Foto: Latvijas Dabas fonds
Autors: Ilze Salna
Avots: Latvijas Dabas fonds
Latvijas Dabas fonds no šodienas dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv piedāvā ar interneta tiešraides kameras palīdzību sekot līdzi jūras ērgļu dzīvei. Jūras ērgļu pāris jau aktīvi ķēries pie ligzdas būvēšanas darbiem un, ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā. Tāpat kā iepriekšējos gados tiešraides kameru novērojumus dabas interesenti varēs apspriest arī forumā. Interneta kameru tiešraide: www.dabasdati.lv/lv/kamera2015
Jūras ērgļu ligzda, pie kuras janvāra beigās uzstādīta interneta tiešraides kamera, atrodas Kurzemē, Durbes novadā. ''Šī ligzdošanas teritorija ir zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī putnu pāra ligzda cirsmā atstātā priedē,'' stāsta ornitologs, LDF padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Reklāma
Šogad putni acīmredzot nolēmuši pārcelties uz jaunu ligzdu, ko sākuši būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Tiešraides kamera pie ligzdas, kas atrodas aptuveni 25 metru augstumā, tika ierīkota janvāra nogalē, līdz ar to dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Iepriekšējos gados kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.
Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas ierīkošanas darbiem, bet februāra beigās vai marta sākumā (retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā) gaidāma olu dēšana. Jūras ērgļi perē 38 dienas, bet jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.
Jūras ērgļa mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju ''zils virs balta'', kas nozīmē, ka putns gredzenots Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņo, ka putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salā. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme nav zināma, jo putns nav gredzenots.
Latvijas Dabas fonds tiešraides interneta kameras pie dienas plēsīgo putnu – zivjērgļa un jūras ērgļa, kā arī melnā stārķa ligzdām izvieto ceturto gadu. ''Mūsu pieredze liecina, ka iemīlēt un – dabas aizsardzības gadījumā – arī pasargāt mēs esam gatavi to, ko iepazīstam. Pagājušajā ligzdošanas sezonā katru interneta tiešraides kameru apmeklēja 400`000 – 600`000 unikālo lietotāju no Baltijas, Skandināvijas un citām Eiropas un pasaules valstīm, kas ne tikai sekoja līdzi putnu dzīvei, sākot ar pirmās olas izdēšanu, līdz pat brīdim, kad jaunie putni atstāja ligzdas, bet arī deva jaunajiem putniem vārdus un emocionāli diskutēja par ligzdās notiekošo sociālajos tīklos,'' stāsta Jānis Ķuze.
Forums, kas izveidots tiešraides kameru informatīvajam atbalstam, strādās arī šogad (latviešu valodā un angļu valodā), sniedzot iespēju, gan pārspriest novēroto, gan saņemt ekspertu atbildes uz saviem jautājumiem.
Dabas vērošanu interneta tiešraides kamerās Latvijas Dabas fonds nodrošina, pateicoties atbalstītājiem un sadarbības partneriem SIA ''Latvijas Mobilais Telefons'', SIA ''Mikrotik'', ''EENET'' un Jānim Rudzītim no SIA ''Rewind''. Finansiāli webkameru uzstādīšanu atbalsta SIA ''LatRosTrans''.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
