Autors: Margarita Marcinkeviča
Avots: www.ventspils.lv
Ventspils Pilsētas svētku laikā 5.augustā Piedzīvojumu parkā tika atklāta skulptūra Staltbriežiem Kurzemē-100, kuras atklāšanā piedalījās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, ziedotāji skulptūras realizācijai un daudzie pilsētas viesi. Kalna galā pulcējās kopumā aptuveni 300 viesi, kas mednieku radziņu un lielgabala zalves pavadībā kopīgi atklāja skulptūru vīrišķībai, vitalitātei un brīvībai, kā to raksturoja, gan domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, gan tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Skulptūra veltīta staltbriežu (Cervus elaphus) savvaļaspopulācijas mērķtiecīgas atjaunošanas Latvijas teritorijā simtgadei. Līdz ar to Ventspils ir pievienojusies daudzajām Eiropas pilsētām, kurās šādi tēlniecības objekti bronzā ir neatņemama pilsētvides daļa un rada pievilcīgu iespaidu.
Iniciatīva un ideja par šādas skulptūras izveidi nāk no Ventspils medniekiem un medību veterāniem, jo tieši Kurzemi var uzskatīt par vietu, kur pirms simts gadiem sākusies mērķtiecīga šīs mūsdienās ierastā meža rotas atjaunošana.
Skulptūras izveidei vāca ziedojumus, un ir saņemti vairāk nekā Ls 10 000 no dažādām ar medībām saistītām organizācijām un privātpersonām, kas līdzfinansē šo projektu. Tie ir (ziedojumu hronoloģiskā secībā) – Aivars Lembergs, Guntis Blumbergs, Jurijs Bespalovs, Genādijs Ševcovs, Jānis Blaževičs, Raimonds Lācis, Latvijas Mednieku asociācija, Aivars Mačtams, Aivars Millers, Didzis Ošenieks, Edmunds Juškevičs, Gatis Bērziņš, Jānis Vītoliņš, SIA „Purnavu muiža", Aldis Ābele un Uldis Pumpurs.
Ziedotāji kā pateicību saņēma bronzas plaketes, G.Skribas grāmatu Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā un numurētus sertifikātus.
Ziedojumu vākšana turpināsies līdz pat septembra beigām, kad skulptūras pakājē tiks piestiprināta plāksne ar ziedotāju vārdiem.
Staltbriedis - viens no lielākajiem Latvijas mežu iemītniekiem - tagadējās Latvijas teritorijā ieceļo apmēram pirms 9000 gadiem, vislielāko izplatību sasniedzot pirms 5000 - 6000 gadiem. Vēlākā laikā klimata un augu valsts izmaiņu rezultātā to skaits strauji samazinājās, un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša gaitā staltbrieži kā suga Latvijas teritorijā pakāpeniski izzuda.
Jau kopš 17.gs. vācbaltu muižnieki mēģināja atjaunot staltbriežu populāciju, ierīkojot iršu dārzus (briežu aplokus). Līdz 20.gs. sākumam Latvijas teritorijā pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi, lielākoties Kurzemē un Zemgalē. Latvijas mūsdienu staltbriežu savvaļas populācijas atjaunošana un nepārtraukta attīstība saistāma ar Ventspils apkārtni. Tieši šeit, Gārzdes, Tārgales un Zūru mežos 1911. gada janvārī vietējo muižu īpašnieki Freds fon Buhholcs, Verners fon Buhholcs un Vilhelms fon Koskulls no Spalas Ķeizariskā medību iecirkņa (Polija, Lodzas vojevodistē) ieveda pirmos staltbriežus izmitināšanai ārpus briežu dārziem. Pirmās 12 briežu mātītes un 4 buļļi labi iedzīvojās ap 10 000 ha plašajos muižu mežos, un jau 1913.-1914.g. to skaits bija ievērojami pieaudzis. Neskatoties uz abu pasaules karu ietekmi, suga turpināja sekmīgi attīstīties gan Kurzemes mežos, gan arī citur Baltijā. Šobrīd Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mīt ap 63 000 staltbriežu, no tiem gandrīz 40 000 - Latvijas mežos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
