Autors: Nataļja Sujunšalijeva
Avots: Lnmm.gov.lv
Godinot leģendāro latviešu tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) no 2025. gada 26. februāra līdz 30. martam aplūkojama viņas piemiņai veltīta izstāde.
Gleznotāja Džemma Skulme savulaik rakstīja: “Latvijas kultūrā Edīte Vīgnere ir lielums. Viņa jau ar saviem pirmajiem darbiem tekstilmākslā pateica savu, iezīmēja īpašu, atšķirīgu rokrakstu un kļuva – varu droši teikt – uz ilgiem gadiem pārāka. Esmu gleznotāja – es raugos uz Edītes Vīgneres tekstilijām kā visaugstākajiem mākslas sasniegumiem. (…)
Reklāma
Viņas neizsīkstošā izdoma rada skatītājā to dziļo Lielās Mākslas saviļņojumu, ko mēs izjūtam un par ko priecājamies.” *
Edīte Pauls-Vīgnere aizgāja mūžībā 2025. gada februārī. Viņu pieminot, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) 3. stāva vestibilā ir eksponējis mākslinieces darbus no muzeja krājuma: krēslus “Ainava I–VI” (1979, sadarbībā ar Jāni Poļaku), gobelēnu “Raža” (1972) un miniatūrtekstilijas no grupas “Svētki I–IV” (1977). Apmeklētāji var aplūkot vēl citus autores darbus – gobelēnu “Kosmoss” (1969) un telpiskos objektus “Koraļļi I–IV” (1979), kas iekļauti DMDM pastāvīgajā ekspozīcijā.
Edīte Pauls-Vīgnere bija viena no slavenā latviešu tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta skolniecēm, un jau studiju laikā viņas darbi tika ievēroti un novērtēti dažādās republikas dekoratīvi lietišķās mākslas izstādēs. 20. gadsimta 60. gadu beigas un 70. gadi bija periods, kad pilnībā uzplauka mākslinieces talants. Ar fanātisku aizrautību un pārsteidzošām darba spējām Edīte radīja drosmīgas lielformāta kompozīcijas, kuras izcēlās ar unikālu formu, materiālu un krāsu kombināciju: “Kosmoss” (1969), “Zaļā zeme” (1970), “Mūži I–III” (1972), “Raža” (1972), “Sējas laiks” (1973), “Ceļojuma piezīmes I–III” (1974), “Lējums” (1975), “Rīga” (1976), “Kafijas kantāte I–IV” (1976), “Korrida” (1978), “Visums I–III” (1978) u.c.
Māksliniece pati krāsoja dzijas un strādāja tēva speciāli pielāgotajās lielformāta stellēs. Viņa neveidoja kartonus savām kompozīcijām, bet radošās ieceres īstenoja intuitīvi, tāpat kā viņas brālis, komponists Raimonds Pauls, kurš improvizē uz klavierēm. Edītes instruments bija stelles un krāsainie dzīpari. Meistarei piemita perfekta krāsu izjūta un prasme apvienot visneparastākos toņus un materiālus, katrai tēmai piemeklējot neatkārtojamu krāsu un faktūras “melodiju”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darba vadītāja Velta Raudzepa uzsver: “Līdzīgi kā Polija lepojas ar Magdalēnas Abakanovičas darbiem, Francija un ASV – ar Šīlas Hiksas tekstilijām, Latvija kā sava veida kultūras zīmi izceļ Edītes Pauls-Vīgneres daiļradi. 20. gadsimta 70.–80. gados mākslinieces pārliecinoši izmantotais telpiskais “ansambļa princips” kompozīcijās joprojām saglabā aktualitāti, kā arī viņas tēlainā izteiksme – vienmēr emocionāla un poētiska, risināta aktīvās krāsās vai tonālās noskaņās.”
Edīte Pauls-Vīgnere saņēmusi nedalītu skatītāju mīlestību un vairākas godalgas, tostarp Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2014). Meistares daudzo sasniegumu vidū ir 2. prēmija par darbu “Raža” starptautiskajā lietišķās mākslas kvadriennālē Erfurtē (VDR, “1. Quadriennale des Kunsthandwerks sozialistischer Länder”, 1974), 1. vieta 6. Rīgas Starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālē “Tradicionālais un laikmetīgais: IDENTITĀTE / IDENTITY” (2018), Purvīša balva par mūža ieguldījumu tekstilmākslā (2023).
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs lepojas, ka muzeja kolekcijā glabājas Edītes Pauls-Vīgneres izcilākie darbi – liecības par viņas talanta spēku un nacionālās kultūras vērtībām.
* Raudzepa, V., sast. 2019. Edīte Pauls-Vīgnere. Gobelēni. Katalogs. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
 (3).png "Brāļu Auzānu koncerts Līvānu TIC")
 (4).png "Dziesmu spēle \"Īsa pamācība mīlēšanā\" Līvānu TIC")
