Autors: Gints Ozoliņš
Avots: Sinfonietta Rīga
Divos koncertos: piektdien, 23. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un sestdien, 24. februārī Rīgā, Lielajā ģildē Sinfonietta Rīga klausītājus aicina uz festivāla “Vīnes Klasika” noslēguma koncertu, kurā ar diviem Volfganga Amadeja Mocarta klavierkoncertiem Latvijas publikas priekšā stāsies harizmātiskais pianists, plaši atzītais Mocarta daiļrades lietpratējs Kristians Bezeidenhauts.
Daudzveidīgajā programmā Sinfonietta Rīga un Normunds Šnē piedāvā ieklausīties arī Franča Šūberta Trešajā simfonijā un Albana Berga Liriskajā svītā. Savukārt sestdien, ciklā “Pēkoncerta sarunas” filosofs un žurnāla Satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins klausītājus aicinās uz tikšanos ar programmas mūziķiem Lielās ģildes Baltajā zālē.
Reklāma
Festivāla “Vīnes Klasika” noslēdzošajā koncertā - plašs reveranss diviem atšķirīgiem Vīnes muzikālajiem laikmetiem - Pirmajai Vīnes skolai, kuru koncertprogrammā pārstāv klasicisma ģēnija Volfganga Amadeja Mocarta un romantiskā dziesminieka Franča Šūberta mūzika, kā arī Otrajai Vīnes skolai, kurā vecās pasaules dekonstrukcijas un jaunās muzikālās valodas izgaismotāja loma atvēlēta Albanam Bergam.
Tomēr galvenais notikums nešaubīgi būs harizmātiskā pianista Kristiana Bezeidenhauta atgriešanās Latvijā. 2012. gada februārī Bezeidenhauts Lielajā ģildē kopā ar diriģentu Normundu Šnē un Sinfonietta Rīga mūziķiem sagatavoja plašu Ludvigam van Bēthovenam veltītu koncertprogrammu, kurā ieskanējās gan patētiska traģisma piesātinātā uvertīra “Koriolans”, gan Otrais klavierkoncerts un Septītā simfonija ar publikas allaž gaidīto Allegretto daļu.
Šajā reizē Latvijā ilgi gaidītais mākslinieks Rīgas un Liepājas publiku iepazīstinās ar sava mūža neatvairāmāko kaislību - Volfganga Amadeja Mocarta emocionāli daudzšķautņaino daiļradi. Bezeidenhauts, kurš Mocarta klavierkoncertu atskaņojumā uzņemsies arī orķestra vadītāja lomu, Latvijas klausītājiem piedāvā divus atšķirīgus Mocarta opusus. 12. koncerts klavierēm un orķestrim Lamažorā pieder pie Mocarta agrīnā perioda sacerējumiem. Tas tapis 1782. gadā, laikā, kad mūžībā devās Mocarta Londonas mentors, komponists Johans Kristians Bahs. Klavierkoncertā Mocarts iemūžinājis sava drauga un kolēģa piemiņu, otrās tēmas izklāstā ieaužot Baha tēmu no uvertīras “La calamita de' cuori “.
Viens no diviem minora atslēgā tapušajiem Mocarta klavierkoncertiem ir 1886. gadā sarakstītais un Vīnes Burgteātrī pirmatskaņotais 24. koncerts klavierēm ar orķestri dominorā. Koncerts, kuru savulaik apjūsmojuši tādi mūzikas dižgari kā Ludvigs van Bēthovens un Johanness Brāms neapšaubāmi ir viens no visprogresīvākajiem Mocarta sacerējumiem. Klavierkoncerts tapis vien dažas dienas pirms komiskās operas “Figaro kāzas” panākumiem apmirdzētā pirmatskaņojuma. Visai pamatoti tiek uzskatīts, ka minora opuss Mocartam kalpojis kā tumšo krāsu novade visādi citādi līksmu prātu paģērošajā radošajā periodā.
Neilgi pēc astoņpadsmit gadu sliekšņa pārkāpšanas spilgtais romantisma dziesminieks Francis Šūberts saraksta savu Trešo simfoniju. Dzīvesprieka un līksmes piesātinātā orķestra eseja tapusi vien trīs mēnešu laikā, 1815. gada vēlā pavasarī un vasaras pirmajā pusē. Simfonija pieder pie Šūberta agrīnajiem sacerējumiem, tajā jaušama tiklab “simfonijas tēva” Jozefa Haidna ietekme, cik jaunajam Šūbertam tik klātlipīgie modes strāvojumi, kā piemēram Rossini mānija, kas pēc “Itāļu Mocarta” spožajiem operu pirmuzvedumiem - 1812. gadā Milānas La Scala ar La pietra del paragone un 1813. gadā Venēcijā ar Tancredi bija pārmetušies otrpus Alpiem un iekarojuši Vīni.
Albans Bergs, viens no trim Otrās Vīnes skolas kodola, sešdaļīgās “Liriskās svītas” stīgu kvartetam sarakstīja laika posmā no 1925. līdz 1926. gadam, izmantojot Arnolda Šēnberga divpadsmit toņu tehniku. Opusu Bergs veltījis ietekmīgajam diriģentam un komponistam Aleksandram fon Zemlinskim, kura vispazīstamākais sacerējums ir 1923. gadā tapusī “Liriskā simfonija”. Simfonijas elementus Albans Bergs iekļāvis arī savā sešdaļīgajā svītā, bet 1928. gadā trīs tās daļas (otro, trešo un ceturto) izstrādāja stīgu orķestrim. Ievērojamais filozofs un mūzikas teorētiķis Teodorns Adorno, raksturojot abus opusus, secina: “ja “Liriskā svīta” kvartetam vislabāk spēj izteikt šī darba lirisko vēstījumu, tad tā dramatiskais raksturs vispilnīgāk atklājas 1928. gadā tapušajam stīgu tutti”.
Kristians Bezeidenhauts uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes vēsturisko taustiņinstrumentu speciālistiem, ievērību gūstot kā izcils Mocarta daiļrades interprets. Vienlaikus Bezeidenhauta repertuārā atrodami arī F. Šūberta, R. Šūmaņa, F. Mendelszona u. c. romantisma laikmeta vārdi. Kā klavesīnists Bezeidenhauts ir pievērsies arī baroka perioda komponistu - J.S. Baha, G.F. Hendeļa, A. Vivaldi un G. Telemana mūzikas interpretācijai. Tāpēc nav pārsteigums, ka Beizeidenhauts regulāri redzams koncertējot ar vadošajiem perioda mūzikas ansambļiem – franču Les Arts Florissants, nīderlandiešu Orkest van de Achttiende Eeuw, britu Orchestra of the Age of Enlightenment un vācu Freiburgas Baroka orķestri.
Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā 1979.gadā. Kopā ar ģimeni desmit gadu vecumā pārcēlies uz Austrāliju, kur uzsācis klavierspēles studijas. Vēlāk mācības turpinājis Ročesteras universitātes Īstmena mūzikas skolā Ņujorkā. 2001. gadā jaunais pianists ieguva pirmo vietu Briges senās mūzikas festivālā Beļģijā, kas jaunajam mūziķim pavēra muzikālās izaugsmes apvāršņus. Bezeidenhauts regulāri sadarbojas ar tādiem izciliem mūziķiem kā vijolniecēm Viktoriju Mulovu, Izabellu Faustu un Alinu Ibragimovu, čellistu Žanu Gijēnu Keirasu, soprānu Annu Sofiju fon Oteri u. d. c.
Ar nozīmīgiem apbalvojumiem novērtēti Bezeidenhauta skaņu ieraksti izdevniecībā Harmonia Mundi, starp kuriem minami Mocarta klaviermūzikas ieraksti, Mocarta vijolsonātes kopā ar Petru Milejanu, Meldelszona un Mocarta klavierkoncerti ar Freibeurgas Baroka orķestri. Bēthovena un Mocarta dziesmas un Šūmaņa “Dzejnieka mīla” kopā ar britu tenoru Marku Padmoru. 2013. gadā par “Gada mākslinieku” Bezeidenhautu nominēja prestižais britu žurnāls Gramapfone Magazine.
Sestdien, 24. februārī plkst. 21.30 Lielās ģildes Baltajā zālē ciklā “Pēkoncerta sarunas” filosofs un satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins klausītājus aicinās uz tikšanos ar pianistu Kristianu Bezeidenhautu un diriģentu Normundu Šnē. Ieeja pasākumā bez maksas, uzrādot koncerta ieejas karti.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
