Autors: tourism.sigulda.lv
Avots: Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs
Siguldas mobilajā lietotnē pieejams slēpņošanas maršruts, kas piemērots īstiem piedzīvojumu meklētājiem un ved uz slēpņiem, kuru izvietojums saistīts ar astoņām Siguldas alām.
Slēpņošana (geocaching) ir visā pasaulē populāra spēle, kā arī interesanta un aktīva nodarbe brīvā dabā ar navigācijas iekārtu palīdzību. Dalībnieki, izmantojot GPS koordinātes, dodas meklēt slēpņus, kuros ir paslēpti spēlei atbilstoši dārgumi.
Reklāma
Lai atrastu šī maršruta gala slēpni ar dārgumiem ir ieteicams apmeklēt visas maršrutā minētās alas norādītajā secībā: Ziemas ala, Pēterala, Kraukļu ala, Velnala, Mazā Velnala, klinšu atsegums, Aunapieres ala, Gūtmaņa ala, Turaidas ala un Blusu ala, kopā mērojot aptuveni 24 kilometrus. Katrā no tām būs jāveic uzdevums, kura atrisināšanai noderēs dažādas zināšanas un spēja orientēties, izmantojot GPS koordinātes.
Noslēdzošā punkta koordinātes ir N57° H(4-L).(A-B)C(D-1) E24° UW.(P-X)Y(Z-3). Tajā atrodamajā konteinerā būs pieejams zīmulis un viesu grāmata, lai katrs spēles dārgumu atradējs varētu pierakstīt, kad slēpnis ir atrasts. No slēpnī novietotās dārgumu lādes katrs slēpņa atradējs var paņemt kādu no priekšmetiem, tā vietā atstājot jaunu priekšmetu, lai ikviens slēpņa atradējs varētu tikt pie dārgumiem. Tie, kuriem slēpņošana jau ir zināma nodarbe, savu atrasto slēpni var reģistrēt mājas lapā www.geocaching.com vai Geocaching mobilajā aplikācijā.
Links uz slēpni "Geocaching" mājas lapā.
Slēpņošanas maršrutā ir iekļautas alas, uz kurām nav uzstādītas tūrisma objektu norādes, tādēļ aicinām izvēlēties sev atbilstošāko grūtības pakāpi. Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apvidus apavi, jo ceļa segums, kas jāmēro, ir meža ceļi un takas. Sliktu laikapstākļu gadījumā piekļuve pie slēpņiem var būt apgrūtināta.
Tāpat aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, un tāpēc izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi.
Gaujas Nacionālajā parkā ir atklātas gandrīz divas trešdaļas no Latvijā zināmajām alām. Tās ir veidojušās desmitiem tūkstošu gadu gaitā, ūdenim izskalojot sīkos smilšu graudus no pazemes plaisām. Alas ir radušās dabiskā ceļā, tās turpina veidot dabas procesi. Katra ala ir vesela ekosistēma un patvērums augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem. Aicinām neiejaukties dabas noteiktajā kārtībā, rokot, padziļinot, kurinot ugunskurus vai atstājot atkritumus. Saudzējiet trauslos smilšakmens atsegumus, nedeldējot tos ar autogrāfiem un gada skaitļiem. Visi Gaujas un tās pieteku ieži ar alām un avotiem ir aizsargājami dabas pieminekļi, lielākā daļa atrodas valsts aizsardzībā.
Slēpņošanas maršrutu izstrādājis Siguldas novada skolēns Jēkabs Janovs sadarbībā ar Siguldas novada Tūrisma informācijas centru.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
