Pavadīsim ziemu svinot Masļeņicu Jēkabpilī

Autors: Jkp.lv
Avots: Jkp.lv

Tradīcija svinēt Masļeņicu iesākās jau senos laikos. Mitoloģijas ticējumos pavasara atnākšana nozīmēja uzvaru pār ļaunuma spēkiem un tumsu.

Pareizticīgajiem Masļeņica sākas septiņas dienas pirms Lielā gavēņa no pirmdienas līdz svētdienai. Katrai dienai tad ir savs nosaukums, sava nozīme un svinēšanas noteikumi. Pirmdiena – tā ir sagaidīšana, bet septītā diena svētdiena – pavadīšana, piedošanas diena. Šajā dienā pirms Lielā gavēņa visi pareizticīgie lūdz viens otram piedošanu un atbild viens otram: „Dievs piedos, un arī tu man piedod”.

Reklāma

Tautas kalendārā Masļeņica bija un arī šodien ir vieni no visgaidītākajiem svētkiem, un svarīgi, lai šie svētki būtu jautri un plaši svinēti. Svētkos piedalās visi ļaudis - gan veci, gan jauni. Tautā Masļeņicu dēvē par Plašo, Taisnīgo, Jautro kundzi Masļeņicu. Galvenais ēdiens šais svētkos ir pankūkas, bez tām Masļeņicas svinēšana nav iedomājama. Populārais krievu rakstnieks A.Kuprins par pankūkām rakstīja: "Pankūkas ir saules simbols, kas sola labu ražu, stipras ģimenes, veselus bērnus."

Mūsu laikos Masļeņicas svinēšana asociējas ar jautru ziemas pavadīšanu, kad neiztrūkstošs rituāls ir publiska un svinīga salmu lelles – Masļeņicas-  sadedzināšana.

Masļeņicu svinēsim 1.martā, no pulksten diviem līdz pieciem pēcpusdienā Vecpilsētas laukumā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Masļeņica Jēkabpilī

Citi raksti par šo tēmu:

Latvija Japānas žurnālistu skatījumā – inovāciju un dabas harmonija (07.11.2025)

Pētījums: 85% Latvijas autovadītāju mēdz sēsties pie stūres ļoti noguruši vai miegaini (07.11.2025)

10. novembris vēsturē: Latvijā svin Mārtiņdienu (10.11.2020)

Aizputē svinēs Freimaņa Mārtiņdienu (07.11.2025)

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā pieejama Latviešu zīmju takas karte (07.11.2025)