Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/CNN Travel
Lai arī vairums no mums zina statistiku - ceļošana ar lidmašīnu ir visdrošākais ceļošanas veids (notiek vismazāk negadījumu, salīdzinot ar citiem transportlīdzekļu veidiem), ir daudzas lietas - un arī cilvēkresursu, kas palīdz mums ceļot droši...
Lācis. Meteorīts. Saindēšanās ar ēdienu - pastāv lielāka iespēja nomirt no šīm lietām, nekā piedzīvot lidmašīnas avāriju. Līdz ar to, raugoties loģiski - nav nekādas jēgas baidīties lidot. Turklāt, pat ja lidmašīna piedzivo avāriju, izdzīvošanas iespējas ir aptuveni 95%...
Reklāma
Lūk, četras no lietām, par kurām, visdrīzāk, nezināji.
Ugunsdroši krēsli
Agros 1980.gados ASV Federālā Aviācijas Pārvalde lika par pienākumu NASA izvērtēt kādi materiāli būtu visugundrošākie, ja lidmašīnas kabīnē sāktos ugunsgrēks. Šobrīd, lai izietu Aviācijas Pārvaldes testus, lidaparātu izgatavotāji krēslus veido maksimāli ugunsizturīgus. Tātad - tavs lidmašīnas beņķis, visdrīzāk, neaizdegsies!
Kalnu un reljefa sensori
Kontrolēti lidojumi reljefā ir īsts termins ar ko apzīmē avārijas veidu, kad lidaparāts tiek "nosēdināts", saskaroties ar reljefu - tas ir kalnu, okeānu vai zemi, kas nav skrejceļš. 1999.gadā kompānijas "Boeing" veiktais pētījums liecināja, ka aptuveni 9000 cilvēki zaudējuši dzīvību no komerciālu lidojumu uzsākšanas dēļ sliktas redzamības, veicot kontrolētus lidojumus reljefā - jebšu nosēdinot lidmašīnu tad, kad tas nav paredzēts. Tas lika "pacelt latiņu" un tā pati ASV Federālā Aviācijas Pārvalde sāka pieprasīt no lidaparātu izgatavotājiem ieviest lidaparātos Reljefa Brīdinājuma sistēmas. Šīs iekārtas tagad uzmana lidaparāta lidojuma augstumu, ātrumu, kā arī citus rādītājus - piemēram, leņķi kādā lidaparāts lido. Tāpat tie brīdina par tuvojošos reljefu (piemēram, kalniem) un arī ar vizuāliem materiāliem palīdzēs lidaparātu nosēdināt ārkārtas situācijās.
Pilotu noguruma kontrole
2013.gada "British Airways" pētījumā starp 500 pilotiem, 56% pilotu atzinās, ka ir aizmiguši, kamēr lidojuši ar lidmašīnu, savukārt 29% norādījuši, ka, kad pamodušies - redzējuši, ka arī otrs pilots ir snaudis. Jebkurā gadījumā, pēc šī pētījuma, arvien vairāk izplatītas ir programmas, kas notur lidaparāta kapteiņa uzmanību, neļaujot iemigt pat vairāku stundu gara lidojuma laikā, kad ticis ieslēgts "autopilots". Piemēram, "Boeing" lidaparātos iestrādāti sensori, kas veiks modinātāja tipa signālus, ja neviens kādu noteiktu laiku nepieskarsies kontrolpanelim. Tāpat arvien izplatītāk ir rēķināt pilotu noslogojumu un paredzēt noguruma līmeni, ņemot vērā lidojumu grafiku, laika zonu maiņas un arī pašu pilonu miega grafikus.
Enerģijas ģeneratori
Tajos retajos gadījumos, kad lidaparāts zaudē savu jaudu lidojuma vidū, atrodoties gaisā, liela daļa modernāko lidmašīnu ir aprīkotas ar maziem propelleriem, kas tiek izvilkti no lidmašīnas spārniem. Šie propelleri, izmantojot gaisa plūsmas, ļauj iedarbināt turbīnu, kas ģenerē tieši tik daudz enerģijas, ar ko ir pietiekami, lai darbinātu pašas svarīgākās lidmašīnas funkcijas, tai nosēžoties.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
