Eiropas Kultūras mantojuma dienās preilieši devās izzinošā ceļojumā pa Brīvības ielu

Autors: Jolanta Rubine
Avots: Preiļu novada dome

Rīga 2014. gadā ir ieguvusi Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, pilsētā norisinās daudzveidīgi un plaši ar kultūru piepildīti pasākumi. Izsenis tiek uzskatīts, ka „visi ceļi ved uz Rīgu”, tāpēc daudzās Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosaukta iela vai galvenais ceļš, kas ved uz Rīgu. Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās ir 65 Rīgas ielas, tāpēc 14. septembrī visā Latvijā ar Rīgas vārdu saistītajam kultūrvēsturiskajam mantojumam tika pievērsta plašāka uzmanība.

Tā kā preiliešiem sava Rīgas iela ir ļoti īsa, tad ceļojums iesākās ar Brīvības ielas vēstures apskatu un noslēdzās Rīgas ielā jautrā noskaņojumā ar dziesmām un dejām.  Stundu ilgā pārgājienā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītājas Teklas Bekešas vadībā aktīvākie un zināt gribošākie Preiļu iedzīvotāji svētdienas pēcpusdienu pavadīja, iepazīstot zīmīgo ielu caur dažādiem apskates objektiem, to stāstiem un vēstures liecībām.

Reklāma

Pirms došanās ceļā, T.Bekeša pavēstīja, ka Brīvības iela ir viena no vecākajām ielām un otrā garākā iela pilsētā - 1 km 790 m. Ielā atrodas 76 mājas. Tās sākotnējais nosaukums bijis Sondoru iela, kas radies no Sondoru muižas nosaukuma, jo ceļš no Preiļu centra jeb Tirgus laukuma veda uz muižu. 1931. gadā Preiļu pilsētas dome Sondoru ielu pārdēvēja par Brīvības ielu, jo Sondoru muiža vairs nepastāvēja.

Ceļojums sākās ar ēkas apskati Brīvības ielā 8, kur pirmskara laikos atradās viena no četrām sinagogām Preiļos. Nākamais pieturas punkts bija Brīvības ielā 9, kur dzīvojusi viena no senākajām dzimtām Preiļos – poļu kalēju Oļševsku dzimta, kuras saknes meklējamas jau 18.gs. Dažus soļus tālāk, Brīvības ielā 14, mūs sagaidīja laikraksta "Novadnieks" galvenā redaktore Tamāra Elste un aicināja noklausīties stāstu par laikraksta vēsturi, informācijas apstrādi un tehnoloģiskajiem procesiem drukātavās. Pasākuma dalībnieki apskatīja dzejnieka Andra Vējāna (īstajā vārdā Donata Kalnača) ģimenes māju, Vuškānu ģimenes māju Brīvības ielā 50, kalēju Miklaševiču dzimtas māju Brīvības ielā 56, kā arī Preiļu novada Goda pilsoņa Dāvida Zilbermaņa dzimtas māju. Brīvības ielas stāsts noslēdzās pie celtniecības materiālu veikala, kur ikviens pasākuma apmeklētājs piedalījās simboliskajā Preiļu būvēšanā, pamatus liekot no zināšanām, prāta un apķērības.

Rudenīgais ceļojums Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros noslēdzās Rīgas ielā pie tirdzniecības centra "Oga" ar klātesošo lustēm - dejām un dziesmām!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Latvija Japānas žurnālistu skatījumā – inovāciju un dabas harmonija (07.11.2025)

Pētījums: 85% Latvijas autovadītāju mēdz sēsties pie stūres ļoti noguruši vai miegaini (07.11.2025)

10. novembris vēsturē: Latvijā svin Mārtiņdienu (10.11.2020)

Aizputē svinēs Freimaņa Mārtiņdienu (07.11.2025)

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā pieejama Latviešu zīmju takas karte (07.11.2025)