karoga statusam

Autors: llze Grunska
Avots: Vides izglītības fonds

Noslēdzies Nacionālā Zilā Karoga žūrijas sēde, kā rezultātā tika izlemts virzīt Starptautiskā Zilā Karoga statusa iegūšanai 11 peldvietas un 3 jahtu ostas.

No kopumā 15 žūrijai pieteiktajām peldvietām un 3 jahtu ostām uz Starptautisko Zilā Karoga statusu pretendēs:

Reklāma

Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta;

Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona;

Engures novada Abragciema kempinga peldvieta;

Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta;

Ventspils pilsētas pludmale;

Daugavpils Lielā Stropu ezera pilsētas pludmale;

Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru peldvieta;

Jūrmalas pilsētas Majoru peldvieta;

Jūrmalas pilsētas Bulduru peldvieta;

Jūrmalas pilsētas Dzintaru peldvieta;

Jēkabpils pilsētas Radžu peldvieta;

Arī visas trīs jahtu ostas - Pāvilosta Marina, Liepājas jahtu centrs, Kapteiņu osta Kuivižos, izvirzītas Zilā Karoga statusam.

Savukārt Nacionālās peldvietas kvalitātes statusu šogad iegūst Jūrmalas Kauguru un Mellužu peldvietas, Saulkrastu pilsētas peldvieta un Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta. Šīs peldvietas uz Starptautisko Zilā Karoga sertifikātu šogad pretendēt nevarēs.

Žūrijas sēdē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides aizsardzības daļas, Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības inspekcijas, Satiksmes ministrijas, Zēģelētāju Savienības, Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūta un Vides izglītības fonda.

Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kurš ieguvis atpazīstamību gan iedzīvotāju, pašvaldību, gan vides institūciju vidū un tiek piešķirts peldvietām un jahtu ostām. Lai iegūtu Zilā karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst divdesmit deviņiem kritērijiem, bet jahtu ostām - divdesmit diviem. Pagājušajā gadā starptautiskā Zilā Karoga statusu ieguva 10 peldvietas un 2 jahtu ostas.

Zilā karoga kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, kā arī pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Iesaistoties Zilā Karoga programmā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. Zilā karoga kritēriji ir iedalīti četrās grupās: vides izglītība un informācija; ūdens kvalitāte; vides pārvalde un apsaimniekošana; serviss un drošība.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Zilais karogs pretendetni

Citi raksti par šo tēmu:

ATD: piešķirts finansējums Gulbenes-Alūksnes bānīša darbībai 2026. gadā (09.11.2025)

Iznāk jaunais 2026. gada Ventspils kalendārs (09.11.2025)

Atjaunotajam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornim un Jelgavas reģionālajam tūrisma centram – 15! (09.11.2025)

Ūdens atrakciju un SPA kompleksā tagad arī infrasarkano staru sauna (09.11.2025)

Noskaidroti šī gada aktīvākie «Latvijas meža dēkaiņi» (07.11.2025)