Autors: Ventspils muzejs/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Ventspils muzejs
22.08.2010 Piejūras brīvdabas muzejā visas dienas garumā tiks atkārtoti veikts arheoloģisks eksperiments – dzelzs ieguve no purva rūdas.
2003.gada vasarā un rudenī Piejūras brīvdabas muzejā seno dzelzs redukcijas procesu mēģināja atveidot LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un Ventspils muzeja speciālisti. Toreiz rūda izdegot eksperimentētājiem atstāja tikai šlagu.
Apmēram pirms 2000 gadiem Latvijas teritorijas iedzīvotāji apguva prasmi iegūt dzelzi no purva rūdas, izmantojot sarežģītu ķīmisku procesu – dzelzs redukciju. Vairāk nekā 1000 gadus tas bija vienīgais veids, kā mūsu senči ieguva dzelzi un darināja no tā nepieciešamos darba rīkus un ieročus. Mūsdienās šī kādreiz tik pašsaprotamā prasme ir piemirsta un Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, aizvēstures pētnieki aizrautīgi eksperimentē, mēģinot atkārtot šī metāla ieguvi no vietējām izejvielām.
Lai no Latvijas pļavās paretam atrodamās purva rūdas jeb limonīta (dzelzs oksīda) iegūtu dzelzi, būs nepieciešami gandrīz 1300 grādi un īpašs apstrādes process. Īpaši mūrētajā krāsnī eksperimenta laikā tiks kārtām bērtas kvēlojošas kokogles un attīrīta rūda. No 50 kg rūdas, veiksmīga eksperimenta rezultātā var iegūt niecīgu ½ kg smagu dzelzs gabalu, ko sauc par kricu.
Šāds eksperiments ir būtisks ne tikai, lai gūtu priekšstatu, cik ilgu laiku mūsu senči veltīja viena neliela dzelzs cirvja radīšanai, jo visa vietējā dzelzs ir iegūta tieši šādā veidā, bet tā ir liecība arī par cilvēces attīstību. Dzelzs ieguve no purva rūdas ir ķīmisks process pretstatā vēlākajos laikos un arī mūsdienās izmantotajam dzelzs ieguves fizikālajam veidam – kausēšanai no dažādām dzelzs rūdām. Vēl 17.gs., hercoga Jēkaba laikā, lielgabali tika darināti no dzelzs, kas iegūta, apstrādājot purva rūdu, taču Piejūras brīvdabas muzejā lietotā metode ir krietni vecāka par Jēkaba laika dzelzsāmuriem. Līdzīgas no māla darinātas dzelzs ieguves krāšņu paliekas atrastas arheoloģiskajos izrakumos vēlā dzelzs laikmeta slāņos un tiek datētas ar 10.gs.
Šajā reizē eksperimenta veikšanu uzņēmušies podnieks un aizvēstures entuziasts Einārs Dumpis un pirms septiņiem gadiem notikušā mēģinājuma iniciators vēsturnieks Ernests Sviklis. Eksperimenta norise būs vērojama Piejūras brīvdabas muzeja apmeklētājiem svētdien, tā nobeigums – krāsns „atvēršana” - gaidāma vēlā pēcpusdienā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
