Autors: Ieva Rupenheite/Dana Guseva
Avots: BalticTravelnews.com/VentspilsMuzejs.lv
Ventspils muzejs šobrīd iegādājies pilnīgāko Ventspilī izlaisto papīra naudas zīmju kolekciju – 27 zīmes 1, 3, 5, 10, 20 un 50 kapeiku nominālvērtībā.
Šādas naudas zīmes pilsētas pašvaldība laida apgrozībā Pirmā pasaules kara laikā 1915.-1916.gadā, kad Kurzemi jau bija okupējis ķeizariskās Vācijas karaspēks. Tobrīd, pilsētas pašvaldībai pildot savus pienākamus, dažādu pilsētas dzīvei nepieciešamu izdevumu segšanai katastrofāli trūka skaidras naudas. Jelgavas pilsētas domnieki Ventspilij aizdeva 65000 rubļus, bet kapeiku monētu vietā, kuras iedzīvotāji pietaupīja labākiem laikiem un kuru krājumus vairs nebija iespējams papildināt no Krievijas impērijas monētu kaltuvēm, Ventspils dome laida klajā papīra naudu 30000 rubļu kopvērtībā. Tās bija pilsētas parāda zīmes, kuras pašvaldība apņēmās izpirkt pēc kara beigām. Kara apstākļos to izskats bija visai pieticīgs – melnbalts teksts un vienkāršs attēls, ko veidoja pilsētas ģerbonis, klāja tikai naudas zīmes vienu pusi. Naudas zīmes otrā pusē tika uzspiests pilsētas zīmogs.
Reklāma
Tā kā naudas zīmes laida klajā vairākos paņēmienos, to starpā viena nomināla ietvaros pastāv atšķirības gan iespieduma, gan arī atšķirīgo zīmogu dēļ. Šie apstākļi arī noteica ap 30 atšķirīgu (šīs atšķirības bieži ir ļoti niecīgas) naudas zīmju veidu pastāvēšanu. Ventspils naudas zīmes apgrozībā bija ļoti īsu laiku – 1919.gadā tās tika izņemtas no apgrozības un, kā ziņo tā laika laikraksts, no 30000 rubļu kapeikās apmaiņai neiesniegti palikuši tikai 300 rubļi (1%). Savāktās naudas zīmes, atlasot nedaudz eksemplāru muzejiskām vajadzībām, tika iznīcinātas. Pēc kolekcionāru – speciālistu aprēķina, šobrīd no 112800 Ventspils naudas kopā iespiestajām zīmēm ir zināmas tikai ap 900 (0.79%). Ventspils muzejā, kopā ar jauniegūto kolekciju, glabājas 94.
No visām 1915.-1919.gada pilsētu pašvaldību izlaistajām naudas zīmēm Ventspils nauda ir vismazāk saglabājusies un retākā. Kolekcija ir nozīmīgs papildinājums monētu un banknošu kopumam Ventspils muzeja krājumā. Atgādināsim, ka tā vērtīgāko daļu veido 2004.gadā A.Lemberga dāvinātās unikālais Kurzemes un Zemgales hercogistes monētu kopums, kā arī tā paša dāvinātāja muzejam 2006.gadā sarūpētā Livonijas 13.-16.gs. monētu kolekcija.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
