Paziņo par plāniem būvēt ātrvilcienu dzelzceļa maģistrāli no Maskavas uz Pekinu

Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Dailymail.co.uk/BalticTravelnews.com

Ķīna un Krievija patlaban apsver plānus būvēt tūkstošiem kilometru garu ātrvilcienu dzelzceļa līniju maršrutā no Maskavas uz Pekinu, kas, salīdzinot ar sešām dienām, ceļojot pa leģendāro Transsibīrijas dzelzceļu, ceļā ļautu pavadīt vien nepilnas divas dienas.

Projekts, kurš izmaksātu vismaz 180 miljardus eiro, ietvertu aptuveni 7 000 kilometrus garas dzelzceļa līnijas izbūvi, trīsreiz pārspējot šobrīd pasaulē garāko ātrvilcienu maršrutu, kas ved no Ķīnas galvaspilsētas uz Guandžou. Izskanējuši minējumi, ka jaunā dzelzceļa līnija kļūtu par fizisku simbolu Maskavas un Pekinas politiskajām saitēm.

Reklāma

Abas valstis aizvadītajā nedēļā, Ķīnas premjeram Li Kecjanam viesojoties Maskavā, parakstīja vienošanās memorandu. Kā ziņo Ķīnas raidsabiedrība "China Central Television" (CCTV), vizītes laikā Pekina izteikusi interesi par ātrvilcienu maršruta izbūvi no Krievijas galvaspilsētu un Kazaņu Tatarstānā. Dzelzceļa līnija 803 kilometru garumā tādējādi kļūtu par pirmo projekta posmu, taču laika gaitā sliežu ceļš tiktu pagarināts līdz pat Pekinai.

Šobrīd vilcienu satiksme starp Krievijas un Ķīnas galvaspilsētām iespējama pa Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles posmu un dzelzceļa līniju, kas ved uz dienvidiem caur Mongolijas galvaspilsētu Ulanbatoru.

Vilcieni maršrutā Maskava–Pekina kursē jau kopš 1954. gada, un, kā ziņo CCTV, vēl aizvien ik nedēļu tiek veikti divi reisi.

Kā atzinis Ķīnas Inženierzinātņu akadēmijas tuneļu un dzelzceļa eksperts Vans Menšu, jaunas dzelzceļa līnijas izbūve starp abām galvaspilsētām ceļā pavadāmo laiku ļautu samazināt no sešām dienām līdz nepilnām divām. Viņš piebildis, ka gadījumā, ja tiks rasts nepieciešamais finansējums, to būtu iespējams izbūvēt piecu gadu laikā.

Jāatzīmē, ka Ķīnā atrodas pasaulē lielākais ātrvilcienu dzelzceļa tīkls, kurš pilnībā izbūvēts vien nepilnu desmit gadu laikā. Neskatoties uz to, ka 2011. gadā valsts dzelzceļa nozares reputāciju iedragāja traģiska ātrvilcienu sadursme netālu no Veņdžou valsts austrumos, kurā bojā gāja 40 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti, Ķīna nu lepojas arī ar savu dalību ātrvilcienu līniju izbūvē ārzemēs – Turcijā un Venecuēlā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Ķīna Pekina Krievija Maskava Transsibīrijas dzelzceļš ātrvilcieni

Citi raksti par šo tēmu:

3. oktobris vēsturē: Nīderlandietis Johans Takss pirmo reizi sasniedz Changtse, 7563 metrus augstu kalnu ziemeļos no Everesta (02.10.2024)

Ar vārdnīcu vien nepietiks – kā iepazīt ķīniešu dzīves mākslu? (17.09.2026)

18. janvāris vēsturē: Svin Pekinas pīles dienu (17.01.2021)

Kīnā ir atklāts pasaules līmeņa Harbinas Starptautiskais ledus un sniega festivāls (05.01.2026)

26. decembris vēsturē: Ķīna atklāj pasaulē ātrāko un garāki ātrgaitas dzelzceļa līniju (25.12.2025)