Autors: Ligita Beitiņa/Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Turaida-muzejs.lv
Jēkabos - 25.07.2010 no plkst. 13.00 līdz 17.00 Turaidas muzejrezervātā notiks Maizes diena, kuras laikā apmeklētājiem būs iespēja virs ugunskura cept un baudīt kārdinoši smaržojošu pašceptu maizi un izmēģināt, kā pirms tūkstoš gadiem ļaudis ieguva miltus, beržot graudus ar graudberzi. Svētku laikā varēs iepazīties ar muzejrezervāta krājuma etnogrāfisko priekšmetu izstādi, kā arī labības novākšanas un maizes cepšanas tradīcijām Turaidas pusē.
Zemkopju tautām maize ir svētums, jo zemnieks zina, cik ilgs un grūts ir ceļš no zemē iesēta grauda līdz maizes klaipiņam. Zemnieks arī zina, ka dažkārt - ne tik auglīgos gados - līdz jaunajai ražai maizes var nepietikt, taču, ja mājās ir maize, tad ir arī svētība. Lai svētība saglabātos, latvieši maizīti allaž turējuši ar garozu uz augšu, nevis „augšpēdus”. Ziemassvētkos un Jaungadā uz galda noteikti likta maize, lai jaunajā gadā tās netrūktu.
Latviešiem visraksturīgākā ir rudzu maize. Rudzi Latvijā nogatavojas vasara pilnbriedā - ap Jēkabiem. Jēkabam tāpat kā Jānim, Pēterim un Mārtiņam latviešu foklorā un tradīcijās ierādīta nozīmīga vieta: „Jēkabiņš bagāts vīrs, atved miežus, atved rudzus...” Ar Jēkabiem zemkopjiem sākas jauns darba cēliens – labības pļauja. To atzīmē ar pirmo maizi, kuru cep no pirmā rudzu kūlīša gaudiem. Ja vēsā un lietainā vasara līdz Jēkabdienai rudzus vēl nav nobriedinājusi, tad šajā dienā vismaz vāra jauno rudzu biezputru.
Jaucot jaunās maizes mīklu, saimnieces ar puķēm un zaļumiem mēdz izpušķot abru, un rokas dzirnas. Pušķošana latviešu tradīcijās ir ritualizēta, maģiska darbība, lai vairotu pārticību un to labumu, kas tiks iegūts, maļot graudus un jaucot mīklu. Maizes mīklu latviešu saimnieces gatavo no rudzu miltiem, pievienojot no iepriekšējās cepšanas reizes atstātu mīklas sakasnīti jeb abrkasi, bet ja tāda nav, tad – raugu. Mīklai vēl vajag nedaudz ūdens vai paniņu, sāli, cukuru vai medu un ķimenes. Lai gan mīklas sastāvdaļas visos Latvijas novados ir līdzīgas, tomēr maize katrai saimniecei iznāk savādāka.
Pirms jaunās maizes cepšanas no tās pašas mīklas vāra klimpas. Tās ēd ar sviestu no lielas māla bļodas. Kad klimpas nogaršotas – saimniece „šauj” krāsnī jauno maizi. Siltu jaunceptu maizi lauž pa gabaliem. Pirmais gabals tiek ziedots mājas gariņiem un auglības dievībām, nākamo dod saimniekam un tikai tad jauno maizi var nogaršot visa saime.
Turaidas muzejrezervātā Jēkaba jeb Saimnieka dienā uz mirkli visi aicināti apstādināt ikdienas dzīves steigu un starp senajiem ražas novākšanas darba rīkiem un maizes cepšanas piederumiem domās izstaigāt maizes ceļu no rudzu druvas līdz krāsnij, izmēģinot roku miltu malšanā un maizes cepšanā. Jēkabdienā pašu ceptai kraukšķīgai maizei ir pavisam cita vērtība nekā lielveikalā nopirktam gardumam!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
