Autors: Kesturis Isakas
Avots: Reaton
Saskaņā ar aģentūras J. Walter Thompson Riga veiktu ilgtermiņa pētījumu, pēdējos gados sākusi mainīties iedzīvotāju gaume, izvēloties jūras produktus, kas agrāk nebija tik iecienīti. Ierastu siļķu un reņģu vietā cilvēki aizvien labprātāk iegādājas dažādas eksotiskas zivis un citas jūras veltes, kuru patēriņš audzis par 17,8%.
Iekļaut ēdienkartē dažādas zivis aicina kā mediķi, tā dietologi, jo šādi iespējams uzņemt gan organismam nepieciešamās Omega 3 taukskābes, gan vitamīnus (B12, D, E), minerālvielas (cinks, selēns, jods) un olbaltumvielas. Ne velti cilvēki, kas regulāri ēd zivis, retāk slimo ar sirds slimībām un arī to kauli ir stiprāki. Eksistē vairāki pētījumi, kas apstiprina, ka regulāra zivju ēšana sniedz lielāku labumu, kā Omega 3 taukskābes saturošu uztura bagātinātāju lietošana.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, svaigu zivju patēriņš mājsaimniecībās ir vidēji 6 – 7 kg uz vienu ģimenes locekli gadā, bet zivju produktiem tas šis rādītājs sasniedz 12 – 13 kg. JWT fiksētais vidējais rādītājs pasaulē ir 19 kg. Savukārt, pārtikas grozā, vadoties pēc veselīgas ēšanas ieteikumiem, ir iekļauti 2,9 kg zivju, rēķinot uz vienu pieaugušo, ik mēnesi. Kā redzams, tad vēl ir kur augt.
Otrs faktors ir dažādība. Vēl salīdzinoši nesenā pagātnē zivju izvēle bija visai ierobežota, un tas, saprotams, ietekmēja arī ēšanas paradumus. Cilvēki lietoja pārtikā to, ko varēja nopirkt vai paši noķert. Arī šodien lielākajā daļā pārtikas veikalu atrodami vien daži ierastākie zivju un citu jūras produktu veidi, turklāt pašas nozīmīgākās grupas - svaigu zivju - izvēle mēdz būt vēl nabadzīgāka.
Tomēr ir arī daži izņēmumi. Veikalos Gastronome pastāvīgi nopērkami vairāki simti dažādu jūras produktu, turklāt, veikals rīko arī ikgadēju Jūras velšu festivālu (šogad 17. un 18. oktobrī). Cerams, ka tas motivēs vismaz daļu Latvijas iedzīvotāju ikdienas maltītēs iekļaut, piemēram, gliemenes, omārus, vai eksotiskākas zivis.
Kaut arī Latvija ir valsts ar senām un izkoptām zivju ēšanas tradīcijām, nav noslēpums, ka mēs tās ēdam mazāk, nekā vajadzētu. Turklāt bieži zivju un citu jūras velšu izvēle veikalos ir visai vienveidīga – brētliņas, butes, laši un tikai pa retam kas interesantāks. Tāda situācija nebūt neveicina iedzīvotājus iekļaut jūras veltes ikdienas ēdienreizēs.
Reklāma
Par spīti tam, pētījums liecina, ka cilvēki lēni, bet mērķtiecīgi nosliecas par labu zivīm un gaļas produktu patēriņa īpatsvars pakāpeniski mazinās. Turklāt proporcionāli vairāk audzis tieši dažādu eksotisku jūras velšu patēriņš. To atzīst arī zivju piegādātāji un tirgotāji.
"Šā gada 9 mēnešos esam pārdevuši par 15% vairāk svaigu zivju un par 25% vairāk citu jūras produktu", saka uzņēmuma Reaton mārketinga direktors Kestutis Isakas. "Starp tiem ir arī dažādas agrāk neierastas jūras veltes, piemēram jūras mēles un ērgļzivis."
"Mēs pastāvīgi paplašinām piedāvājumu un cenšamies iepazīstināt pircējus ar jauniem, pie mums neierastiem jūras produktiem," apstiprina Isakas.
Kopumā pētījums ilustrē pozitīvu tendenci, taču vienlaikus jāsecina, ka pārmaiņu ātrums varētu būt lielāks. Iespējams, ka nepieciešama vēl aktīvāka sabiedrības informēšana par zivju un zivju izstrādājumu ietekmi uz cilvēka organismu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.