2015. gada 6. augustā plkst. 18.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala) tiks atklāta starptautiska kultūrvēsturiska izstāde "Cilvēki, mājas, ielas", kas veltīta Baltijas piekrastes kūrortu kultūrvēsturiskajam mantojumam. Izstādē piedalās Jūrmala (Latvija), Sopota (Polija), Pērnava (Igaunija), Birštonas (Lietuva), Hanko (Somija), Komarovo (Krievija). Izstāde tapusi ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Mobilitātes programmas Kultūra finansiālu atbalstu.
Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrība sadarbībā ar Jūrmalas Pilsētas muzeju, Sopotas muzeju Polijā, Arhitektūras vēstures institūtu Sanktpēterburgā, Krievijā, Hanko muzeju Somijā, Birštonas muzeju Lietuvā un Pērnavas muzeju Igaunijā uzsākusi darbu pie projekta "Ziemeļu zvaigznes jūras krastā – Baltijas kūrortu kultūrvēsturiskais mantojums", ko finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Mobilitātes programma Kultūra . Projekts ilgs līdz 2017. gada beigām un tā ietvaros paredzētas multimediju prezentācijas, publikācijas un konference. Projekta mērķis – pieredzes apmaiņa, izglītošanās un jaunu ideju gūšana kūrortu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā. 2015. gada sadarbības rezultāts starp projekta dalībvalstīm ir izstāde "Cilvēki, ielas, mājas".
Reklāma
Kūrorts vācu valodā nozīmē "vieta, kas ārstē". Tieši ar ārstniecības nolūku kādreiz 18. gadsimta vidū radušies pirmie kūrorti. Tikai vēlāk uzņēmīgiem ļaudīm radās ideja par to, ka bez ārstēšanās kūrortos var piedāvāt arī izklaides un izpriecu iespējas. Tomēr, ja nebūtu īpašo dabas resursu – minerālūdens avotu, dziedniecisku dūņu, jūras un atbilstošu klimata apstākļu, kūrorti nez vai būtu izveidojušies. Laika gaitā kūrortus iecienīja ne vien tie, kas sirgst ar miesas vainām, bet arī ļoti daudzi, kas cieš no noguruma un pārpūles. Izrādījās, ka kūrorts ir lieliska vieta gan veselības uzlabošanai, gan atpūtai un vēl – te var rast iedvesmu un radoši strādāt. Ja izveidotu "Kūrortu iedvesmotās jaunrades enciklopēdiju", tad mēs iegūtu daudzu sējumu apkopojumu, kur būtu gan literatūra, drāma, māksla, mūzika, arhitektūra, kino, foto, zinātne, faktiski visas tās nozares, kur vien cilvēks radījis ko jaunu.
Baltijas reģiona kūrorti ir ziemeļnieki – te nav svelmainu vasaru kā dienvidos. Sezona ilgst tikai kādus 2-3 mēnešus un jūras ūdens vidējā temperatūra parasti tikai +17.... Un tomēr, ziemeļu kūrorti ir ne mazāk iecienīti par Vidusjūras un Adrijas piekrasti. Gluži tāpat kā Ziemeļeiropas balneoloģiskās dziedinātavas nav mazāk vērtīgas par visām slavenajām "bādenēm".
Īpaši zīmīga ziemeļu kūrortu īpašība - ārkārtīgi lielā popularitāte to cilvēku vidū, kas nodarbojas ar jaunradi. Tas ir likumsakarīgi, jo ziemeļu klimats un daba, kā arī kūrortu gaisotne rada miera un komforta sajūtu, ļauj izbaudīt harmoniju ar dabu un dvēseles līdzsvara sajūtu.
Palangas vārds zelta burtiem ierakstīts gan Lietuvas, gan Polijas kultūras vēsturē, jo šeit iedvesmu smēlās Mikolajus Konstantins Čurļonis, Maironis, Adams Mickevičs, Vladislavs Rejmonts. Pērnava bija vieta, kur padomju laikā ierosmi jauniem radošiem sasniegumiem guva Vladimirs Spivakovs, Zinovijs Gerdts, Mihails Kozakovs. Hanko savus projektus realizējuši ievērojami somu arhitekti : Teodors Hoijers, Larss Sonks,Valdemārs Aspelins, Viljo Revells. Sopotu Vāgnera mūzikas festivāla dēļ kopš 1922. gada dēvēja par "Ziemeļu Baireitu" un tā visiem zināma kā pasaulslavenā aktiera Klausa Kinska dzimtā pilsēta. Birštona pie dižajiem Nemunas upes lokiem raisīja iedvesmu un idejas rakstniekiem Stanislovam Moravskim, Balim Sruogam, māksliniekam Nikodemam Silvanavičam, sekmēja jaunu ideju veidošanu lingvistam Jonasam Kazlauskasam.
Komarova (bijusī Kellomiaki) visvairāk pazīstama ar izcilās dzejnieces Annas Ahmatovas "būdiņu"(tā draugi dēvēja viņas vasarnīcu), tāpat kā ar vietām, kas saistītas ar Dmitriju Šostakoviču, Josifu Brodski, Gaļinu Ulanovu, brāļiem Strugackiem.
Jūrmala ir vieta, kur Rainis rakstīja "Uguni un nakti", kopā ar Aspaziju tulkoja Gēti, Aspazija Dubultos strādāja pie krājumiem "Kaisītas rozes" un "Zem vakara zvaigznes". Emīls Dārziņš Jūrmalā komponēja "Melanholisko valsi", bet Leonīds Vīgners jaunās Dzintaru koncertzāles atklāšanai 1936.gadā komponēja "Menuetu klasiskā stilā".
Latvijā tuvāk iepazīt Ziemeļu zvaigznes - Baltijas piejūras kūrortus un to kultūrvēsturisko mantojumu varēs Jūrmalas Pilsētas muzejā no 6. augusta līdz 30. augustam. Izstādes eksponēšanas laikā katram no pārstāvētajiem kūrortiem būs paredzēta īpaša diena, kad apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan pilsētu, gan arī zemi.
Septembrī izstāde būs skatāma Birštonā, oktobrī un novembrī – Sanktpēterburgas piepilsētās Komarovā un Sestroreckā, kā arī Sanktpēterburgas arhitektu namā. Decembrī izstāde argriezīsies Latvijā. 2016.gada maijā tā ceļos uz Somiju, bet no jūnija līdz augustam viesosies Pērnavā.
6. augustā plkst. 16:00 Preses konference, kas veltīta starptautiskās izstādes "Cilvēki, ielas, mājas" atklāšanai.
Konferencē piedalās: Jūrmalas pilsētas muzeja direktore Inta Baumane Mg. Hist.
Jūrmalas muzeja un Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrības darba grupa: Inga Sarma Mg. Hist, Mg. Phil.-vēsturniece, izstādes kuratore, projekta vadītāja, Jana Rāve – māksliniece, Ainars Meiers – fotožurnālists, Dace Ulpe - tulks, tulkotāja.
Pērnavas muzeja darba grupa: Aldurs Vunks Dr. Hist. - Pērnavas muzeja direktors, Tiits Kasks Dr. Hist.- Pērnavas izstādes kurators, Marju Kurvits - Pērnavas muzeja ārējo sakaru speciāliste.
Sanktpēterburgas darba grupa (Sanktpēterburgas Arhitektūras un pilsētbūvniecības vēstures institūts): Svetlana Levoško Dr. Arch.- izstādes kuratore, Olga Ušakova Dr. Arch. - izstādes māksliniece, Pāvels Akmens - arhitekts, fotogrāfs.
Birštonas darba grupa: Vilijeta Šalomskiene - Birštonas muzeja direktore, izstādes kuratore, Irma Kerešiene – māksliniece.
Starptautiskā kultūrvēsturiskā izstāde "Cilvēki, mājas, ielas", Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma līdz 30. augustam. Muzeja darba laiks: P., O. – brīva, Tr., C., P., S., Sv. – 10:00 – 18:00
Ieeja bez maksas.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
