Autors: Brivdabasmuzejs.lv
Avots: Brivdabasmuzejs.lv
2025. gada 20. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, teātra izrādi bērniem, tautisko tradīciju izzināšanu, tautiskām dziesmām un dejām.
Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, bet Kurzemes zvejnieku ciema pļavā visas dienas garumā notiks olu krāsošanas darbnīca, olu ripināšana, ganu spēles un dažādas citas radošās darbnīcas bērniem. Plkst. 11.00 Lielās dienas tradīcijas varēs apgūt kopā ar Iecavas folkloras kopu “Tarkšķi”, bet plkst. 12.00 Improvizācijas leļļu teātra studijas “Ilze” izrāde “Ceļojums”. Tam plkst. 13.00 sekos pavasara koncerts Ropažu bērnu un jauniešu deju kolektīva “Cielaviņa” izpildījumā, savukārt rotaļas un danči kopā ar Rīgas bērnu un jauniešu folkloras kopu “Kokle” būs plkst. 14.00.
Reklāma
Muzeja apmeklētāji tiek aicināti izmantot pēdējo iespēju muzeja izstāžu zālē apskatīt izstādi “Āķīgie ūdeņi: saldūdens zveja 19. gs. otrajā un 20. gs. pirmajā pusē”.
Tautas tradīcijās Lielā diena jeb Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas - diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās - celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā. Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule - “kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties.” Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.
Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasara garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu. Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu. Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Izstādes Tukuma novadā Tukuma TIC")
