Autors: Mammadaba.lv
Avots: Mammadaba.lv
2013. gada 12. oktobrī aprit 165 gadi kopš dzimis pils arhitekts Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs. Viņš dzimis 1858.gadā Rīgā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timmas meitas Annas ģimenē.
Savu nākotni viņš saista ar Rīgas politehniskā institūta arhitektūras nodaļu un jau 1885.gadā kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu kļūst par pilntiesīgu arhitektu. Vēlāk viņa profesionālā darbība saistīta ar arhitektūras nodaļas profesora Johana Koha biroju, bet pēc 1887. gada Bokslafs strādā patstāvīgi. Savā profesionālās darbības rezultātā V.Bokslafs kļuvis par Latvijas neoklasicisma piļu arhitektūras labāko meistaru. Darbu klāstā jāmin ne tikai projektētās ēkas – Jaunmoku pils un muižas zirgu staļļi (1898.), Stirnu muižas kungu māja (1893.), Lielāsmuižas staļļi (1897.), bet arī veiktās pārbūves un rekonstrukcijas projekti Jaunpilī, Lielstraupē, Lielvārdē, Nurmuižā, Dzelzavā u.c..
Reklāma
1939.gadā kopā ar ģimeni repatriējas uz Vāciju. Miris 1945. gadā 9. martā Poznaņā.
Jaunmoku pils būvēta 1901.gadā kā medību un atpūtas māja Džordžam Armitstedam. Tās projektēšanā V.Bokslafs ar vērienu centies parādīt savu jaunradi un profesionalitāti. Ēkas stilā izvēlētas viduslaiku arhitektūras gotikas formas, kas vairāk sasaucas ar mednieku varoņdarbiem senatnē, vienlaikus izceļot īpašnieka medniecības tradīcijas. Daudzās jumta izbūves, tornīši u.c. detaļas no tālienes atgādina pasaku namu. Jaunmoku pils raksturo sava laikmeta praktiskos centienus būvē izmantot viegli pieejamus, izturīgus materiālus. Ķieģeļu stils, kas izmantots arī šeit, bija viens no raksturīgākajiem eklektisma stila paveidiem, kurā ķieģeļus izmantoja ne tikai praktiskā nozīmē. Ar to palīdzību celtnei varēja piedot savu šarmu, noskaņu, variējot ar krāsām, formām un faktūru.
Savukārt 27.oktobrī apritēs 166 gadi kopš dzimis Jaunmoku pils un muižas īpašnieks un viens no ilglaicīgākajiem Rīgas pilsētas mēriem (1901.–1912.) Džordžs Armitsteds.
Džordžs ir vecākais dēls tirgotāja Džona Viljama un Karolīnas Armitstedu ģimenē. Inženiera diplomu ieguvis Rīgas politehnikumā, bijis viens no studentu korporācijas "Baltica" dibinātājiem un filistriem. 1869. gadā Dž.Armitsteds ar izcilību absolvē Rīgas politehnikumu un iegūtās zināšanas papildina Cīrihes un Oksfordas universitātēs. Pēc atgriešanās no ārzemēm savas darba gaitas viņš uzsāk Krievijā, piedaloties Veru-Pleskavas, Šujas-Vjatkas un Smoļenskas-Brestas dzelzceļu būvē. 1872. gadā jaunais inženieris atgriežas Rīgā un iesaistās ģimenes biznesā. Džordžs Armitsteds izveido savu ķieģeļu ražošanas uzņēmumu Volguntē un vada tā darbu (1872.–1885.), bijis Rīgas Kaulmiltu fabrikas direktors (1880.–1906.), Dinaburgas-Vitebskas dzelzceļa līnijas direktors (1892.–1894.), Baltijas celulozes fabrikas Slokā līdzīpašnieks un prezidents (1896.–1901.).
Jaunmokās Džordža Armitsteda ģimenei pieder lauku saimniecība. Šeit 1901.gadā pēc arhitekta V.L.N.Bokslafa projekta tiek uzcelta jaunā pils. Jaunuzbūvēto namu Dž. Armitsteds izmanto tikai pāris gadus, jo pēc tēva nāves viņa pārvaldījumā nonāk Rindzeles muiža.
Jaunmoku pils muzejā varat vairāk informāciju gūt par abām personībām, baudīt pēdējās atvasaras siltās dienas un lapu krāsainību pils parkā. Tiekamies Jaunmokās!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
