Autors: Eva Koljera
Avots: Cesunovads.lv
Piektdien raidījumā “Kultūršoks” izskanēja, ka ezerpils ir ārkārtas glābšanas stāvoklī un tās atjaunošanai nepieciešams viens miljons eiro. Viedokli pauž Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera.
Ezerpils tehniskais stāvoklis patiešām ir kritisks. Ezerpils rekonstrukciju veido 16 guļbaļķu ēkas un aizsargbūve, kas izvietotas uz apaļkoku pamatklāsta, kas, savukārt, balstās uz dzelzsbetona režģoga. Objekta tehniskajā stāvoklī šobrīd konstatējamas divas būtiskas problēmas – pamatu jeb dzelzsbetona režģoga konstrukciju sabrukšana un koka konstrukciju - pamatklāsta un ēku, strauja trupēšana.
Reklāma
Mitrā ezera vide ir īpaši labvēlīga dažādu koksnes sēņu attīstībai, un trupes izraisītie bojājumi šobrīd skar plašas ezerpils konstrukciju daļas. Daudzkur koka pamatklāstam vairs nav droši uzkāpt – apmeklētāju pārvietošanās pašlaik iespējama tikai pa pagaidu laipu.
Režģoga savienojošo un pārsegumu nesošo dzelzsbetona siju konstrukcijās, tā būvniecības laikā, lietots LVS standartiem neatbilstošs betons, kā rezultātā ārējās agresijas ietekmē, konstruktīvais materiāls sāk sabrukt.
Tas nozīmē, ka ezerpils atjaunošanu vairs nevar atlikt. Apjomīgi atjaunošanas darbi ir nepieciešami jau tagad, lai novērstu turpmāku konstrukciju degradāciju un mēs nezaudētu unikālu kultūras mantojuma un tūrisma piesaistes objektu.
Tomēr tikpat būtisks ir jautājums – kā šos darbus veikt.
Līdzšinējā pieeja, veicot nelielus un atsevišķus remontus, nav devusi pietiekami ilglaicīgu rezultātu. Redzam, ka aptuveni piecus gadus vecos ķīmiski impregnētos baļķos jau konstatējama trupes sēne un tie atkal ir jāmaina. Tas apliecina, ka vienkārši aizvietot bojātu baļķi ar jaunu nav pietiekams risinājums. Tajos uzreiz iemetas sēne.
Ezerpils remontam ir jābūt ne tikai ātram, bet arī jēgpilnam un pēc iespējas ilgtspējīgākam.
Ezerpils atjaunošanai arhitekts Artūrs Lapiņš ir izstrādājis tehnisko projektu. Arhitekts uzsvēr, ka projekts paredz izmantot eksperimentālo arheoloģiju – pieeju, kas jau bija pielietota pašas ezerpils rekonstrukcijas tapšanā un arī šodien var palīdzēt meklēt autentiskus un zinātniski pamatotus risinājumus.
Tas paver iespēju Āraišu ezerpili izmantot ne tikai kā rekonstruētu arheoloģisko pieminekli, bet arī kā dzīvu eksperimentālu laboratoriju, kur tiek pārbaudītas dažādas koka saglabāšanas metodes, atjaunotas senās amatniecības prasmes un nodotas zināšanas nākamajām paaudzēm.
Šāds process jau daļēji notiek sadarbībā ar European Heritage Volunteers organizāciju, kad ezerpils mājiņu atbrauca atjaunot jaunieši no dažādām pasaules valstīm. Darbs ar seno instrumentu replikām un tradicionālajām būvniecības metodēm vienlaikus ļauj saglabāt zināšanas un rada papildu vērtību arī parka apmeklētājiem – cilvēki var ne tikai apskatīt ezerpili, bet arī redzēt, kā un ar kādām prasmēm tā tiek saglabāta.Tāpēc ezerpils atjaunošana ir jāskata šādā kontekstā.
Esošais atjaunošanas projekts paredz darbus veikt piecās kārtās, un šāda pakāpeniska pieeja ļauj vienlaikus saglabāt objektu atvērtu apmeklētājiem, rūpīgi izvērtēt izmantotās metodes un mācīties no katra nākamā posma.
Taču gaidīt vairs nedrīkst. Ezerpils tehniskais stāvoklis ir sasniedzis robežu, kad jautājums vairs nav tikai par ērtāku vai skaistāku infrastruktūru – runa ir par paša mantojuma saglabāšanu. Atjaunošanas darbi jāsāk tagad, taču tiem jābūt pārdomātiem, zinātniski pamatotiem un tādiem, kas novērš problēmu cēloņus, nevis tikai uz neilgu laiku aizstāj bojātos elementus.
Āraišu ezerpils nav vienkārši koka būve, kuru var salabot tāpat kā jebkuru citu ēku. Tā ir unikāls Latvijas un starptautiskas nozīmes kultūras mantojuma objekts. Tās saglabāšana ir mūsu kopīga atbildība, lai varētu nodot ezerpili nākamajām paaudzēm.
Āraišu ezerpilij nepieciešama steidzama atjaunošana. Bet vienlaikus tai nepieciešama gudra, drosmīga un ilgtermiņa saglabāšanas pieeja. Skaidrs ir tas, ka mēs to nevaram izdarīt vieni, jo atjaunošanas summa ir pārāk liela priekš Cēsu novada pašvaldības. Mums vajag sadarbības partnerus, ieinteresētus līdzcilvēkus un arī valsts atbalstu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
