Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/cntraveler.com
Daudziem jaunā gada apņemšanās ir labs veids, kā uzlabot savu pašsajūtu. Piekopjot veselīgu dzīvesveidu, cilvēki visā pasaulē cenšas ievērot arī diētas, izvēloties ēst veselīgi. Iepazīsties ar piecām diētām, kas iemantojušas popularitāti daudzu cilvēku vidū visā pasaulē.
Vidusjūras diēta
Reklāma
Vidusjūra ir viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē, tādēļ nav brīnums, ka uzturs, ko lieto valstīs šajā reģionā, ir ļoti veselīgs un daudziem pievilcīgs. Pirmo reizi šī diēta tika publicēta 1975. gadā, kas jo īpaši tika ievērota Grieķijā, Itālijas dienvidos un Spānijā, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimības, kā arī noturētu veselīgu svaru. Šī diēta ir vienkārša un rada spēcīgu pieradumu. Olīveļļa, svaigi augļi, dārzeņi, garšaugi, zivis, jūras veltes, sarkanvīns un mājputni ir ēdienkartes pamatā. Vietējiem Vidusjūras iedzīvotājiem sezona tās ievērošanai ir salīdzinoši regulāra, jo laika apstākļi tai ir labvēlīgi, lai produkti vienmēr ir svaigi.
Skandināvu diēta
Skandināvus, šķiet raksturo visi standarti, kas tos veido par vienu no labāko valstu reģionu pasaulē – dāsna sociālā sistēma, modes diktēšana un ar skaistumu apveltīti iedzīvotāji. Arī diēta, ko tie ievēro, var pretendēt uz vienu no populārākajām. Tajā iekļauti graudaugi (auzas, rudzi), sakņaugi (rāceņi, pastinaki, bietes), zivis (siļķes, laši, skumbrijas) un zema tauku satura piens. Šai diētai ir neliela līdzība ar Vidusjūras diētu, jo pamatā tiek izvēlēti reģionam atbilstoši un sezonāli ēdieni.
Japānas salas Okinavas (Okinawan) diēta
Salu ķēde, kas pieder Japānai, ir ievērojama ar tropisku klimatu un reibinoši skaistām pludmalēm. Tomēr tā atšķiras no Japānas cietzemes gan kultūras, gan virtuves ziņā. Diētas pamatā ir pašmāju dārzeņi, piemēram, saldie purpura kartupeļi un rūgtā melone, graudaugi, un augļi, kas veido aptuveni 70 % no diētas. To papildina arī jūraszāles un soja, kā arī rīsi, tiesa gan – tos izmanto mazākās porcijās, kā ierasts pārējā Japānas daļā. Šāda ēdiena veida izvēle, kas ir ar kalorijām pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu veselīgu svaru, paildzina mūžu un samazina cukura līmeni asinīs. Šāda uztura piekopšana salas iedzīvotājus padarījusi par daļu, kur ir vismazākais risks kuņģa vēža saslimstībai un prostatai.
Franču diēta
Lai arī Francijas virtuvei raksturīga gastronomiskā izvirtība, šī diēta pierāda, ka ēdot arī sātīgus un gardus ēdienus mazākās devās, svars paliek nemainīgs un pat pazeminās. Francūži patiešām nespēj atteikties no šokolādes un siera, bet porcijas izmērs ir krietni mazāks, kā ierasts citviet pasaulē. Un šajā valstī reti izvēlas uzkodas, ar ko panašķēties , kad kārojas. Mērens vīna daudzums, kas raksturīgs šai diētai, papildinājumā ar sieru, samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Āzijas diēta
Šī ēdienu paradumu tendence nav attiecināma tikai uz vienu valsti, bet gan daudzām Āzijas vietām – Bangladeša, Ķīna, Indija, Indonēzija Japāna, Laosa, Malaizija, Mongolija, Mjanma, Nepāla, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Filipīnas, Singapūra, Taivāna, Taizeme un Vjetnama. Šī diēta minētajās valstīs kļuva populāra 1995. gadā, kad uztura piramīdas pamatā tika izvirzītas nūdeles, rīsi, pilngraudi, kuriem nākamajā posmā seko augļi, dārzeņi, sēklas un rieksti. Un retāk (aptuveni reizi mēnesī) tiek izmantota sarkanā gaļa. Tās vietā biežāk patērē zivis, vēžveidīgos produktus, kā arī piena produktus. Katru dienu ieteicams ievērot arī fizisku slodzi, kas kombinācijā ar minēto uzturu, sniedz lieliskas auguma aprises, kā arī samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, salīdzinājumā ar Rietumvalstīm.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
