Autors: Maija Niedra
Avots: Daba.gov.lv
Ventspilī Ventas krastmalā 2025. gada 7. martā sastapts šī gada pirmais pelēkā roņa mazulis – vesels un bez savainojumiem, līdz ar to cilvēku palīdzība tam nav nepieciešama. Tas liecina, ka “roņu laiks” liedagā ir sācies. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina roņiem netuvoties un sargāt no suņu uzbrukumiem.
Ziņot pārvaldei nepieciešams tikai gadījumā, ja ronis ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem – Kurzemē pa tālruni 29461880, Pierīgā – 26424972 un Vidzemē – 26329412. Sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēns tiks nogādāts uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
Reklāma
“Eksperti pieļauj, ka šajā pavasarī ūdens straumju un vēja virziena ietekmē ronēnu Latvijas piekrastē varētu būt mazāk, salīdzinājumā ar citiem gadiem. Taču pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām turpina veikt preventīvus pasākumus, lai panāktu, ka saulainajās dienās atpūtnieki, apmeklējot liedagu, zinātu, kā rīkoties. Papildus informācijai dažādos komunikācijas kanālos, esam izvietojuši informatīvos plakātus pludmalēs un aicinājuši piekrastes pašvaldību policijas darbiniekus iesaistīties, veicot papildu patruļas,” teic pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Pārvalde izsaka pateicību piekrastes pašvaldībām par gatavību iesaistīties situācijās, kad roņu mazuļiem vajadzīga palīdzība.
Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. To iespēja krastā netraucēti atpūsties ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā, pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.
Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus, bet pēc bargākām ziemām – uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju – jūsu mājdzīvnieku.
Sabiedrības informēšanas nolūkā pārvalde sadarbojas ar piekrastes pašvaldībām, Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu un Latvijas Nacionālo dabas muzeju.
Plašāks skaidrojums par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī ne/pareizu rīcību, tos sastopot, apkopots pārvaldes tīmekļvietnē www.daba.gov.lv sadaļā Roņi liedagā – kā rīkoties.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis Halichoerus grypus Fabricius, kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kg. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
2.JPG "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 16.03.2026 - 21.03.2026 Fotoizstāde “Mirklis Ventspilī” Ventspils TIC")
