Autors: Sintija Masjuka
Avots: BalticTravelnews.com
Viens no savā ziņā nerakstītiem likumiem, apmeklējot restorānu vai kafejnīcu, ir dzeramnaudas atstāšana. Labais tonis nosaka, ka tās apmēram būtu jāsastāda aptuveni desmit procentus no rēķina summas. Daži ēdināšanas uzņēmumi dzeramnaudas summu jau ir iekļāvuši rēķinā un norādījuši to savā ēdienkartē, savukārt citos restorānos un kafejnīcās šis naudas apmērs paliek klientu ziņā. Travelnews.lv apzināja trīs restorānus, lai noskaidrotu, kāda dzeramnaudas sistēma un kultūra darbojas katrā no uzņēmumiem.
Restorāna Steiku Haoss (www.steikuhaoss.lv) mārketinga vadītāja Linda Dzime informē, ka desmit procenti, kas tiek uzskatīti par dzeramnaudu, jau tiek piemēroti restorāna rēķinam. Pēc mārketinga vadītājas domām, svarīgs ir ne tikai gards ēdiens un laba apkalpošana. Skaista un gleznaina vieta, dzīvā mūzika, kā arī iespēja redzēt, kā tiek pagatavota tev domātā maltīte, ir kritēriji, kas bieži vien liek klientiem būt devīgākiem un pateikties, atstājot lielāku dzeramnaudu. Linda Dzime uzskata, ka Latvijā dzeramnaudas kultūra esot samērā laba, salīdzinoši ar citām valstīm. Atšķirības šajā ziņā ir manāmas dažādu valstu iedzīvotāju vidū. Spilgti to varam redzēt, kad tūristi viesojas Latvijas restorānos un kafejnīcās. Dažādās pasaules valstīs darbojas savi nerakstītie likumi, cik lielu dzeramnaudu atstāt viesmīlim. Restorāna Steiku Haoss mārketinga vadītāja ir pārliecināta, ka tas ir kultūras jautājums. "Amerikas Savienotajās Valstīs viesmīļu darbs esot zemi atalgots, tāpēc turīgie amerikāņi parasti viesmīļiem atstāj krietnu dzeramnaudu," paskaidro Linda Dzime.
Reklāma
Restorāna Key To Riga (www.keytoriga.lv) vadītāja Karīna Mihaņkina stāsta, ka viņu restorānā "tējas nauda" netiek iekļauta rēķinā. Proti, tas paliek klienta ziņā, cik lielu summu atstāt, kā pateicību par labu servisu. "Tā ir sava veida veiksmes spēle," pasmej vadītāja. Dzeramnaudas apmēru grūti prognozēt, jo restorānu klienti ir dažādi. Viesmīļu galvenais uzdevums ir nodrošināt augstu apkalpošanas servisu un izveidot labu komunikāciju ar klientiem. Dažreiz viesmīļi iesaistās kaut kādās diskusijās ar klientiem un līdz ar to iekaro klientu simpātijas, kas vēlāk atspoguļojas lielākā dzeramnaudā. Lai gan dzeramnaudas procentuālais apmērs pēc Karīnas Mihaņkinas domām, Latvijā esot saprātīgs, mūsu valsts iedzīvotājiem šī īpatnējā kultūra nav līdz galam saprasta un atzīta. No savas personīgās pieredzes vadītāja zina stāstīt, ka visdāsnākie esot krievi, amerikāņi un norvēģi, savukārt itāļi šajā ziņā ir skopāki. Iespējams, tas ir izkaidrojams ar faktu, ka Itālijā dzeramnauda jau ir iekļauta rēķinā. Tāpēc viesojoties Latvijas restorānos, itāļu pieticīgums ir tīri nezināšanas jautājums.
Oļesja Jakovjuka, kas ir restorāna Planeta (www.planetariga.lv) direktore, informē, ka arī viņu restorānā dzeramnaudas apmērs tiek atstāts klientu skatījumā. Šī naudas summa bieži vien ir ļoti dažāda. Atšķirība ir manāma starp dažādu tautību pārstāvjiem. Arī Oļesja Jakovjuka apgalvo, ka itāļi ir vieni no tiem, kas nav raduši Latvijas restorānos un kafejnīcās atstāt "tējas naudu". Turpretim vācieši un amerikāņi šajā ziņā neskopojas. Tiek piebilsts, ka vasaras sezonā tūristu esot teju uz pusi vairāk, kā ziemā. Līdz ar to palielinās iespējamība, ka arī dzeramnaudas apmērs būs lielāks. Restorāna direktore stāsta par gadījumiem, kad Planeta klienti esot bijuši tik dāsni, ka dzeramnauda veidoja 100 procentus no paša rēķina. Taču ir bijuši gadījumi, kad klienti aiziet no restorāna, nemaz neatstājot dzeramnaudu, lai gan apkalpošana esot bijusi augstā līmenī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.