Cēsīs notiks diskusija vai Latvijai vajadzīga sava Uzvaras diena

Autors: Aleksandrs Abramovs
Avots: Cēsu novada pašvaldība

Diskusijā piedalīsies Dr.hist. Jānis Šiliņš (Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Vidzemes Augstskola), Dr.hist. Kārlis Dambītis (Latvijas Kara muzejs), Jānis Liepkalns (NBS Instruktoru skolas militārās vēstures pasniedzējs) un Tālis Vigo Pumpuriņš (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs). Sarunu vadīs žurnālists un televīzijas programmu vadītājs Uģis Joksts.

Diskusijā tiks pārrunāti dažādie ceļi, pa kuriem valsts pirmsākumos varēja virzīties Latvijas valsts. Cēsu kaujās sadūrās četras atšķirīgas Latvijas nākotnes vīzijas, un katrai no tām bija sekotāji latviešu vidū. Pēteris Stučka Latviju redzēja kā Padomju Krievijas satelītvalsti, savukārt Andrievs Niedra cerēja uz valsti, kurā vācbaltieši un latvieši veido kopīgu sabiedrību. Turpat līdzās pastāvēja vācbaltiešu aristokrātu izveidotais Baltijas hercogistes projekts, kas paredzēja Latviju un Igauniju apvienot vienā Vācijas ķeizaram padotā valstī. Uz kuģa “Saratov” Liepājas ostā esošā Latvijas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā toreiz pārstāvēja nacionālas Latvijas valsts ideju. Tieši Cēsu kaujas izšķīra Latvijas likteni un skaidri iezīmēja ceļu, pa kuru valstij virzīties nākotnē.

Reklāma

Diskusijā paredzēts runāt par vēsturiskajiem notikumiem, kas noveda pie Cēsu kaujām un pie to iznākuma. Ar vēsturniekiem runāsim par Igaunijas karaspēka lomu Cēsu kaujās un politiskajām interesēm Latvijā, kas igauņus mudināja iesaistīties kaujās, tāpat arī par pulkveža Baloža darbību, kā arī apspriedīsim, kādi bija vācu Landesvēra mērķi, uzsākot Cēsu ofensīvu, un ko tad galu galā gribēja panākt katrs no kaujās tā vai citādāk iesaistītajiem dalībniekiem.

Diskusijā tiks uzdots arī provokatīvais jautājums, vai Latvijai vajadzīga sava Uzvaras diena jau teju simts gadus pēc Cēsu kaujām? Vai Latvijas Uzvaras diena nesaduras ar 9.maija svinībām? Un kāpēc šāda tradīcija Cēsīs līdz šim nav tikusi iedibināta, lai gan pilsētas centrā par godu uzvarai Cēsu kaujās slejas Uzvaras piemineklis? Ko šī uzvara nozīmē Latvijas iedzīvotājiem un Latvijai pēc simts gadiem?

Pēc diskusijas ikviens aicināts baudīt vīru kopas “Vilki” izpildītās karavīru dziesmas, piedalīties militārā orientēšanās stafetē, aplūkot NBS militāro tehniku un plkst.16.00 vērot Cēsu kauju rekonstrukciju Pirtsupītes gravā.

Ar pilnu Latvijas Uzvaras dienas pasākumu programmu aicinām iepazīties www.cesis.lv.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.