Festivāla «Vīnes klasika» atklāšanā skanēs Mocarta mūzika

Autors: Rinta Bružēvica
Avots: VSIA Latvijas Koncerti

Festivāla "Vīnes klasika" atklāšanas koncertā 2016. gada 12. februārī Lielajā ģildē skanēs ģeniālā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta sakrālās motetes un operu fragmenti, kas valdzina gan ar vienkāršību un melodiskumu, gan ņirbošu virtuozitāti un bezgalīgi plašām frāzēm. Koncertā dzirdēsim solisti Elīnu Šimku, Rīgas Doma zēnu kori un Sinfonietta Rīga Mārtiņa Klišāna vadībā.

Koncerta programmā ārijas no operām - "Figaro kāzas", "Dons Žuans", "Tā dara visas", "Burvju flauta" un "Karalis - gans", kā arī slavenās motetes  Exsultate, jubilate; Regina Coeli u.c.

Reklāma

Tieši baroka un agrīnā klasicisma mūzikā Elīna Šimkus pēdējos gados uzmirdzējusi visspilgtāk, ko apliecina arī viņas nesenie panākumi, dziedot Mocarta agrīnākas operas iestudējumā Milānā. Attapīgā Suzanna un viltīgā Despīna pārtaps par nepiekāpīgo Tamiri. Savukārt kori Mocarts, visticamāk, iztēlojies eņģeliski lidojošās un dzidri skanīgās zēnu balsīs.

Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart, 1756–1791) bija ģeniāls austriešu komponists un spožs sava laika klaviervirtuozs. 18. gadsimta 60.–70. gadi bija Mocarta brīnumbērna koncertceļojumu laiks, kad kopā ar ģimeni – tēvu Leopoldu un apdāvināto māsu Mariju Annu (Nanerli) viņš viesojās un koncertēja Minhenē, Vīnē, Prāgā, Manheimā, Parīzē, Hāgā, Londonā. Ne mazāk jauno ģēniju ietekmēja Itālijas ceļojumi, kuru laikā radās ne tikai pirmās operas, bet arī simfonijas, ārijas balsij ar orķestri, klavierminiatūras un dueti, klavierkoncerti un stīgu kvarteti. Neilgu laiku pavadījis dzimtās pilsētas arhibīskapa galmā, Mocarts devās uz Vīni, kur tapa vairums viņa nozīmīgāko opusu: klavierkoncerti, simfonijas, arī operas, kur viņš nodibināja ģimeni, piedzīvoja slavas spožumu un atzinību, vēlāk arī nabadzību un sava veida atdzimšanu, mūža pēdējos divos gados komponējot izcilākos darbus.

Opera "Figaro kāzas" ir Mocarta un Venēcijas komponista un dzejnieka Lorenco da Pontes pirmais kopīgi veidotais skatuves darbs, kas ar panākumiem tika iestudēts Vīnē un ar vēl lielāku sajūsmu uzņemts Prāgā. Operas pamatā ir Bomaršē luga par atjautīgo sulaini Figaro un viņa iemīļoto kalponi Suzannu, kurā ieskatījies arī Figaro kungs – grāfs Almaviva.

Pēc veiksmīgas sadarbības ar talantīgo da Ponti Mocarts komponē vēl divas operas ar viņa rakstītu libretu – "Donu Žuanu" un "Tā dara visas". Leģendārais stāsts par Spānijas Zelta laikmeta bezbailīgo un karstasinīgo donu Žuanu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Mocarts operu komponēja Prāgas teātrim, un tās pirmuzvedums tika uzņemts ar milzu ovācijām.

Operu Così fan tutte jeb "Tā dara visas" Mocartam pasūtināja imperators Jozefs II. Mocartu iejūsminājis atjautīgais stāsts ar pārbaudījumiem, ko divi virsnieki, uzklausījuši rūdītu vecpuisi, sarūpē savām līgavām, lai pārbaudītu viņu uzticību. Despīna ir abu māsu istabene. Pirmā cēliena ārijā In uomini, in soldati Despīna uzjautrinās par vīriešu uzticību, un aicina abas māsas ļauties nezināmajam flirtam.

Simboliem bagātīgā "Burvju flauta", kas komponēta ar Emanuela Šikanēdera veidotu libretu, ir Mocarta pēdējā opera. Tā ir divcēlienu dziesmuspēle (būtībā šodienas mūzikls), kas atklāj stāstu par princi Tamino un viņa iecerēto, Nakts karalienes meitu Paminu, kuru nolaupījis varenais priesteris Zarastro. "Burvju flauta" paša Mocarta vadībā tika pirmatskaņota 1791. gada 30. septembrī. Tā piedzīvoja milzu panākumus un kļuva par viszināmāko Mocarta opusu komponista dzīves laikā.

Opera "Karalis – gans" noslēdz Mocarta agrīno sacerējumu virkni. Tā komponēta par godu imperatores Marijas Terēzes jaunākā dēla Maksimiliāna Franča vizītei Zalcburgā.

Motete Exsultate, jubilate ir Itālijas koncertceļojumu auglis, komponēta pēdējā no trim Itālijas braucieniem. Iespējams, tāpēc tajā dzirkstī koloratūras un izrotājumi, un tā vien šķiet, ka balss, līdzīgi kā vijole Antonio Vivaldi koncertos, tiek pielīdzināta virtuozam soloinstrumentam.

Koncertā noslēgumā skanēs Laudate Dominum, kas ir viens no Mocarta zināmākajiem un sirsnīgākajiem sacerējumiem, ko teju katrs soprāns iekļauj repertuārā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Jaunmoku pils fasāde atguvusi ķieģeļsarkano mirdzumu - Foto (24.11.2024)

Dienvidkurzeme.Travel: Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim - 60 (24.11.2024)

Valmieras novads: Aicinām uz dzīvesziņas festivālu “Audz, pupa!” (24.11.2024)

Jaunmoku pilī notiks mākslinieces Anda_abstract “Lielo sveču apgleznošanas meistarklase” (24.11.2024)

Aicina aktīvāk apmeklēt patversmes un iesaistīties dzīvnieku labsajūtas veicināšanā (24.11.2024)