Autors: Justīne Timermane
Avots: turaida-muzejs.lv
🧙♀️Kopš kristietības ienākšanas, baznīca ir centusies Latvijas iedzīvotāju vidū izskaust buršanu, elku dievības un māņticību. 16.-17. gs. arī Latvijas teritorijā pieauga bailes un uzsākta cīņa pret raganām un burvjiem, kas iekļāvās Eiropas kopējā cīņā pret maģiju un ķecerību.
🧙♀️Latvijas teritorijā raganu medības var saistīt gan ar vietējo iedzīvotāju nepietiekamu kristīgo tradīciju ievērošanu un pārzināšanu, gan ar dažādu tautas ieražu praktizēšanu, piemēram, ārstniecībā. 17.gs. luteriskajā zviedru Vidzemē par ķecerībām varēja uzskatīt arī dažādas katoļu tradīcijas.
Reklāma
🧙♀️Raganu prāvu vilnis Latvijas teritorijai pietuvojās 16.gs. Šai laikā parādās gan pirmās nopietnās apsūdzības, gan padomi, kā cīnīties ar apburšanu, bet dažādu ceļotāju apraksti uzbur Baltiju kā raganu un vilkaču zemi. Pirmo nāvessodu par buršanos kādai sievietei 1559.g. izpilda Grobiņā, viņu sadedzinot uz sārta. Vidzemē pirmā raganu prāva notika 1548.g. Cēsu zemes tiesā. Arī Turaidas novadā 17.gs. ļaudis apsūdzēja viens otru buršanā un iešanā vilkačos, šiem stāstiem saglabājoties dažādos tiesu protokolos.
🧙♀️1647.g. Siguldas zemnieks no Straupušu sētas par savu bērnu un lopu noburšanu apsūdz kaimiņu un viņa tēvu, kurš par "skriešanu vilkačos" jau ir ticis sadedzināts. Apsūdzētais neatzīstas, tāpēc gan viņu, gan sūdzētāju pārbauda, metot ūdenī. Abi uzpeld, kas nozīmē, ka viņu liecības ir nepatiesas. Tiesa nolēma abus zemniekus pērt ar rīkstēm.
🧙♀️Cits stāsts ir no 1631.g. 22. septembra, kad Rīgas zemes tiesa izskata lietu pret buršanā apsūdzēto zemnieku Lakes Mārtiņu. Pa to laiku zemnieks tiek turēts ieslodzījumā un pratināts Turaidas pilī. Ieslodzījuma laikā ir noticis kāds incidents ar vienu no sargiem. Kāds pils zaldāts vārdā Kristofers pēc ēdiena atnešanas un pāris vārdu pārmīšanas ar ieslodzīto esot sajutis smagumu un sāpes krūtīs. Pēc tam pa degunu un muti gāzušās asinis. Zaldāts esot aizdevies pie pilskunga, kur tika noskaidrots, ka Kristofers pirms tam ir bijis pie apcietinātā. Pilskungs sajauca kadiķogu degvīnu ar mazliet terrae sigillatae (īpašu mālzemes viedu) un iedeva to zaldātam. To ieņēmis, Kristofers jau pēc pusstundas ceturkšņa esot bijis bez jebkādām vainām. Vai zemnieks ir ļauni apbūris zaldātu, tālāk netika izskatīts.
🧙♀️Citi stāsti jau ir pārvērtušies par leģendām un savu slavu ir pārmatojuši no paaudzes paaudzē. Raganas ciems Krimuldā tiek saistīts ar krogu, kura saimniece bijusi ragana, kas apbūrusi braucējus. Citas teikas stāsta par to, kā šai krodziņā Velns esot viesojies.
🧙♀️Dabas pieminekli Raganu katlu Siguldā apvij vairākas leģendas. Viena no tām stāsta, ka tā ir bijusi raganu sapulču vieta, un, nokāpjot lejā, var iegūt imunitāti pret apburšanu. Cita teika vēsta, ka lielo bedri izsitušas raganas, kas tikušas pieķertas slaucam Daudu māju saimnieka govis, tāpēc metušās lejā, lai aizbēgtu.
🧙♀️Raganu darbi 16. un 17. gs. tika saistīti ar ļauniem nodarījumiem, un dažādās cilvēka dzīves nelaimēs tika vainots raganas pirksts. Eiropā kopumā visbiežāk raganu pāridarījumus saistīja ar slimībām un nāvi gan pieaugušajiem, gan to bērniem, gan dzīvniekiem. Dažādas vainas, pat piena trūkums govīm, tika saistīti ar raganu maģiju. Šīs situācijas attēlo arī mantojums no raganu prāvu perioda Turaidas apkaimē, ļaujot ielūkoties šā laika cilvēku izpratnē par lietu kārtību.
Sagatavoja Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
