LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Rīgas Motormuzeja direktora Aivara Aksenoka

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

CSDD Rīgas Motormuzeja direktora Aivara Aksenoka un viņa vadītā kolektīva uzdevums ir vēsturisku vērtību – galvenokārt automašīnu – saglabāšana, to pieejamības sabiedrībai nodrošināšana un izglītojošais darbs. Turklāt Aivars Aksenoks ik dienu cenšas muzeja darbu padarīt iespējami tādu, lai katram apmeklētājam dažas muzejā pavadītās stundas būtu piedzīvojums. Jā, un bieži vien viņš pats ir sastopams pie biļešu caurlaides vai eksponātiem, pārliecinoties, cik aizraujošs šis piedzīvojums ir ģimenēm, klasēm, vēsturisko automobiļu fanātiem vai ārzemju ceļotājiem.

BalticTravelnews.com: Digitālais laikmets mums sniedz ļoti daudz zināšanu, nekur nedodoties. Vai joprojām ir cilvēki, kuri tomēr mēro ceļu, lai paskatītos, kas ir izvietots muzejā?

Reklāma

Aivars Aksenoks: Skatīties tikai uz eksponātiem cilvēkiem nav pietiekami interesanti, viņi vēlas piedzīvojumu! Tas ir tas, ko viņš nevar saņemt savā digitālajā ierīcē, lai gan par eksponātiem viņš tādējādi var pārliecināties. Izcili spēkrati mūsu muzejā bijuši vienmēr, bet šodien jāprot par tiem pastāstīt aizraujošus stāstus, radot veselu auto vēstures pasauli. Ir pat muzeji, kas faktiski veidoti no nekā – tur ir gandrīz tikai stāsts, bet cilvēki brauc, pēta, klausās. Nesen biju Tallinā, ļoti atraktīvi izveidotā medicīnas muzejā, kur apmeklētāji var uzzināt par cilvēka uzbūvi, bet vēsturiskais materiāls ir minimāls. Mums ir tā priekšrocība, ka ir lieliski vēsturiskie automobiļi, un ar mūsdienu multimediju palīdzību varam aizvest apmeklētāju brīnišķīgā ceļojumā kopā ar tiem.

BalticTravelnews.com: Kuri Jūsu skatījumā šodien ir apskates vērti muzeji?

Aivars Aksenoks: Neesmu profesionāls muzeju apmeklētājs, taču, ceļojot, labprāt izmantoju iespēju apskatīt muzejus, par kuriem dzirdēts kas interesants, pietam ne tikai tehnikas muzejus. Viens no pēdējā laikā redzētiem ir Igaunijas nacionālais muzejs Tartu. Tas ir muzejs ar ļoti monumentālu jaunu ēku un mazliet citu pieeju vēstures apspoguļošanai. Katrā ziņā izcils dizaineru darbs. Ļoti aizraujošs likās Tehnoloģiju muzejs Stokholmā. Neatkārtojama aura ir ekskluzīviem spēkratiem bagātajā "Lowmen" muzejā Nīderlandē.  Vācijā ir divi ļoti savdabīgi auto muzeji – Sinsheimas un "Speyer" muzeji, kuros ir daudz "kiča" – līdzās automašīnām manekeni, kauju ainas, aprīkotas senās šuvēja vai fotodarbnīcas, var kāpt lidmašīnās un tamlīdzīgas lietas. Tomēr šajos muzejos nav tāda pieeja stāsta veidošanai, kā to darām Rīgas Motormuzejā.

BalticTravelnews.com: Vai katrai valstij ir goda lieta izveidot kādu motormuzeju? Vai ir piemēri vēl pasaulē, kur valsts uztur savu motormuzeju, kā tās ir ar Rīgas Motormuzeju?

Aivars Aksenoks: Valstīs, kurās ir auto ražošana, automuzeji ir visai bieži izplatīti, īpaši Vācijā. Tomēr lielākā daļa ir privāti korporatīvie muzeji, kas veltīti konkrētam zīmolam. Manuprāt, Berlīnē ir valsts uzturēts tehnikas muzejs, kurā viena nodaļa ir veltīta tieši automašīnām. Iespējams, arī kur citur ir šādi muzeji. Tomēr lielākoties, tehnikas muzeji ir dažādu fondu un nodibinājumu īpašumā vai pārziņā, kuru biedri dažkārt ir arī valstij piederoši uzņēmumi.

BalticTravelnews.com: Kāda ir Rīgas Motormuzeja misija?

Aivars Aksenoks: Muzeja stratēģijā kā misiju esam noteikuši uzdevumu radīt sabiedrībā izpratni par autorūpniecības nozares attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē, bet viens no galvenajiem mērķiem, protams, ir vēstures liecību – tajā skaitā spēkratu saglabāšana.

Tieši nesen, piedaloties konkursā par Eiropas gada muzeja balvu, žūriju pārsteidzām ar savu stāstu, ilgi skaidrojot, kā valsts ir tikusi pie šiem vērtīgajiem muzeja eksponātiem – automašīnām. Padomju gados Antīko automobiļu kluba biedri cītīgi meklēja senās automašīnās un atrada, tās restaurēja, bet privāti viņi savā īpašumā tās nevarēja iegūt. Līdz ar to Antīko automobiļu klubs bija viena no pirmajām nevalstiskajām organizācijām, un visi iegūtie automobiļi tai arī piederēja. Laiki mainījās un Antīko automobiļu klubam bija ļoti svarīgi izveidot muzeju, ko atbalstīja toreizējā Autotransporta un šoseju ministrija. Citās Padomju republikās tolaik šādas kustības nebija, līdz ar to daudzus automobiļus atveda no Krievijas un citām republikām, jo nevienam tos nevajadzēja. Vēl atdeva ar lielu prieku, lai nebūtu jātērē līdzekļi sagriešanai lūžņos. Manuprāt, ļoti labi, ka arī pārmaiņu laikā nenotika privatizācija, un Rīgas Motormuzejs ar tā vēsturiskajām liecībām tika saglabāts kā valsts īpašums. Protams, bija arī daži gudrinieki, kuri kluba aizsegā tomēr vienu otru automašīnu nošmauca un dabūja privātā īpašumā. Tās arī tika vēlāk pārdotas uz ārzemēm, summas bija ļoti lielas.

Vēl ļoti svarīgi, ka Rīgas Motormuzejam, kā valsts muzejam, ir lielāka iespēja veikt izglītojošo darbu. Te paveras plašs darbības lauks, kur varam mācīt bērnus, pusaudžus, mācot ne tikai par vēsturiskajiem automobiļiem, bet arī fizikas, ķīmijas elementus un ceļu satiksmes drošības jautājumus. Organizējam skolēniem speciālas ekskursijas, un ar šīm grupām strādā gidi, kuriem patiešām padodas saskarsme ar bērniem. Pie muzeja 1. septembrī atklāsim arī nelielu interaktīvu rotaļu un atpūtas laukumu, kas būs saistošs arī pieaugušajiem.

BalticTravelnews.com: Cik liela nozīme Rīgas Motormuzejā ir multimedijiem?

Aivars Aksenoks:  Multimediju, tajā skaitā ļoti inovatīvu, muzeja ekspozīcijā ir daudz. Taču to izmantošana nebija mūsu pašmērķis, bet gan līdzeklis ar kuru palīdzību mēs varam pastāstīt aizraujošos stāstus, radīt šo brīnišķīgo auto vēstures gaisotni. Pateicoties multimediju ierīcēm, apmeklētājiem nav jālasa gari informatīvi teksti, informāciju un sajūtas muzejā gūst ļoti daudzveidīgā un saistošā veidā. Esam izveidojuši plašas iespējas, lai apmeklētāji var paši izmēģināt dažādas lietas, un tie nav tikai multimediji. Piemēram, var atvērt zināšanu logus, pagriezt informatīvos uzgriežņus, izmēģināt izzinošas spēles, paklausīties senos skaņas signālus vai arī pašiem rīkoties ar skārienjūtīgajiem ekrāniem, tā uzzinot sagatavoto vēsturisko informāciju.

BalticTravelnews.com: Kas vēl nodrošina Jūsu vadītā muzeja panākumus, uz ko tieksieties nākotnē?

Aivars Aksenoks: Neskatoties uz brīnišķīgajiem spēkratiem un multimediju risinājumiem, muzejs negūtu panākumus, ja šeit nestrādātu aizrautīgi, lieliski cilvēki. Veidojot jauno ekspozīciju, šķita, ka gidu pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi, jo apmeklētājs visu uzzinās pats. Tomēr gidi joprojām ir ļoti pieprasīti, un, manuprāt, tieši šī sinerģija starp tehniskiem līdzekļiem un zinošiem, atraktīviem darbiniekiem nodrošina panākumus.

Veidojot ekspozīciju, lielākā problēma bija vērienīgais informācijas apjoms. Mums grūtāk izvēlēties bija, nevis ko ievietot multimedijos, bet gan ko neievietot. Ir cilvēki, kuri ir rūpīgi izpētījuši visas muzeja darba stacijas un jautā, kāpēc par vienu vai otru lietu nav vairāk pastāstīts? Tad skaidrojam, ka muzeja apmeklētājam pārlieku daudz informācijas varbūt arī traucētu vienā reizē aptvert visu. Mums pat ir bijusi pateicības vēstule no ārzemju viesa, kurš šeit bija pavadījis visu dienu un solījās nākamajā dienā turpināt pētīt muzejā redzamo. Centīsimies arī turpmāk precizēt un "pieslīpēt" informāciju, lai tā būtu vēl labāka un saprotamāka.

Turpmāk plānojam arī paplašināt muzejā lietoto valodu klāstu, piedāvāt informāciju arī lietuviešu, igauņu un vācu valodās.

BalticTravelnews.com: Vai viss jau ir sasniegts? Uz ko tieksieties nākotnē?

Aivars Aksenoks: Šobrīd muzejā ir redzama trešā daļa no 300 eksponātiem – aptuveni 100. Protams ne visi spēkrati ir restaurēti, daļa dublējas ar pamata ekspozīcijā esošajām automašīnām. Interesantas jau arī ir tās, kuras ne tuvu nav spožas nav glancētas. Mums ir ideja, ka ar laiku pie Biķernieku trases varētu izveidot vēl vienu atvērto ekspozīciju, kas būtu pieejama pēc īpaša pieprasījuma apmeklētājiem ar padziļinātu interesi par vēsturiskajiem spēkratiem. Piemēram, ja Rīgas Motormuzejā redzam trīs Moskvičus, tad kolekcijā mums ir pavisam 30 šīs markas automašīnas. Speciālistam ir ļoti svarīgi pārliecināties, vai konkrēts modelis mums ir vai nav?! Atvērtie krājumi ir populāri arī citviet pasaulē. Piemēram, nesen biju Londonas transporta muzejā, kura vērtīgākie eksponāti izvietoti pilsētas centrā esošā ēkā, bet pārējie atrodas krājumu glabātuvē – ārpus pilsētas.

Rīgas Motormuzejam jāmainās tā, lai tas nebūtu tikai muzejs, bet pēc iespējas vairāk arī kultūras un izglītojošā iestāde, kā arī vieta lietderīgai izklaidei. Mēs tagad pat vēl nenojaušam, kā attīstīsies tehnoloģijas, ko mēs jaunu varēsim piedzīvot. Gribētos dot iespēju cilvēkiem arī vizināties atsevišķos vēsturiskos spēkratos. Krājumā mums ir RAF ražots autovilciens, kam vajadzīga vēl nopietna restaurācija. Pēc gadiem ar tā palīdzību cilvēkiem mēs varētu parādīt Biķernieku trasi.

Esam izveidojuši zāli maināmajām ekspozīcijām, un arī turpmāk aktīvi strādāsim, lai piedāvātu apmeklētājiem dažādas periodiskas saistošas izstādes.

BalticTravelnews.com: Kā zināms, Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā ir redzamas arī senās automašīnas, kuras pieder privātīpašniekiem. Pastāstiet mazliet vairāk, kā veidojat šo sadarbību, kādu atbalstu tā sniedz muzejam? 

Aivars Aksenoks: Mazāk nekā trešā daļa no redzamās ekspozīcijas tiešām pieder privātīpašniekiem, un šī sadarbība mums ir abpusēji izdevīga. Mēs varam parādīt ļoti retus un reizē arī dārgus automobiļus, kurus muzejs nevar iegādāties finansiālu vai citu apsvērumu dēļ. Savukārt īpašniekiem sirds ir mierīga, ka viņa automašīna tiek labi uzturēta un atrodas drošībā. Īpašnieks jebkurā brīdī var atvest savus draugus un parādīt, kādā prestižā vietā atrodas viņa automašīna. Dažas reizes gadā atsevišķi spēkrati arī tiek izbraukti no muzeja, piemēram, piedaloties "Rīga Retro" vai līdzīgos retro auto pasākumos. 

BalticTravelnews.com: Vai Rīgas Motormuzeja pamatuzdevums ir tikai parādīt automašīnu, motociklu vai arī citas tehnikas vēsturi?

Aivars Aksenoks: Kolekcija ir izveidojusies tā, ka vairāk ir redzamas tieši automašīnas. Nevienā brīdī neaizmirstam vārdu – motormuzejs! Līdz ar to tuvākajā laikā būs arī motoru izstāde, kuru mums krājumā ir diezgan daudz un interesanti. Starp tiem arī ir laivu motori. Par traktortehniku un citu laukos izmantoto vairāk stāstām mūsu Bauskas filiālē. Piemēram, tur var redzēt paaugstinātas pārgājamības automašīnas Moskvičs un Pobeda.

BalticTravelnews.com: Vai Jums ir nojausma, cik Latvijā arī privātajās kolekcijās ir senu un vērtīgu automobiļu?

Aivars Aksenoks: Mēs diezgan labi pārzinām Latvijā esošos vēsturiskos automobiļus, jo muzejā darbojas vēsturisko spēkratu sertifikācijas komisija. Tā senajām automašīnām piešķir vēsturiskā automobiļa statusu, līdz ar to katrs no īpašniekiem agrāk vai vēlāk pie mums ierodas. Šādi sertifikāti ir izsniegti vairāk nekā 3000 senajām automašīnām. Liela daļa no tām ir ražotas pēc Otrā pasaules kara un padomju laikā. Mēs strādājam pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas noteikumiem, kas paredz, ka automašīnai sertifikāta saņemšanai jābūt vismaz 30 gadus vecai, oriģinālai un labi uzturētai.

BalticTravelnews.com: Ar ko Rīgas Motormuzeja kolekcija, kā arī privātpersonu kolekcija ir īpaša salīdzinājumā ar citām valstīm? 

Aivars Aksenoks: Es domāju, ka mūsu seno spēkratu kolekcijas atšķiras ar savu daudzveidību. Mums ir auto no to ražošanas pirmsākumiem līdz pat astoņdesmitajiem gadiem,  gan padomju laikos ražotās, gan rietumu valstu un ASV automašīnas, gan sporta sacīkšu auto, gan invalīdu pieticīgie braucamie, gan valstu vadītāju lepnie limuzīni. Daudzi auto muzeji pasaulē ir veltīti tikai atsevišķām spēkratu markām.

Mums nav daudz ļoti dārgo spēkratu. Ja aizbraucam ārzemēs uz kādu no retro auto izstādēm – pārdošanām, tad redzam milzīgu piedāvājumu. Izsolē Esenē, Vācijā, biju pārsteigts, cik daudz ļoti vērtīgu automašīnu tiek tirgots. Piemēram, nepārskatāmi gara rinda ar senajām Porsche automašīnām. Cenas šādās izsolēs svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz miljoniem eiro atkarībā no katras automašīnas modeļa, saražotā skaita, izlaiduma gada, tā vēstures un citiem parametriem. Tā ir milzīga pasaule!

BalticTravelnews.com: Ik pa brīdim dzirdam ziņas no pasaules, kur kādā garāžā atrasts sens automobilis bez nobraukuma utml. Vai arī Latvijā, Jūsuprāt, vēl ir iespējami līdzīgi atradumi, vai arī viss pieejamais jau ir apzināts?

Aivars Aksenoks: Cerības ar katru gadu samazinās, ka Latvijā šādi brīnumi vēl varētu būt. Viens spilgts un salīdzinoši nesens piemērs saistās ar bruņumašīnu "Imanta". Sākotnēji internetā parādījās informācija, ka ir atrasts bruņumašīnas tornis un vairāki virsbūves elementi. Ar dažādu ekspertu palīdzību ievācām plašāku informāciju, un mums izdevās šo atradumu iegādāties. Nākotnē to noteikti parādīsim arī mūsu apmeklētājiem, pagaidām domājam veidu, kā šo stāstu labāk izstāstīt un parādīt.

Ja runājām par mazu nobraukumu, tad mums pašiem kolekcijā ir dažas padomju laika automašīnas ar minimālu nobraukumu, kas nepārsniedz pārsimts kilometrus. Šajās automašīnās pat vēl jūtama rūpnīcas smarža.

BalticTravelnews.com: Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā redzam 1966. gada Rolls Royce Silver Shadow, ar kuru savulaik braucis Padomju Savienības vadītājs Leonīds Brežņevs. Vai pašreiz redzat kādu Latvijas personību, kuras automašīnu vēlāk vēlētos iegūt kolekcijā?

Aivars Aksenoks: Personības būtu, bet mūsdienās automašīnas bieži tiek mainītas, personības braukušas ar līzingā iegādātām vai pat nomas automašīnām. Jā, varbūt būtu gribējies iegūt Latvijas Valsts bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas automašīnu, vai kādreiz Rīgas NATO samitā lietotās, bet arī tās bija nomātas un atdotas tirgotājam. 

BalticTravelnews.com: Vai ir gadījumi, kad Rīgas Motormuzejs automašīnu saņem kā mantojumu, vai tās tomēr ir pārāk vērtīgas, ar kurām cilvēki šādi nedalās?

Aivars Aksenoks: Mums ir vairākās dāvinājumā saņemtas automašīnas, un tiešam liels paldies dāvinātājiem! Dāvināt gribētāji ir daudz, bet ne katra nolietota automašīna ir interesanta muzejam.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs ieteiktu pareizi apmeklēt muzeju, vai iepriekš vajadzētu kaut kā īpaši sagatavoties?

Aivars Aksenoks: Nākot uz Rīgas Motormuzeju, nevajag īpaši lasīt materiālus par automobiļiem un vēsturi, vai kā citādi gatavoties apmeklējumam. Ļoti daudz uzzināsiet šeit uz vietas, un informācijas apjoms un tās pasniegšanas veids būs patīkams pārsteigums. Es ieteiktu pieteikt gidu, pēc kuru pakalpojumiem ir ļoti liels pieprasījums. Viņi ir pastāvīgi papildina savas zināšanas, brīvi trīs valodās stāsta tiešām ļoti interesanti. Jārēķinās, ka muzejā būs jāpavada diezgan ilgs laiks, jo dažādas lietas var tā ieinteresēt, ka divas, trīs stundas paskrien nemanot.

Daudzas ģimenes muzejā pavada lielu dienas daļu, jo bērniem šeit ir labas izklaides iespējas gan rotaļu laukumos, gan muzeja ekspozīcijā. Tāpat var garšīgi paēst pusdienas vai nosvinēt ģimenes svētkus. Turklāt muzeja apmeklējuma sistēma ir organizēta tā, ka kafejnīcu vai rotaļu laukumus variet apmeklēt jebkurā brīdī un vēlāk ar to pašu biļeti atgriezties eksponātu zālē. Nedēļas nogalēs no muzeja terases ir laba iespēja vērot dažādas autosacensības Biķernieku trasē. Terasi esam aprīkojuši vēl labāk nekā aizvadītajā vasarā, kas ir kafejnīcas āra daļa. Tas, cik ilgu laiku apmeklētāji pavada mūsu muzejā, ir indikators paveiktā darba kvalitātei.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet vairāk par saviem apmeklētājiem! Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, Rīgā, un šī vieta nav tāda, kur tūristi staigā garām un pēkšņi izdomā ienākt. Kā viņi šeit nokļūst?

Aivars Aksenoks: Jā, nejauši garāmgājēji šeit ienāk maz, jo muzejs neatrodas pilsētas centrā vai iepirkšanās rajonā. Tāpēc prieks apzināties, ka mūsu muzejs tiek izvēlēts kā mērķis, uz kuru atbraukt. Vismaz trešā daļa apmeklētāju ierodas kā ģimenes – vecāki ar bērniem. Man patīk pastaigāt pašam pa muzeju, pavērot apmeklētājus un droši varu teikt, ka Latvijā ir stipras ģimenes. Bērni ir pārsteigti, kad izrādās, ka tētis nesēž tikai pie datora, bet arī saprot, kā strādā motors vai kāds cits agregāts.

Vēl trešdaļa ir ārzemnieki. Aktīvākās ir kaimiņvalstis, Lietuvas un Igaunijas tūristi brauc pie mums visvairāk. Daudz viesu brauc no Krievijas, kuriem interesē ne tikai padomju gados ražotās automašīnas, bet arī atraktīvais veids, kā mēs stāstam par pasaules autobūves vēsturi. Diezgan daudz apmeklētāju ir arī no Skandināvijas valstīm un Vācijas. Šobrīd strādājam, lai paplašinātu informācijas klāstu lietuviešu, igauņu un vācu valodās.

Es nebaidos, drīzāk priecātos, ja reģionā – tuvākajās valstīs līdzīgi muzeji kļūtu vēl spēcīgāki. Ir daudzi seno spēkratu cienītāji, kuri ceļo pa pasauli un apmeklē šos muzejus, tad viņiem būtu izdevīgāk, ja tuvumā varētu apskatīt iespējami vairāk.

BalticTravelnews.com: Kā sadarbojaties ar ceļojumu aģentūrām, lai piesaistītu apmeklētājus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm?

Aivars Aksenoks: Mums ir noslēgti līgumi gan ar Latvijas, gan ārvalstu tūrisma kompānijām, kuras izmanto sev atvēlētās priekšrocības. Grupām ir ērtāka iekļūšana muzeja ekspozīcijā un elastīgāka norēķinu kārtība, lielākas iespējas rezervēt gida pakalpojumus. Vēlamies šo sadarbību vēl paplašināt, piemēram, piedāvājot organizētas pusdienas kafejnīcā, īpašu sagaidīšanu, elastīgāku cenu politiku un tml. Vairākkārt esam organizējuši pasākumus un apmācības tūrisma uzņēmumu pārstāvjiem un gidiem.

BalticTravelnews.com: Cik Jūs esat atvērti dažādu pasākumu uzņemšanai?

Aivars Aksenoks: Mēs ļoti labprāt piedāvājam muzeja telpas un iespējas dažādiem pasākumiem. Īpaši mūs iecienījuši autotirgotāji, kuri muzejā un līdzās esošajā Biķernieku trasē organizē jauno auto modeļu prezentācijas un testa braucienus. Muzejā ir lieliski aprīkota konferenču zāle un interesanta vide seno spēkratu gaisotnē, tāpēc aizvadītā gada laikā muzeju par norises vietu izvēlējušies daudzi nozīmīgu pasākumu organizatori. Piemēram, muzejā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvu pasniegšana zinātnē, kas vēl nekad agrāk nebija notikusi ārpus Zinātņu akadēmijas telpām.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs pats daudz ceļojat, kādu iemeslu dēļ?

Aivars Aksenoks: Daļa braucienu saistīti ar manu darbu, kad apmeklēju Transporta un komunikāciju muzeju asociācijas vai citus starptautiskus pasākumus. Interesanti, ka šajos braucienos ir iespēja redzēt gan interesantākos muzejus un jaunākās ekspozīcijas, gan iepazīt dažādas pilsētas gluži no cita skatupunkta, nekā ceļojot individuāli. Piemēram, paēst vakariņas Londonas Tower Bridge mašīntelpā.

Vēl daļa ceļojumu man saistīti ar bērnu sacensībām sporta dejās un tenisā. Arī pats spēlēju tenisu, un ar draugiem pa reizēm dodamies uz kādu tālāku vietu, sarīkojot nelielu treniņnometni. Esmu pats arī dejojis sporta dejas, un vēl pirms neilga laika es piedalījos pasaules mēroga sacensībās, kurās piedalās amatieris pārī ar profesionāli. Es pārstāvēju amatieri. Protams, bija izaicinājums skatītāju pilnā zālē smokingā atkal iziet uz deju grīdas.

BalticTravelnews.com: Kur Jūs vēlētos vēl aizceļot? Kā gatavojaties ceļojumam, kas sniedz gandarījumu pēc tā?

Aivars Aksenoks: Savulaik ir iznācis pabūt Latīņamerikā, arī Meksikā. Neesmu bijis Japānā, kurp aizbraukt varētu būt ļoti interesanti. Eiropā gribētos mierīgi apskatīt tādas valstis kā Itālija, Francija, kur esmu bijis, bet pārāk īsu laiku. Ja braucam kopā ar ģimeni, tad rūpīgi gatavojamies ceļojumam. Paši visu izpētām, iegādājamies biļetes. Ceļojumā galvenais indikators, vai tas ir izdevies, ir labs noskaņojums. Aktīvi atpūšoties, var labi atpūtināt galvu no dažādām rūpēm. Dzīvoju ģimenes mājā Rīgā, kuras uzturēšanā vienmēr ir ko darīt.

BalticTravelnews.com: Vai dodaties pusdienot uz restorāniem?

Aivars Aksenoks: Jā, brīvdienās labprāt ar ģimeni paēdam pusdienas ārpus mājas. Neesam lieli eksperimentētāji, dodamies uz vietām, kur esam pārliecinājušies, ka mums patīk. Daļa no tiem ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kur ir mājīga atmosfēra. Varbūt dīvaini, bet arī brīvdienās labprāt paēdu motormuzeja kafejnīcā.

BalticTravelnews.com: Vai esat aktīvs Latvijas apceļotājs? Kas mūsu zemē ir skaists?

Aivars Aksenoks: Vēl pirms dažiem gadiem es aktīvi piedalījos vindsērfinga sacensībās, tā brīvdienās izbraukājot daudzus Vidzemes, Latgales ezerus. Latvija ir ļoti skaista! Man vismīļākā ir Kurzeme, jo pats esmu audzis Aizputes pusē. Piedalījos lauku darbos, vācu sienu, ravēju dārzu utt.

Tagad daudzas jaukas vietas Latvijā esmu atklājis, piedaloties retro auto braucienos.

Tā ir brīnišķīga sajūta braukt pa balto šoseju, kas savieno mazās pilsētas, vērot dabu un baudīt klusumu.

BalticTravelnews.com: Ar kādu automašīnu Jūs vēlētos braukt?

Aivars Aksenoks:

Mūsdienu izvēlīgiem braucējiem ieteiktu izbaudīt brīdi, kad pēc braukšanas ar 1935. gada Buiku atkal apsēžaties pie Audi, Volvo vai cita mūsdienu auto stūres. Liekas kā datorspēle! Bet arī otrā virzienā ir brīnišķīgi.

BalticTravelnews.com: Kā automašīnu tēma ienāca Jūsu dzīvē?

Aivars Aksenoks: Protams, pirmsākumi bija mājās, interesējoties par tēva automašīnu. Mana paša pirmais auto bija Zaporožecs ZAZ 966. Kad beidzu vidusskolu, Politehniskajā institūtā (RTU – red.) nesen tika izveidota automobiļu specialitāte. Lielais konkurss uz iestāšanos tajā bija liels izaicinājums, kuru man izdevās paveikt. Vēlākos gados strādāju tā laika Iekšlietu ministrijā, koordinējot autokonstrukciju pārbūves saskaņošanu. Pēc tam strādāju CSDD, kur bija nepieciešamas vairāk juridiskās zināšanas, un es pabeidzu arī Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

UZZIŅA

2017. gada 10. septembrī pie CSDD Rīgas Motormuzeja norisināsies viens no gada lielākajiem klasisko auto salidojumiem – "Youngtimer Cars&Coffee".

Rīgas Motormuzeja kulta auto ekspozīcijā līdz oktobra sākumam apskatāms sportiskais un elegantais 1967. gadā ražotais Austin Healey 3000 Mark III. Eksponētais automobilis Eiropā nonācis no ASV, restaurēts Holandē.

Kopš 2016. gada 1. jūlijā darbu sāka atjaunotais Rīgas Motormuzejs, tajā viesojušies 195 650 apmeklētāji. No tiem 15 000 piedalījušies dažādos šeit organizētajos pasākumos.

Gada laikā muzejs ir pierādījis, ka tā galvenais klients ir ģimene ar bērniem, kas veido 30% apmeklētāju.

Katrs desmitais apmeklētājs ir ārvalstu tūrists – viesojušies interesenti no 78 valstīm un visiem pasaules kontinentiem – arī Japānas, Peru, Jaunzēlandes un Gibraltāra.

Tradicionālajā akcijā "Muzeju Nakts" Rīgas Motormuzejs kļuva par populārāko muzeju Latvijā - 25 750 apmeklētāji. 

1988. gada 30. decembrī pabeigta Rīgas Motormuzeja ēkas celtniecība. Ekspozīcijas pamatlicēji ir Antīko automobiļu kluba entuziasti, savas aktivitātes organizēti aizsākot aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.