Brīvdabas muzejā būs Lielā Lieldienu svinēšana

Autors: Līga Rimšēviča
Avots: Brivdabasmuzejs.lv

2023. gada 9. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, leļļu teātra izrādi bērniem, tautiskām dziesmām un dejām.

Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, būs Lieldienu dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu “Kokle”, leļļu izrāde bērniem “Pasaku sargs”, Tautas deju ansambļa “Zelta sietiņš” koncerts, muzicēs Hāgenskalna muzikanti. Par olu krāsošanas tradīcijām stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere. Visas dienas garumā būs arī āra spēles un radošā darbnīca bērniem.

Reklāma

Muzeja apmeklētāji tiek aicināti arī muzeja izstāžu zālē apskatīt izstādi “Tamborējumi Latvijas etnogrāfijā”.

Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas - diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās - celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā. Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule - “kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties.” Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.

Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasara garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu. Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu. Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.   

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Lieldienas Brīvdabas muzejā

Citi raksti par šo tēmu:

Aicina Muzeju nakti piedzīvot Valmieras novadā (06.05.2026)

No magnoliju mākoņiem līdz pelargoniju rakstiem: Nacionālais botāniskais dārzs pasākumā aicina iepazīt maija ziedus (08.05.2026)

Ūdenstūrisma sezona Jelgavā ir klāt (07.05.2026)

Aivars Mackevičs: Latvijas austrumu pierobežas tūrisma uzņēmēji ar bažām skatās uz vasaras sezonu (07.05.2026)

Tukumu piepildīs sarkanbaltsarkanais devītajā Karogu braucienā (06.05.2026)