Autors: Inga Bika
Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Līdz 2014. gada 15. novembrim korus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes un Fēru salām aicina pieteikties dalībai VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos.
Pieteikuma anketa pieejama svētku mājas lapā:
Reklāma
Latvijas koriem www.nordicbalticchoir.lv/dalibniekiem/pieteikties/
ārvalstu koriem www.nordicbalticchoir.lv/en/participants/apply/
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki notiks no 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados. 2015. gadā šo svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Jubilejas gadā tos kārtējo reizi rīko Latvija.
„Latvija ir koru lielvalsts. To pierāda Dziesmu svētku tradīcija, kuras vairāk nekā 140 gadu ilgajā vēsturē latvieši augstā līmenī izkopuši a capella kordziedāšanu un reizi piecos gados, tiekoties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, rada vienu no skanīgākajiem kopkoriem pasaulē. Latvijas vārdu pasaulē regulāri nes arī mūsu koru izcilie sasniegumi dažādos starptautiskos konkursos.
Šī gada vasarā Latvijā notika Pasaules koru olimpiāde, kuras laikā Rīga uzņēma 20 000 koru dziedātāju no visas pasaules. Arī nākamgad ikvienam svētku dalībniekam būs iespēja piedzīvot brīnumu, ko rada balsu tūkstošu kopkoris Mežaparka lielajā estrādē,” aicina svētku rīkotāji.
Tā kā no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, svētku noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē, 28. jūnijā būs Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.
Svētku dalībnieki tradicionāli ir apmēram 8000 dziedātāju no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes. 2015. gada svētkos piedalīsies arī latviešu diasporas kori no Eiropas un citām pasaules valstīm, kā arī kori no Itālijas (prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē pirms Latvijas) un Luksemburgas (prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē pēc Latvijas).
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t.sk. izpildījumā a cappella, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs. Svētku idejas autors ir izcilais diriģents Imants Kokars. Pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki notika Latvijā, Rīgā. Turpmākajos gados Svētki organizēti: Visbijā, Zviedrijā (1997), Skienā, Norvēģijā (2000), Klaipēdā, Lietuvā (2002), Tartu, Igaunijā (2008), Reikjavīkā, Islandē (2010), Helsinkos, Somijā (2012).
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.11.2024 - 29.11.2024 Rundāles ūdensdzirnavās \"Vienā laivā\" Bauskas TIC")
