Autors: Evija Ansonska
Avots: Lrb.lv
Lai arī formāli ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ir atļauts strādāt “zaļajā režīmā”, valdības noteiktās prasības joprojām būtiski ierobežo ēdinātāju darbu un ietekmē uzņēmumu apgrozījumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) aptauja. Darba laika un cilvēku skaita pie viena galdiņa un zāle ierobežojumi, kā arī citas nepamatotas prasības, ir samazinājušas ēdināšanas uzņēmumu apgrozījumu par 60%. Tāpēc LRB uzskata, ka valdībai ir steidzami jālemj par atbalstu ēdināšanas nozares uzņēmumiem līdz ārkārtas stāvokļa beigām.
“Nepārtraukti mainīgie darbības nosacījumi, ir radījuši frustrāciju ne tikai ēdināšanas uzņēmumu īpašniekos un darbiniekos, bet arī klientos. Gan pašmāju, gan ārvalstu apmeklētāji vairs nespēj izsekot ne darba laika izmaiņām, ne saprast, kāpēc kafejnīcās un restorānos Latvijā nosacījumi ir būtiski drastiskāki nekā citviet Eiropā. Īpaši jau tūristi (tie retie, kas vēl atbrauc) ir neizpratnē, kāpēc maltīti restorānā esam pārvērtuši par birokrātisku procedūru, nevis iespēju parādīt savas valsts šefpavāru veikumu. Arī Ziemassvētku tirdziņus, kā iespēju piesaistīt tūristus, esam atdevuši kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, kas laipni uzņem arī viesus no Krievijas,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
Reklāma
LRB aptauja liecina, ka saīsinātais darba laiks līdz pulksten 21.00, ir visvairāk ietekmējis ēdināšanas uzņēmumu apgrozījumu. 40% aptaujāto uzņēmumu tas radījis apgrozījuma kritumu 35% apmērā, bet 25% uzņēmumu apgrozījums darba laika ierobežojuma dēļ ir krities par 60%. Savukārt 18% uzņēmumu apgrozījums krities pat vairāk nekā par 70%.
Tāpat ēdināšanas uzņēmumi un arī apmeklētāji ir neizpratnē par cilvēku skaita pie viena galdiņa ierobežošanu līdz 4 personām, kas liedz kopīgas maltīti kuplākām ģimenēm, tuvu draugu lokam vai kolēģiem. Īpaši tāpēc, ka privāti pasākumi ar līdz 10 cilvēku dalību ir atļauti mājsaimniecībām un cilvēki tāpat svinēs Ziemassvētkus un Jauno gadu kopā ar saviem tuvajiem. Šis ierobežojums nostāda ēdināšanas uzņēmumus nevienlīdzīgā situācijā. Pārspīlēta ir arī prasība par attālumu starp galdiņiem, kas ēdināšanas zālē liedz uzņemt krietni mazāk viesu. Tā rezultātā 40% aptaujāto uzņēmumu apgrozījums ir krities par 35%, bet 32% uzņēmumu par 60%. Savukārt 17% uzņēmēju šīs prasības dēļ apgrozījums krities par vairāk nekā 70%.
Ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki ir neizpratnē par šo normu, jo nozares darbinieku vakcinācijas aptvere ir 97%, kas ir otra augstākā Latvijā uzreiz aiz mediķu vakcinācijas aptveres. Tāpat ēdināšanas uzņēmumi ievēro stingrus higiēnas protokolus, nodrošinot telpu un virsmu dezinfekciju, ierobežojot pulcēšanos un rūpējoties par gaisa bioloģisko tīrību.
“Arī ģimenes, kurās bērni ir jaunāki par 12 gadiem un nav vakcinēti vai pārslimojuši, ir mākslīgi jānodala no pārējiem apmeklētājiem, radot vēl papildu neērtības un nepatīkamu pieredzi visiem. Ēdinātāji nav policija vai robežsardze, mēs gribam saviem klientiem piedāvāt labu maltīti un kopā būšanas prieku, nevis tos sabojāt. Kā, lai es tūristu grupai paskaidroju, ka viņi nedrīkst sēdēt pie viena galdiņa, lai gan viņi šurp atbraukuši un uzturas kopā?! Tas nerada labu priekšstatu par Latviju un nākotnē tas mums smagi atmaksāsies,” norāda LRB viceprezidents Lauris Aleksejevs.
Tūristu un kopējo ēdināšanas uzņēmumu apmeklētāju kritumu vairums ēdinātāju cenšas kaut nedaudz kompensēt ar ēdiena gatavošanu līdzņemšanai, bet tas tikai daļēji ir iespējams restorāniem, kuru maltīte nav tam piemērota. Tāpēc ēdiena līdzņemšanai īpatsvars uzņēmumu vidū ir atšķirīgs - svārstās no 20% līdz 70%.
LRB aptaujā, kas tika īstenota laika posmā no 25. līdz 29. novembrim, piedalījās 135 ēdināšanas uzņēmumi no visas Latvijas.
Par LRB un Latvijas ēdināšanas nozari
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina LDDK dati par 2020. gadu. Vairāk par biedrību www.lrb.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
