LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie restorāna «Kaļķu vārti» izpilddirektores Sandras Sirmaces

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Restorānu «Kaļķu vārti», Vecrīgā raksturo stabilitāte un ne tikai spēja vairāk nekā 15 gadus pastāvēt galvaspilsētas restorānu saimē, bet arī izpilddirektores Sandras Sirmaces vadībā būt aizvien vienam no labākajiem galvaspilsētā!

Reklāma

BalticTravelnews.com: Kā restorānam "Kaļķu vārti" ir sākusies vasaras sezona?

Sandra Sirmace: Ziemas sezona mums bija smaga, kritās pasūtījumu apjoms, bet vasara ir sākusies salīdzinoši labi! Rīgā ir tendence, ka maijs un septembris ir piepildīts ar konferencēm, līdz ar to arī mūsu restorāna apmeklētāju skaits pieaug. Apgrozījums vasarā gan ļoti ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja līst, atbraukušie tūristi maz pastaigājas pa Vecrīgu. Ja ir labs laiks, tad varam priecāties par saviem daudzajiem apmeklētājiem.

BalticTravelnews.com: Kā aizvadītajos gados ir pamainījusies tūristu plūsma?

Sandra Sirmace: Mazāk kļuvis tūristu – ballētāju, kuri, lai arī nepatīk rīdziniekiem, šeit klubos, vasaras terasēs atstāja labu naudu. Iespējams, virzieni, kurp doties savā vecpuišu ballītē, ir pamainījušies. Salīdzinoši Rīga arī kļuvusi dārgāka, nekā pirms septiņiem gadiem. Tagad vairāk redzamas organizētas pensijas vecuma cilvēku grupas. Viņu gaitas organizē grupu vadītāji, un paši brīvgaitā viņi maz kurp dodas. Daudz ir tādu grupu, kuras Rīgā ir īsu laiku, bet tās uzreiz ved uz Rundāli, Siguldu utml. Tagadējais tūrists varbūt arī ir inteliģentāks, kādu arī Rīga gribētu redzēt, bet jāpēta, vai viņš atstāj tik daudz naudas, cik būtu vēlams. Varbūt ne tik daudz Rīgā, bet Jūrmalā redzams, ka sāk atdzīvoties arī tūristu plūsma no Krievijas.

BalticTravelnews.com: Kas vēl ir pamainījies tūristu paradumos kopumā?

Sandra Sirmace: Manuprāt, pamainījušies ceļotāju paradumi, ko ietekmējusi ekonomiskā situācija Eiropā. Redzam, ka potenciālais klients neapsēžas uzreiz pirmajā terasē, bet apstaigā visu Līvu laukumu, salīdzina cenas, piedāvājumu. Ja kādreiz ņēma trīs ēdienus, tad tagad bieži vien aprobežojas ar vienu, diviem ēdieniem. Daudzi izvēlas demokrātiskākas vietas, kur ir viena liela porcija. Tomēr restorāns ir vieta, kur ēdiens jābauda, un pavārs gatavojis piedāvājumu domājot par trīs kārtām. Vecrīgā tad drīzāk jāskatās, ko par to pašu cenu saņemam vienā vai otrā restorānā, vai kafejnīcā.

Paši jau jūtam, ja aizbraucam uz ārzemēm, tad bieži vien secinām, ka cenas tādas pašas kā Latvijā. Vienlaikus mēs nezinām, kādas ir restorāna izmaksas, jo, piemēram, Rīgā ir ļoti augstas īres maksas, komunālie maksājumi u.c. maksas. Lai ierīkotu terasi, restorāni Rīgā saskaras ar zemes īpašnieku noteikto cenu kosmosu! Nevienu jau neinteresē, vai pusmēnesi lijis lietus, un terasē ienākumu nav bijis. Īres maksa jāmaksā vienalga, kas atsaucas uz piedāvājuma cenu. 

Foto: Sandra Sirmace. Grieķija, Loutraki

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vērtējat ideju, ka tiem, kuriem ir tikai vasaras terases ir augstāka īres maksa, nekā tiem, kuriem restorāns jāuztur visu gadu?

Sandra Sirmace: Tas būtu daudz objektīvāk!

BalticTravelnews.com: Tikko Travelnews.lv pabija Berlīnē, kur redzams, ka pašā centrā ļoti daudzās vietās ir automašīnu stāvvietas par brīvu. Tas noteikti veicina apmeklētāju skaitu restorānos, kafejnīcās, terasēs.  

Sandra Sirmace: Sakārtota un cenās demokrātiska infrastruktūra vienmēr piesaistīs tūristus. Mani arī tracina augstās autostāvvietu cenas Rīgā. Piemēram, mēs ar ģimeni, aizbraucot uz branču Andrejsalā, par autostāvvietu samaksājam tikpat, cik maksā maltīte vienai personai. Tas nav normāli!

BalticTravelnews.com: Vasarā atnākot uz restorānu "Kaļķu vārti", kāda ir atšķirība izvēloties terasi vai restorāna iekštelpas?

Sandra Sirmace: Mums ir atsevišķa ēdienkarte restorānā un atsevišķa terasē. Terases ēdienkarte ir veidota vadoties no pieredzes par pieprasījumu. Viesi, kuri nāk uz terasi pusdienās, vēlas gardi un pēc iespējas ātrāk paēst. Ja ir vēlme izbaudīt "Kaļķu vārtu" garšas, iesaku izvēlēties restorāna a la carta. Vidējais pirkums restorānā, iekļaujot glāzi vīna, ir aptuveni 35.00 EUR.

BalticTravelnews.com: Vai šovasar ēdienkartē ir kādi produkti, kurus varētu saukt par jauniem, moderniem?

Sandra Sirmace: Liela daļa restorānu jau ēdienkartēs iekļauj latviskos produktus, ko nu kuram izdodas atrast. Taču esmu sapratusi, ka procentuāli ļoti maz ārzemnieku meklē latvisko ēdienu un tā garšu. Bieži vien tūristi pieklājīgi saka, ka bija jau garšīgi…, bet viņi labāk vēlētos tūristu klasiku... Mēs jūtam, ka no modes izgājuši burgeri, kuri visdažādākajā izpildījumā bija pieprasīti gadu, divus atpakaļ.

BalticTravelnews.com: No restorānu apmeklētājiem esam dzirdējuši piezīmes, ka vasarā labāk uz Vecrīgu nenākt tieši tūristu dēļ – būs daudz tūristu, ilgi jāgaida, apkalpošanā valda konveijers. Kā Jūs atspēkotu šādus argumentus?

Sandra Sirmace: Daļēji varu piekrist, bet restorāna piepildījums nav atkarīgs tikai no tūristiem. Gadās dienas, kad solītā lietus dēļ ieplānots noteikts darbinieku skaits, bet pēkšņi tomēr spīd saule, restorāns ir pilns, būtu vajadzīgi papildspēki, bet pat ideālākajā gadījumā darbinieks var atbraukt pēc stundas, kad jau viss ir par vēlu. Spānijā, Itālijā nedēļu spīdēs saule, un viņi var plānot apmeklētāju plūsmu labāk. Mēs, latvieši, savās mājās esam ļoti prasīgi un "piekasīgi" par apkalpošanu, bet, aizbraucot ceļojumos, varam pieciest gan ilgo gaidīšanu, gan viesmīļa neuzmanību, gan ne tik kvalitatīvu ēdienu u.t.t. Protams, gaidīt stundu pasūtīto ēdienu ir par ilgu. Bet ar 20 – 30 minūtēm ir jārēķinās! Tāpēc jau restorāni piedāvā komplimentus no virtuves vai bāra. "Kaļķu vārti" ļoti rūpējas par kvalitāti gan ēdienā, gan apkalpošanā, bet nekad nevar izslēgt cilvēcisko faktoru. Lai kā man negribētos to atzīt, bet tā mēdz gadīties.

BalticTravelnews.com: Tūrisma profesionāļu aprindās runā par to, ka restorānu apmeklējuma ziņā lielāku popularitāti tagad iemanto Audēju iela, kurai Līvu laukums pamazām zaudē. Kādēļ tā notiek?

Sandra Sirmace: Tā varētu būt. Ja nāk no Centrāltirgus puses, un tajā pusē ir arī vairākas viesnīcas, tad viņi atduras pret Audēju ielu. Ir bijuši gadījumi, kad mums piezvana no viesnīcas un rezervē viesiem galdiņu, bet "rezervācija" neatnāk. Tātad pa ceļam viņi ir iegriezušies kaut kur citur.

BalticTravelnews.com: Kādai jābūt kvalitatīvai vasaras terasei, kuru apmeklētājiem ir prieks apmeklēt?

Sandra Sirmace: Terases cenām jābūt konkurētspējīgām. Protams, arī vide ir svarīga. Esam parūpējušies, lai apmeklētājiem ir viegli apsēsties gan divatā, gan lielākās kompānijās, terasē visu vasaru zied puķes, no saules pasargā nojumītes. Velosipēdu novietni šovasar neizlikām, bet ir kur pieslēgt arī velosipēdu. Izvēle bieži vien par labu vienai vai otrai terasei notiek pēc tur jau esošo apmeklētāju skaita, tas ir tāds bara instinkts.

Foto: Sandra Sirmace. Parīzē, Eiropas rallija čempionāta apbalvošanas ceremonijā kopā ar 9-kārtēju passules čempionu rallijā Sebastianu Lēbu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raksturotu, kuriem produktiem restorānu apmeklētāji dod priekšroku?

Sandra Sirmace: Topā aizvien ir steiki. Daudzi izvēlas lētākos ēdienus. Izteikti vairāk nāk veģetāriešu, cilvēki ar glutēna vai laktozes nepanesamību un cita veida alerģijām. Aizvien populārāks sāk kļūt vegānisms. Tendence ir pieprasījumam pēc vieglāka ēdiena. Grūti pateikt, vai tā ir tikai mode, vai cilvēki tiešām vairāk sākuši domāt par savu veselību.

BalticTravelnews.com: Vai cilvēki bieži jautā par produktu izcelsmi?

Sandra Sirmace: Procentuāli mazs skaits cilvēku par to jautā. Mūsu ēdienkarte ir arī labi aprakstīta, tāpēc varbūt mazāk jautā. Vīna izvēlē varbūt vairāk paļaujas uz viesmīļu ieteikto. Redzams, ka sarkano vīnu vairāk dzer īsti vīna pazinēji, bet vasarā labi pieprasīts ir baltais, rozā vīns. Alus arī tiek pasūtīts, bet vairāk dzer vieglo. Ārzemnieki prasa vienkārši vietējo alu, Latvijas iedzīvotājiem svarīgāk, kuras alusdarītavas alus tas ir.  

Foto: Sandra Sirmace. Azoru salā Sau Migela. Marta mēnesī.

BalticTravelnews.com: LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", filmējot sižetu par nodokļu maksāšanu restorānos, bija viesojies arī pie Jums. Kā Jūs vērtējat raidījuma saturu, ko tas vēstīja?

Sandra Sirmace: Sākotnēji šis raidījums bija problēmas pacēlējs, kur jau sižetos par kafejnīcas atvēršanu Jūrmalā parādīja, ka problēma ir ne tikai uzņēmējā, bet lielākoties nesakārtotajā sistēmā. Konkrētajā "Aizliegtajā paņēmienā", manuprāt, nekorekti bija paņemt vispārējus skaitļus, izrautus no konteksta un apskatīt tikai vietējo īpašnieku uzņēmumus, kuri tomēr ir sakārtoti uzņēmumi. Kas notiek aiz TOP 30 restorānu robežas? Rīgā ir kādi 700 restorāni. Izdzīvot nozarei ir kļuvis grūtāk. Kāpēc mēs nemeklējam cēloni? Kāpēc neaizgūstam nodokļu politiku no attīstītam Eiropas valstīm? Kāpēc nesamazinām PVN pārtikai? Kāpēc lobējam tikai banku sektoru? Es priecātos, ja mēs nonāktu līdz līmenim, kad uzņēmējus ierēdņi uztvertu nevis kā noziedzniekus, bet kā sabiedrotos, kuri palīdz valstij dzīvot un attīstīties. Tieši uzņēmēji ir tie, kas uztur valsts ierēdniecības aparātu, kurš ir neadekvāti liels, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu. Pie mums kontrolējošo institūciju izpratnē jebkurš uzņēmējs, atverot uzņēmumu, jau ir noziedznieks. Mēs līdz galam neticam un neuzticamies savai valstij! Šo ticību var mainīt tikai prognozējama nodokļu sistēma, izplānoti un nosprausti valsts attīstības pamatprincipi, sakārtots un samazināts valsts aparāts, pamatoti un caurspīdīgi valsts tēriņi, norobežota politika un bizness.

BalticTravelnews.com: Ar kādām sajūtām Jūs vadāt restorānu "Kaļķu vārti?"

Sandra Sirmace: Katru dienu, nākot uz darbu, es vēlos ārzemju viesiem parādīt Rīgas, Latvijas viesmīlību un garšu bagātību, bet vietējiem – uzsvērt, ka arī pēc 15 gadiem varam strādāt stabili, ilgtspējīgi, pasniegt Latvijas produktus jaunas garšās, bet vienlaikus būt atvērti jauniem izaicinājumiem, ja pat tā būtu tropu ballīte.

BalticTravelnews.com: Vai aizvien esat šefpavāra meklējumos?

Sandra Sirmace: Tā varētu teikt, ja kādam šefpavāram ir īpašs redzējums par "Kaļķu vārtu" ēdienkarti, noteikti var pieteikties. Pašreiz esam izveidojuši stabilu pavāru komandu, kas strādā lieliski! Apmeklētājs gaida jaunas emocijas, līdz ar to garšīgs ēdiens bieži vien nav iemesls, kāpēc cilvēks nāk uz restorānu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raugāties uz savu produktu piegādātājiem?

Sandra Sirmace: Jā, ir daži mazie saimnieki, kuri audzē interesantus vietējos produktus, un ar viņiem labprāt sadarbojamies. Pamatā tomēr tie ir lielie piegādātāji, kuri spēj nodrošināt regulāro pieprasījumu.

BalticTravelnews.com: Vai Jums ir kāds plāns, kā pavadīt savu atvaļinājumu?

Sandra Sirmace: Domāju, ka man izdosies jūlija beigās saorganizēt sev atvaļinājumu, izslēgt telefonu un atpūsties tepat Latvijā, Vidzemes, Latgales pusē. Latvijā ir daudz skaistu un nesamākslotu vietu. Bieži vien braucot, ieraugam kādas drupas, apstājamies, izstaigājam. Ieraugām vienkāršu ēstuvīti, apstājamies, papusdienojam. Tam ne vienmēr jābūt organizētam tūrismam.

BalticTravelnews.com: Jūsu dēls Ralfs Sirmacis daudz startē autorallijos ārzemēs, kur bieži vien viņam esat līdzās.

Sandra Sirmace: Jā, lielākā daļa atvaļinājuma man pa gadu tā arī paiet, dodoties uz tām vietām Eiropā, kur notiek konkrētās sacensības. Šogad viņš ir pārejas periodā starp Eiropas un Pasaules posmiem, ir uzsākta sadarbība ar menedžmenta aģentūru Somijā, līdz ar to pašu sacensību ir mazāk. Es sacensību laikā esmu guvusi ieskatu kā dzīvo Kipras, Grieķijas laukos, vietās pilnīgā nekurienē Čehijā, Beļģijā, Īrijā un citviet. Tieši tāpat kā Latvijā, arī ārzemēs cita dzīve un cenas ir ārpus lielajām pilsētām, turklāt, piemēram, Grieķijā pakalpojumu sniedzēji maksu gaida tikai skaidrā naudā :-) Ja laicīgi plāno, aviobiļetes var iegādāties salīdzinoši lēti.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs uz autosportu raugāties kā tūrismu veicinošu pasākumu? Kā to labāk izmantot Latvijā?

Sandra Sirmace: Autosportā katram sportistam ir savs tehniskais personāls, fanu pulciņš un sponsori, kas braukā līdzi. Viņi visi tērē naudu. Autosports ir dārgs sporta veids, izmaksas organizēšanā ir augstas. Kamēr autosportists izcīna sev statusu, kad var braukt kādas rūpnīcas komandā, vai sāk saņemt reklāmas naudu, paiet ilgs laiks. Latvijā autosporta sacensības tiek organizētas ļoti augstā līmenī. Daudzas Eiropas valstis no mums to var pamācīties. Mūsu organizatori iegulda ļoti rūpīgu darbu, jo svarīgi, lai izdotos šāda mēroga sacensības rīkot vēlreiz. Ja jautā: "Kāpēc Eiropas čempionāts rallijā notiek Liepājā, nevis Alūksnē?", atbilde ir saistīta ar infrastruktūru. Ja vienai ekipāžai brauc līdzi vismaz 20 cilvēki, un sacensības piedalās 50 ekipāžas, tad viņiem visiem kaut kur jānakšņo, jāēd u.t.t. Protams, tas ir arī ceļu jautājums.

Foto: Sandra Sirmace. Kipra. Rallijā jūtot līdzi dēla startam.

Uzziņa

"Kaļķu vārti" – restorāns Vecrīgas vēsturiskajā un darījumu centrā.

Restorānā dekoratīvu pievilcību veido latviešu etnogrāfiskais motīvs, kas aizgūts no 1895. gadā Bebrenes pagastā tamborētā mežģīņu pārklāja.

Restorāna "Kaļķu vārti" ēdienkartes izveide balstīta uz vietējās izcelsmes produktiem – Latvijas mežu bagātībām un zemnieku vai bioloģisko saimniecību produkciju.

Iespēja restorānā organizēt banketus līdz 150 personām, furšetus līdz 250 personām.

Tiek sniegti arī izbraukuma pakalpojumi (mielastu un apkalpošanas serviss) klientu izvēlētajās telpās.

Nosakot 2016. gadā labākos Latvijas restorānus un "Ekselence labākā restorāna Latvijā 2016" titulu, 19. vietu TOP 30 ieņēma restorāns "Kaļķu vārti".

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.