Kafijas pupiņas tikai
pirmajā acu uzmetienā šķiet vienādas – mazas, brūnas un cietas. Katra
grauzdējuma, izmēra vai aromāta nianse var padarīt jūsu dzērienu neaizmirstami
gardu vai pilnīgi nebaudāmu. Kā pazīt un izvēlēties labu kafijas pupiņu, stāsta
“Narvesen kafijas kluba” barista Gatis Silenieks.
Labas kafijas pupiņas
ir kā vienādu kreļļu virtene
Reklāma
Kaut arī ne vienmēr vizuālais skaistums nosaka
satura kvalitāti, kafijas gadījumā ir tieši tā. Labas kafijas pupiņas ir
veselas, bez plīsumiem, caurumiem vai citiem defektiem, viscaur vienmērīgā
krāsā un visas apmēram vienāda izmēra. Tumši grauzdētas pupiņas uzreiz varēs
atpazīt pēc krāsas, tomēr, ja pupiņa ir ļoti tumša vai eļļaina, tā ir
pārgrauzdēta un tai būs izteikti rūgta garša. “Tas ir līdzīgi kā bērnībā,
gatavojot cukurgailīti karotē virs plīts, – vienu brīdi cukurs ir brūns un
garšīgs, bet jau nākamajā mirklī – melns un sadedzis. Ar kafijas pupiņu notiek
tieši tas pats, jo, to grauzdējot, izdalās dabiskie cukuri, ko tā satur. Tāpēc
pārgrauzdējot rodas sadedzinātas karameles efekts,” skaidro “Narvesen kafijas
kluba” barista Gatis Silenieks.
‘Robusta’ un ‘Arabica’
– tik atšķirīgas, tomēr kopā
Pasaulē populārākā kafijas pupiņu šķirne ir ‘Arabica’,
kas arī kvalitātes ziņā ir izvēle nr. 1. ‘Arabica’ ir daudzveidīga: tā var būt
ļoti augļaina, sabalansēta, skābena, starp skābu un rūgtu, un tai ir daudz
apakššķirņu, kas ietekmē kafijas garšu. Otras izplatītākās šķirnes – ‘Robusta’
– garšā vienmēr būs jūtams izteikts rūgtums, stāsta Gatis Silenieks. Lai gan
pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts ir Brazīlija, visvairāk ‘Robusta’ šķirnes
pupiņu saražo Vjetnama.
Vēl viena abu šķirņu atšķirība ir cena – ‘Arabica’ ir
dārgāka, ‘Robusta’ – lētāka. Nereti šīs šķirnes tiek miksētas un, jo lielāks ‘Robusta’
piemaisījums, jo zemāka būs kafijas cena. Latvijā vispopulārākie ir tieši ‘Arabica’
un ‘Robusta’ maisījumi. Piemēram, tīru ‘Robusta’ kafiju atrast varētu būt
diezgan grūti, jo tā satur tik daudz kofeīna un ir tik rūgta, ka ikdienas
kafijas lietotājs to diez vai spētu izbaudīt, atzīst barista.
Kā dzēriena garšu
ietekmē grauzdējuma pakāpe un uzglabāšana?
Grauzdēšanas pakāpe ir viens no faktoriem, kas
būtiski ietekmē kafijas garšu. Gaiša vai vidēja grauzdējuma kafija būs
skābenāka, sabalansētāka, bet, jo tumšāks grauzdējums, jo vairāk izcelsies
rūgtās notis. Svarīgi izvēlēties tāda grauzdējuma kafiju, kas ir piemērota
iecerētajai pagatavošanas metodei – ja gatavo filtra kafiju, labāk derēs
gaišāka grauzdējuma pupiņas, bet kafijas automātā var malt arī tumšākas pupiņas.
Toties būtiska kļūda, kas kafijas garšu var ne tikai
mainīt, bet pat sabojāt, ir nepareiza uzglabāšana. “Ļoti bieži cilvēki kafiju
glabā ledusskapī. Teorētiski doma ir prātīga, jo vēsumā aromātiskās gāzes, ko
satur kafijas pupiņas, lēnāk kustas, un kafijai vajadzētu ilgāk saglabāties
svaigai. Bet praksē tas nestrādā – kafijai ļoti nepatīk aukstums un mitrums. Turklāt
kafija lieliski absorbē apkārtējos aromātus. Ja glabāsiet to blakus svaigai
zivij, nebrīnieties, ka arī jūsu tasītē būs jūtams zivs aromāts,” brīdina Gatis
Silenieks. Vispareizākā kafijas uzglabāšanas metode ir oriģinālajā iepakojumā,
kas aizvērts ar knaģīti vai speciālo ziperi, tumšā, sausā vietā, kur kafiju
neaizsniedz saules stari, istabas temperatūrā. Nepareizi ir arī kafijas
dzirnaviņās samalt pupiņas uzreiz vairākām dienām vai piebērt kafijas automātu
visai nedēļai – šādi kafija ātri zaudē aromātu un svaigumu.
Kā izvēlēties īstās
kafijas pupiņas?
Kafijas pupiņu izvēle kafijas tirdzniecības vietās
ir sarežģīta un laikietilpīga, stāsta Gatis Silenieks. Katrai tirdzniecības vietai
ir savi kritēriji, un parasti ideālās kafijas pupiņas izdodas atrast ilgstošos
meklējumos un eksperimentos. Turklāt vienlaikus izpatikt vairumam pircēju ar vienu
kafijas veidu ir teju neiespējami, tāpēc darbs, kas jāiegulda, lai visi būtu
apmierināti, ir pamatīgs. Mājas apstākļos ideālo kafiju atrast ir vieglāk. Vispirms
jāsaprot, kādas notis kafijā jums labāk garšo un kā to gatavosiet, un tad jau
var doties īsto kafijas pupiņu meklējumos.
“Tie laiki, kad pēc ražotājvalsts nosaukuma bija
skaidrs, ko sagaidīt, ir garām. Mūsdienās kafijas audzētāji eksperimentē ar
dažādām šķirnēm, mēģinot atrast izturīgāko, ražīgāko un kvalitatīvāko, tāpēc
šobrīd drīzāk varētu vadīties pēc reģioniem vai pat konkrētām fermām. Turklāt
ar kafiju ir kā ar vīnu – katra audzētāja ražu ietekmē ražas gads un
laikapstākļi. Tomēr tradicionāli mūsu platuma grādos iecienītākā Brazīlijas un
Kolumbijas kafija priecēs ar sabalansētāku garšu, kur būs jūtamas karameles,
riekstu un šokolādes notis, savukārt Āfrikā – kafijas dzimtenē Etiopijā un
Kenijā – audzētās kafijas būs ļoti augļainas ar vairāk izteiktām skābenajām
notīm,” stāsta Gatis Silenieks.
Kafijas pupiņas iepakojumā vizuāli novērtēt nav
iespējams, tomēr izcelsmes vieta nav vienīgais orientieris. Svarīgs aspekts ir
kafijas grauzdēšanas datums, ko gan lielie ražotāji norāda negribīgi. Jo
nesenāk grauzdēta kafija, jo labāka tās kvalitāte – tā satur vairāk aktīvo
vielu, ir bagātīgāka un aromātiskāka. Otrs variants ir skatīties uz derīguma
termiņu – jo tas tālāks, jo kafija svaigāka. Visbeidzot, jānovērtē vēlamā
grauzdējuma pakāpe, ko ražotājs parasti atzīmē uz iepakojuma. Iecienītās
kafijas meklējumi ir ilgstošs, bet arī ļoti aizraujošs process, kas sniegs
daudz jaunu atklājumu.
Vairāk par “Narvesen kafijas klubu”: narvesen.lv/kafijas-klubs/