Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Dabā ir iestājies īsts pavasaris – atgriežas gājputni, lēnām plaukst koki un krūmi, un ziedēt steidz visi augi, kam saules gaisma jāpaspēj noķert, pirms to pilnībā aizsedzis apkārtējo koku un krūmu lapu biezais zaļums. Tā, šobrīd mežā zied zilās vizbulītes, pavisam drīz tām pievienosies arī baltās, bet mitros mežus klās pureņu zeltainais paklājs. Kokos rosās dzeņi – šobrīd, kamēr lapu vēl nav, to vērošanai ir pats piemērotākais laiks.
Visu šo dabas krāšņumu pilnā mērā var izbaudīt Ķemeru apkārtnē, Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP). Lūk, dažas idejas nedēļas nogalei – gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem, gan tiem, kuri ceļā dosies ar auto. Veicot jebkuru maršrutu, neaizmirstiet piestāt pie tajos izvietotajiem informācijas stendiem – šādi allaž būs iespēja uzzināt ko jaunu un pamanīt kaut ko, ko agrāk neesat ievērojuši! Ja rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, droši zvaniet uz Dabas izglītības centru "Meža māja", tel. 26424972!
Reklāma
Kājāmgājējiem
Ķemeru stacija - Meža māja - Dumbrāja laipa - Lūžņu grāvja sēravota maršruts - Ķemeru stacija
Ierodoties ar vilcienu Ķemeros, ieteicams ielūkoties pie stacijas izvietotajā informācijas stendā, kur atrodama ĶNP karte un informācija par apskates objektiem. Pēc tam, sekojot norādēm uz Meža māju, var doties kājām cauri Ķemeru vēsturiskajam centram, pa ceļam pagaršojot slaveno sērūdeni no avota "Ķirzaciņa", aplūkojot kūrorta parka objektus (piemēram, slaveno "Balto kuģi", kurā šobrīd notiek remontdarbi) un baudot dabas tuvumu. Ķemeru vēsturiskajā parkā atrodami gan Latvijas, gan citu zemju koki, daži sasnieguši visai cienījamu vecumu un ieguvuši dižkoka statusu. Te ligzdo virkne visdažādāko putnu sugu. Meža mājai tuvākā ainavu parka daļa jau pārvērtusies par vērtīgu, dabisku mežu, kam piekļūt asfaltēto celiņu dēļ var arī tie, kuriem citos apstākļos tas varētu būt sarežģīti – gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti, ģimenes ar bērnu ratiņiem u.c. Sasniedzot Meža māju, var doties pastaigā pa ES Kohēzijas projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide NATURA 2000 teritorijās" ietvaros nesen atklāto Dumbrāja laipu (~ 600 m), bet ceļu atpakaļ uz staciju mērot pa Lūžņu grāvja sēravota maršrutu (~ 3,5 km). Te atrodama viena no labākajām dzeņu (un arī citu meža putnu) vērošanas vietām ĶNP, kā arī stiprākais no Ķemeru sēravotiem. Maršruts ir marķēts ar krāsu uz kokiem, tajā izvietotas arī norādes. Ja veiksiet maršrutu, kā aprakstīts augstāk, tā kopējais garums būs 7-8 km. Šis maršruts ir izmantojams arī, ierodoties Ķemeros ar auto – bet šādā gadījumā auto vislabāk atstāt vai nu stāvlaukumā pie sēravota "Ķirzaciņa" vai pie "Meža mājas", un pastaigu sākt no turienes.
Velobraucējiem
Ķemeri - Zaļā kāpa - Ķemeri
Ķemeri - Zaļā kāpa - Lapmežciems - Ķemeri
Ķemeri - Zaļā kāpa - Smārde/Milzkalne
Arī velobraucēji var izmantot iespēju doties ceļā ar vilcienu – Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodas četras dzelzceļa stacijas, tādēļ maršrutu ir iespējams saplānot tā, ka nav jāmēro ceļš atpakaļ līdz sākuma punktam.
Ierodoties ar vilcienu Ķemeros, ieteicams ielūkoties pie stacijas izvietotajā informācijas stendā, kur atrodama ĶNP karte un informācija par apskates objektiem. Pēc tam, sekojot norādēm uz velomaršrutu "Ķemeri – Zaļā kāpa – Valgums", doties uz maršruta sākuma punktu Partizāņu ielas galā. Kā jau liecina nosaukums, maršruta galvenais apskates objekts ir Zaļā kāpa – ar vecu priežu mežu apaudzis, vairākus kilometrus garš iekšzemes kāpu valnis. Pirms 4500 gadiem tas bija senās Litorīnas jūras krasts, bet tagad abpus kāpai plešas iespaidīgi purvi un meži. Gar Zaļo kāpu ES Kohēzijas projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide NATURA 2000 teritorijās" ietvaros izveidots velomaršruts, kas 2015. gada nogalē papildināts ar kāpnēm un velostatīvu ērtai velosipēdu novietošanai un pieslēgšanai. Uzkāpjot kāpas virsotnē, paveras iespaidīgs skats uz Zaļo purvu. Maršruts ir marķēts ar dzelteni baltu krāsojumu uz kokiem.
Sasniedzot maršruta krustojumu pie Antiņciema, iespējami vairāki varianti:
doties atpakaļ uz Ķemeriem pa t.s. „Antiņciema ceļu" cauri Raganu purvam. Pa ceļam var aplūkot ES Kohēzijas projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide NATURA 2000 teritorijās" ietvaros pagājušā gada nogalē no jauna uzbūvēto Sēra dīķu laipu Raganu purvā. Pie laipas sākuma izveidots velostatīvs velosipēdu pieslēgšanai. Šādā variantā maršruta kopējais garums būs aptuveni 10 km;
turpināt ceļu uz Kaņiera ezeru un Lapmežciemu, pa ceļam apskatot CEMEX Putnu vērošanas torni, Niedrāju jeb pontonu laipu, kā arī iegriežoties Lapmežciema muzejā (apmeklējums brīvdienā gan iepriekš jāpiesaka). Lapmežciemā vai Bigauņciemā var ieturēt maltīti kādā no krodziņiem vai kafejnīcām, kā arī izmantot iespēju aiziet līdz jūrai. Tālāk ceļš ved līdz Jaunķemeriem un atpakaļ līdz Ķemeriem (gar šoseju visur izveidots veloceliņš). Šādā variantā maršruta kopējais garums būs ~ 23 km;
turpināt ceļu uz Valguma ezera apkārtnes pusi, pa ceļam apskatot Kaņiera pilskalna laipu un izmetot loku pa velomaršrutu "Meža aplis". Tuvojoties Smārdei, var izlemt, vai doties tieši uz Smārdes staciju pa vienu no velomaršruta "Meža aplis" atzariem, vai arī vēl pakavēties Smārdes apkārtnē, izbaudot kādu no daudzajām šajā apkārtnē pieejamām aktivitātēm – pastaigas pa labirintiem, vizināšanās ar zirgiem, piknika iespējas ezera krastā, melnās keramikas iepazīšana u.c. var arī turpināt ceļu vēl tālāk, līdz Šlokenbekas muižai, un no tās doties uz Milzkalnes dzelzceļa staciju. Velomaršruti "Meža aplis" un "Šlokenbekas aplis" ir marķēti ar krāsu uz kokiem.
Ja pašiem sava velosipēda nav, to ir iespējams iznomāt Ķemeru dzelzceļa stacijā, iepriekš piesakoties pa tel.: 29239273
Autobraucējiem
Autobraucējiem papildus Ķemeru centram un tuvākajai apkārtnei, ir iespējams doties arī uz attālāko, bet dabas daudzveidības ziņā vienu no bagātākajiem Ķemeru Nacionālā parka apskates objektiem – Dunduru pļavām
Atjaunotās Slampes upītes krastos ganās lielie savvaļas zālēdāji – taurgovis un Konik zirgi, tieši te visbiežāk novērojami arī citi savvaļas dzīvnieki – stirnas, brieži, mežacūkas un pat vilki. Upīte ir iecienīta barošanās vieta melnajam stārķim un migrējošiem ūdensputniem, bet virs pļavām regulāri var manīt medījam lielos plēsīgos putnus – jūras un mazo ērgli, peļu klijānus, u.c. Dunduru pļavu apmeklējumu noteikti var apvienot ar Džūkstes pasaku muzeja apmeklējumu.
Tos, kuri vēlas doties ceļā paši, Dabas Aizsardzības pārvalde informē, ka ĶNP informācijas centrs darbu sāks Putnu dienās – 9. un 10. aprīlī. Darba dienās no 9:00 – 17:00 informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas biroja telpās "Meža mājā", Ķemeros.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
