Autors: Antra Lācberga
Avots: Ventspils.lv
Gan Lieldienu laikā, gan arī pēc tam teātra namā “Jūras vārti” skatāmas divu mākslinieku personālizstādes – Anna Baklānes “Glezniecība” un Elmāra Orniņa “Ar skatu no šķūņaugšas”.
Annas Baklānes gleznās, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus mākslinieces daiļrades gadus, virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk.
Reklāma
“Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie galīgi nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma,” tā Annas Baklānes darbus raksturo gleznotāja, ilustratore Linda Treija
Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes: „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu “Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets”. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās māk¬slas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.
Savukārt teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izsteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.
Māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore Guna Millersone stāsta: “Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!”
“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi,” atklāj mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.
Šobrīd viens no E. Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā. Darbs ticis nominēts arī galvenajai balvai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
