Autors: Evija Ansonska
Avots: Lrb.lv
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai. Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.
“Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
Reklāma
Vairums Eiropas valstu pandēmijas laikā ne tikai rūpējās par sabiedrības veselību, bet arī savas ekonomikas konkurences priekšrocību saglabāšanu un atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ļaujot brīvi strādāt Covid-19 vīrusa atslābuma periodos, kā arī samazinot PVN likmes un izmaksājot apgrozāmo līdzekļu grantus.
Arī Lietuva un Igaunija ir būtisku soli priekšā Latvijai, piemēram, lietuvieši jau pērn ēdināšanas uzņēmumiem samazināja PVN likmes, bet igauņi pēc PVO ieteikuma atzīst arī trešo valstu vakcinācijas sertifikātus un atļauj brīvi ieceļot un izmantot visus pakalpojumus arī ar, piemēram, “Sputnik” vakcinētajiem Krievijas u.c. valstu pilsoņiem.
“Šādu lēmumu ietekme uz valsts ekonomiku ir acīmredzama. Kamēr Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Viļņā un Tallinā visas viesnīcas un restorāni, kā arī Ziemassvētku tirdziņi bija pārpildīti, Rīgas un Jūrmala bija tukša un aizmirsta. Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!” norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.
LRB uzskata, ka jau pašlaik ir nepieciešama skaidrība par to, kā viesmīlības nozare darbosies vasaras sezonā, jo gan uzņēmumi savu darbību, gan cilvēki savus atvaļinājumus plāno savlaicīgi. Nav pieļaujama pērnā gada situācijas atkārtošanās, kad ēdināšanas uzņēmumi pilnvērtīgi varēja darboties tikai sākot no jūlija, bet tūrisma sezona citās valstīs ritēja jau pilnā sparā. Tāpat gan Latvijai, gan Rīgai jau tagad būtu jāstrādā pie tūristu piesaistes reklāmas kampaņām, ko jau pašlaik īsteno citas valstis un pilsētas.
Par LRB un Latvijas ēdināšanas nozari
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina LDDK dati par 2020. gadu. Vairāk par biedrību www.lrb.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
