Gūtmaņalu iespējams izpētīt īpašā veidā

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/daba.gov.lv

Gūtmaņala ir Latvijas visvairāk apmeklētā, vislielākā, visvecākā un visvairāk dažādos informācijas avotos aprakstītā ala.

Rudenī, kad Sigulda un tās iecienītākie apskates objekti ir tūristu pilni, ne vienmēr iespējams izpētīt visas objektu nianses un detaļas, tādēļ šī būs laba ziņa ikvienam, kas pievērš uzmanību sīkumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājas lapā, atverot saiti "Gūtmaņalas attēlojums ar 3D tehnoloģijām", iespējams virtuāli izpētīt Gūtmaņalu ar visiem tās vēsturiskiem uzrakstiem augstā izšķirtspējā no jebkuras vietas pasaulē! Modeļa labajā pusē ir trīs horizontālas svītras, uz kurām uzklikšķinot, var izvēlēties navigācijas metodi.

Reklāma

Gūtmaņala ir arheoloģisks piemineklis no 1967. gada, kā arī aizsargājams ģeoloģisks objekts no 1974. gada. Tā ir arī augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs: 10 metrus augsta, 12 metrus plata un 18,8 metrus gara. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.

Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi – Maiju un viņas traģisko mīlestību.

Otra populāra teika stāsta par lībiešu virsaiša Rindauga skaisto un neuzticīgo sievu, ko vīrs aiz dusmām licis alā ierakt zemē. No sievas asarām radies avotiņš.

Par Gūtmaņa alu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.

20. gadsimta trīsdesmitajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.

Smilšakmenī var izlasīt arī baronu un muižkungu vārdus. Tos pēc viņu norādēm un pasūtījuma iegravējuši meistari, kas te uzturējušies un savus darbarīkus – kāpnes un grebšanas instrumentus – turējuši sev līdzās. Par samaksu tika iegravēti vārdi un citas ziņas.

Diemžēl vairums seno uzrakstu ir neglābjami zuduši, jo tie ir vairakkārt pārrakstīti, kas sen vairs nav atļauts, jo bojā šo miljoniem gadus veco smilšakmens iezi. Tādejādi ir nokasīta līdz pat pusmetram bieza smilšakmens kārta.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Aicina uz Lāčplēša dienas pasākumiem Dienvidkurzemes novadā (03.11.2025)

Lāčplēša dienas koncertprogramma «Saules mūžs» godinās tautasdziesmas spēku (03.11.2025)

Latvija un Igaunija apvieno spēkus laikmetīgā kultūras mantojuma stiprināšanai (03.11.2025)

RIX Rīgas lidosta prezentē attīstības plānu 2025.–2050. gadam (03.11.2025)

Limbažu novads: Amatā apstiprina aģentūras «LAUTA» jauno vadītāju (03.11.2025)