Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi ''Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam'', kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.
''Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad'', saka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā. Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.
Reklāma
Tūrisma attīstības pamatnostādnes paredz līdz 2020. gadam palielināt ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaitu par 20 % attiecībā pret 2012. gadu, sasniedzot 1,7 miljonus ceļotāju.
Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā ārvalstu ceļotāju robežšķērsojumu skaits sasniedza 5,8 miljonus, kas ir par 4,5 % vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt, vairākdienu ārvalstu ceļotāji, kas ir aptuveni viena ceturtā daļa no visiem ārvalstu ceļotājiem, Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2012. gadā. No visiem ārvalstu vairākdienu ceļotājiem 31,5 % Latviju apmeklēja pirmo reizi.
Tāpat plānots paaugstināt tūrisma mītņu vidējo noslogojumu ārpus vasaras sezonas līdz 37 %. To var panākt mazinot tūrisma nozare iezīmēto sezonalitāti. Kā zināms, Latvijā ir vērojama izteikta sezonalitāte tūrisma nozarē - noslogojuma palielināšanās sākas aprīlī, vislielākais noslogojums tiek sasniegts vasaras mēnešos (jūlijs, augusts - ap 60 %), savukārt ziemas mēnešos pieprasījums pēc naktsmītņu pakalpojumiem krītas (novembris, decembris - zem 30 %).
Latvijas tūrisma politikas mērķis ir ikgadējs 3 % pieaugums vairākdienu ceļotāju vidējos tēriņos, kas no 75,4 eiro/diennaktī varētu sasniegt 95,5 eiro/diennaktī 2020. gadā. Pēc CSP datiem, pēdējo gadu laikā ir palielinājušies kopējie ārvalstu ceļotāju tēriņi Latvijā, 2011.gadā pieaugot par 13,7 %, 2012. gadā – par 1,1 %, savukārt pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai sasniegtu nospraustos mērķus, paredzēts strādāt šādos rīcības virzienos:
- Nodrošināt Latvijas tūrisma piedāvājuma atpazīstamību mērķa tirgos, izmantojot mūsdienīgus saziņas līdzekļus;
- Veicināt tūrisma produktu kvalitātes uzlabošanos, t.sk. nodrošinot labāku nozares tiesisko regulējumu un atbalstu gan tūrisma komersantiem, gan produktu patērētājiem;
- Veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, t.sk. attīstot publisko infrastruktūru tūrisma izaugsmei, veicinot reģionālo tūrisma puduru veidošanos un Latvijas tūrisma produkta iekļaušanu kopējā Baltijas jūras reģiona valstu tūrisma piedāvājumā.
Tūrisma nozares ietekme uz Latvijas tautsaimniecību 2013. gadā kopumā sasniedza gandrīz 4 % no iekšzemes kopprodukta. Tūrisms 2012. gadā veidoja 580,5 miljonus eiro jeb 16,5 % no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3 % no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Tūrisma pakalpojumu eksports pēdējos trīs gados ir pieaudzis par 14 %, pierādot sevi kā vienu no elastīgākajiem tautsaimniecības sektoriem. Tūrisma nozarei ir arī nozīmīgs multiplikatora efekts – tās izaugsme dod pieprasījuma stimulu ēdināšanas, transporta, veselības, izklaides un tirdzniecības pakalpojumiem. Savukārt, pēc CSP jaunākajiem datiem, tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvars (izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi) uz IKP 2013. gadā sasniedza 382 miljonus, kas ir pieaugums par 6,3 % kopš 2012. gada. Nozares izaugsmes pamats līdz šim ir bijis valsts stratēģiski izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, sasniedzamība (tiešo lidojumu attīstība), kā arī kultūras un dabas resursi, cilvēkresursi un to radošums, uzņēmējdarbības spēja.
Latvijas tūristu mītnēs 2014. gada pirmajā ceturksnī apkalpoto cilvēku skaits būtiski pieauga, sasniedzot jau 348 539, kas ir pieaugums par 15,7 %, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni. Tāpat kā iepriekš, straujāk audzis ārvalstu tūristu skaits – par 17,3 %, savukārt pašmāju viesu skaits palielinājies par 12,6 %. Gan ārvalstnieki, gan pašmāju tūristi, tāpat kā citus gadus, visvairāk nakšņoja Rīgā, Jūrmalā un Liepājā. Kopējais nakšņojumu skaits 2014. gada pirmajā ceturksnī bija 691,7 tūkstoši, kas ir par 3 % vairāk nekā pirmajā ceturksnī gadu iepriekš. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums bija 2,0 naktis.
Detalizēti ar Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014. - 2020. gadam projektu var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30131.
