Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, K. F. Hausvalda litogrāfija
Autors: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
28. februārī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā saruna ar vēsturnieku Kasparu Kļaviņu par 700 verdzības gadu mītu
2017. gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aizsācis rīkot jaunu pasākumu ciklu pieaugušajiem interesentiem “Vēlās otrdienas. Saruna ar pētnieku”. Aicinātie vieslektori ir sabiedrībā cienīti un pazīstami speciālisti, kuru zinātniskā darbība saistīta ar vēsturi un kultūru.
Reklāma
Otrā tikšanās paredzēta 28. februārī, plkst. 18.00, un tās viesis būs vēsturnieks Dr. hist. Kaspars Kļaviņš, kurš runās par tēmu: “”700 verdzības gadu” mīts. Latvijas vēstures interpretācijas 18.-21. gs.”.
Pasākums notiek LNVM, Brīvības bulv. 32, Rīgā, izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada latviešu etnogrāfiskā izstāde.” Ieeja pasākumā bez maksas.
1896. gadā sarīkotā Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par pirmo plašāko pasākumu, kurā populārzinātniskā veidā tika piedāvāts latviešu skatījums uz vēsturi un tagadni. Latviešu nacionālās kustības tapšanas laikā 19. gs. otrajā pusē vēsture bija kļuvusi par vienu no latviešu sabiedrību apvienojošajām vērtībām. Svarīga tās sastāvdaļa bija romantizēts stāsts par senajiem latviešu brīvības laikiem, latviešu “paverdzināšanu” pēc vācu krustnešu ierašanās un sekojošajiem “verdzības gadsimtiem”, un jaunajiem brīvības laikiem pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gs. sākumā. “Verdzības gadsimtu” izcelšana priekšplānā kļuva par svarīgu latviešu vēstures redzējuma daļu un vēl mūsdienās ir atstājusi iespaidu uz to, kā izprotam Latvijas viduslaiku un jauno laiku vēsturi.
Ņemot vērā, ka latviešu nācija 19. gadsimtā piedzīvoja sarežģītu sociāli-ekonomisku, politisku un intelektuālu transformāciju, radās arī dažādas, atšķirīgas vēstures izpratnes un interpretācijas. Kāds šajos apstākļos bija plašāk pieņemto priekšstatu (tai skaitā minētā “700 verdzības gadu” mīta) liktenis? Kā tapis “700 verdzības gadu” mīts? Vai tas vispār ir mīts vai varbūt pagātnes realitāte? Kāpēc stāsts par “verdzības gadsimtiem” bijis ilgstoši noturīgs un kā ietekmējis Latvijas sabiedrību līdz mūsdienām? Vai Latvijas vēsturi vēl joprojām rakstām kā “ciešanu vēsturi”, vai varam citādāk? Atbildes centīsimies rast sarunā ar vēsturnieku Dr. hist. Kasparu Kļaviņu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
