Eksperti norāda: Situācijas, kad pasažieri cieš no aviobiļešu virspārdošanas, Latvijā ir sastopamas bieži [1]

Autors: Gita Deniškāne
Avots: Skycop

Nav noslēpums, ka aviokompānijas pasaulē dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ apzināti uz reisiem pārdod vairāk biļešu nekā iespējams uzņemt pasažieru, tādējādi bieži radot neērtības tūkstošiem cilvēku.

Diemžēl arī Latvijā pēdējā laikā publiski izskanējuši gadījumi, kad cilvēkiem lūgts atstāt reisu, jo pārdotas vairāk biļetes nekā sēdvietu lidmašīnā. Portālā manabalss.lv pat izveidota iniciatīva, kura aicina aizliegt biļešu virspārdošanu jeb tā dēvēto overbooking. Neskatoties uz klientu neapmierinātību, lidsabiedrības turpina ierasto praksi un šķietami nav nekā, kas varētu palīdzēt tiem, kuriem jācieš no virspārdošanas sagādātajām neērtībām.

Reklāma

“Izmantojot algoritmus, katram maršrutam lidsabiedrības prognozē cilvēku skaitu, kas var neierasties uz lidojumu un pārdod konkrētu skaitu neeksistējošu biļešu. Šādi var nopelnīt naudu, taču tas rada situāciju, kad kādu pasažieri var neielaist lidmašīnā.  Saskaņā ar analīzi, ko veica Eiropas Savienība (ES), iespēja, ka visi pasažieri reģistrēsies laicīgi ar derīgu biļeti, ir statistiski mazāka nekā 1 no 10 000. Tomēr katru gadu 900 miljoni cilvēku ¬ceļo cauri Eiropas lidostām, kas nozīmē, ka 90 tūkstošiem pasažieru tiek izjaukti ģimenes vai biznesa plāni tikai šī algoritma dēļ,” skaidro Marius Stonkus, “Skycop” izpilddirektors.

Informējot par aviobiļešu virspārdošanas situāciju Latvijā, “Latvia Tours” Direktore Ieva Keiša norāda, ka samērā bieži ir sastopami gadījumi, kad klienti virspārdošanas dēļ netiek ielaisti lidmašīnā, to sēdvieta nomainīta uz zemākas klases sēdvietu vai piedāvāts lidot ar citu reisu.

“Vairāk biļešu nekā sēdvietu vienlīdz bieži tiek pārdotas gan ekonomiskajā, gan biznesa klasē. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad uz reisu ierodas vairāk pasažieru nekā plānots, kāds no pasažieriem tiek informēts, ka biznesa klasē vairs vietu nav, bet ir iespēja lidot ekonomiskajā klasē vai tiek atteikta iekāpšana, tā vietā piedāvājot lidot ar citu reisu. Nereti neielaišana lidmašīnā vai lidojuma klases pazemināšana tiek pamatota ar to, ka pasažieris nav veicis iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē, taču šī nav obligāta prasība un klientam ir pilnas tiesības reģistrēties lidojumam, ierodoties lidostā,” apgalvo I.Keiša.

“Latvia Tours” direktore skaidro, ka tūrisma aģentūras atgādina klientiem par iespēju iegūt kompensāciju un arī nodarbojas ar to pieprasīšanu no aviokompānijām: “Tā ir regulāra prakse, jo ceļojumu aģents zina labāk, kā var uzrunāt aviokompāniju, lai kompensācijas pieprasīšana būtu iespējami ātrāka un efektīvāka,” informē I. Keiša.

“60% cilvēku visā Eiropā nav informēti par Eiropas Savienības 261/2014 regulu. Kā pakalpojumu nodrošinātājam, aviosabiedrībai ir obligāts pienākums izskaidrot pasažieriem viņu tiesības un skaidri informēt par kompensācijām, kuras viņiem būtu jāsaņem. Ceļotāji ir spiesti mainīt savus plānus aviosabiedrības kļūdu dēļ, atstājot tos bez paskaidrojumiem un tālākiem norādījumiem. Tā vietā, lai izmaksātu kompensācijas, lidsabiedrības atrod veidus, kā pasažieriem iemānīt dāvanu kuponus vai neatbilstošas lidojumu biļetes, lai gan realitātē tikai Latvijas aviosabiedrībām vien par biļešu virspārdošanu katru gadu kompensācijās būtu jāizmaksā 9 miljoni eiro.” skaidro M. Stonkus.

“Saskaņā ar ES 261/2014 regulu, reizēs, kad tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā pie iekāpšanas vārtiem biļešu virspārdošanas dēļ, pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju no €250 līdz €600. Ja aviosabiedrība neplāno segt morālo, kā arī fizisko kaitējumu ar pienācīgu kompensāciju, pasažieri var un viņiem būtu jāatsakās pamest lidmašīnu,” skaidro M. Stonkus.   

“Ja netiek piedāvāta kompensācija, ceļotājam ir visas tiesības paturēt savu sēdvietu tik ilgi, cik viņš vēlas. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, papildus tiesiskajai kompensācijai, aviokompānijai jādod iespēja izvēlēties starp divām iespējām: alternatīvu lidojumu vai kompensāciju. Izvēloties citu pārlidojumu uz savu galamērķi, no Tevis paša ir atkarīgs - lidot ar pirmo iespējamo reisu vai kādā citā piemērotākā datumā. Izvēloties tuvāko reisu un gaidot lidojumu, aviosabiedrībai jānodrošina pasažierim nepieciešamā aprūpe un palīdzība. Tas nozīmē – pārtiku, dzērienus, sakarus un izmitināšanu, ja nepieciešama pārnakšņošana,” informē “Skycop” izpilddirektors M.Stonkus.

Par „Skycop”:

„Skycop” – uzņēmums, kas visā pasaulē cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par traucētajiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kas vīlušies aviolīnijās, viegli atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu www.skycop.com. „Skycop“ profesionāļi ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi aviācijā, tiesu (šo īsti nezinu, bet “tiesā” savādi izklausījās, man vismaz) un parādu pārvaldībā ir gatavi palīdzēt pasažieriem cīņā par savām tiesībām, atgūstot maksimālu kompensāciju par ciestajām neērtībām. “Skycop” pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.