Aleksandrs Vēvers Islandes ceļojumā pagaršojot īpaši kvalitatīvu burgeru, izlēma, ka arī Rīgā varētu gatavot tādus, un nu jau pēc franšīzes principa galvaspilsētā strādā piecas burgernīcas “Street Burgers” un pagatavoti vismaz 150 000 burgeri gadā. Viss liecina, ka uzņēmējs pie sasniegtā neapstāsies, un tālākie ceļi noteikti vedīs arī ārpus Latvijas...
BalticTravelnews.com: Kādēļ šāda izvēle – atvērt burgenīcu, kurā pasniedz kvalitatīvi gatavotus burgerus? Turklāt, kad sākāt pirms pieciem gadiem, pasaules tendence ar šāda veida burgeriem Latviju vēl tikai bija minimāli sasniegusi. Kā guvāt šo ideju?
Reklāma
Aleksandrs Vēvers: Es ceļoju pa Islandi, pagaršoju kvalitatīvu burgeru un pieņēmu spontānu lēmumu, ka tādus vajag gatavot arī Rīgā! Pēc atgriešanās pastaigāju pa Rīgas restorāniem, un tikai dažos bija kādi mēģinājumi gatavot kaut ko līdzīgu, bet ko es neuztvēru kā traucējošu konkurenci. Taču ir atšķirība, vai burgerā ieliek pārceptu kotleti no sazin kādas gaļas, vai burgeru pareizi pagatavo no tiešām kvalitatīvas saimniecības lopa vai meža zvēra. Burgera gaļas augšai jābūt brūnai, bet vidum sarkanīgam. Tolaik gāju pa Brīvības ielu un pie autostāvvietas noskatīju vietu, kur ierīkot pirmo burgernīcu. Man uzreiz bija skaidrs, ka jādomā plašāk, ka ar laiku varbūt strādāsim citās valstīs. Līdz ar to nosaukumu un logo reģistrējām Patentu valdē. Esam daudz ieguldījuši mārketingā, lai radītu tēlu par to kāds ir mūsu burgers, un, ka tas ir atšķirīgs no tā, ko ierasts ēst ātrās apkalpošanas ēstuvēs. Tikpat svarīgi bija izveidot priekšstatu, ka “Street Burgers” ir vieta, kur var aiziet paēst pa dienu, vakarā, brīvdienās – tas nav dārgi. Pamatdoma bija, ka gatavosim ielas burgeru, kas ir domāts jebkuram, kurš tur pārvietojas. Atlika uztvert īsto sajūtu, stilu, un viss aizgāja.
BalticTravelnews.com: Vai tikai pagaršojot, Jums bija skaidrs, kā jāgatavo burgers?
Aleksandrs Vēvers: It kā jā, bet mēs uz Latviju uzaicinājām vienu Islandes pavāru. Loģiski, ka sākotnēji es ļoti daudz apdedzinājos, nezinot ko un kā īsti darīt. Par 700 latiem nopirkām pirmo grilu, bet tas tomēr nebija paredzēts šādai tehnoloģijai un tik lieliem apjomiem, kādus mēs gatavojām - grils pāris mēnešos izdega un vajadzēja jaunu. Kad startējām, mums bija jāizcep 100 burgeri dienā, bet pirmajās brīvdienās tie bija jau 400-500 burgeri. Tagad mana pieredze ir pietiekama, lai bez starpgadījumiem atvērtu katru nākamo burgernīcu. Galu galā esam pagatavojuši nu jau vairāk par 500 000 burgeriem!
BalticTravelnews.com: Kā sagādājat produktus, lai iegūtu tik kvalitatīvus ēdienus?
Aleksandrs Vēvers: Islandē tikai izpratu burgera garšu, bet pārējo veidojām Latvijā. Man nebija mērķis nokopēt Islandes burgernīcu. Jau sākotnēji mūsu ideoloģija bija, ka gatavosim no vietējiem produktiem, nevis ar ievesto. Te man daudz palīdzēja pazīstamais šefpavārs Kārlis Roberts Celms, kuram jau bija sava izpratne par burgeru. Drīzāk tad, lai pie mums top tāds vietējais produkts, ko kādreiz varbūt varēsim eksportēt. Galvenokārt strādājam ar dažādām saimniecībām, nevis tām trīs, četrām vairumbāzēm, kuras pārsvarā apkalpo visus restorānus. Piemēram, šī brīža jaunums, ka neizmantojam vairs olas, ko dējušas sprostos audzētas vistas.
BalticTravelnews.com: Burgers tomēr ir starptautisks ēdiens, katra vieta to noteikti ietekmē savā veidā. Kā Jūs esat novērojis, kāda ir burgera vieta dažādās valstīs?
Aleksandrs Vēvers: Neesmu liels ceļotājs, bet labprāt dodos uz Vāciju, ļoti patīk Berlīne, Vācijā iedvesmojos no tā, ka tur sastopas tik daudzas pasaules kultūras. Man patīk arī turienes ideoloģijas – godīga pieeja, godīgs ēdiens. Ir forši redzēt vīru rūtainā kreklā, kurš no sirds visu acu priekšā gatavo bārbekjū, jo zina ko dara un apzinās sevi tieši kā bārbekjū meistaru. Latvijā ir vienas rokas pirkstiem saskaitāmi šefpavāri, kuri apzinās, ko un kāpēc viņi gatavo, zina ko un kā paņemt no Latvijas dabas, lai pasniegtu Latvijas ēdienu no vietējiem produktiem. Viņi dara lielu darbu, cenšoties mainīt sabiedrības domāšanas veidu. Nevar būt tā, ka aizejam uz veikalu, skatāmies, kas tikai lētāks, bet vienalga kā audzēts, no kurienes atvests utt. Var taču katra ģimene sadarboties ar kādiem zemniekiem, uzzināt kaut vai ar sludinājumu palīdzību, kur kāds kaut ko pārdod un pirkt vietējos produktus.
Par maz tiek runāts par šo Latvijā, cilvēkiem netiek parādīts, kādā veidā viņā var nopirkt šo superveselīgo pārtiku. Mūsu burgeriem ir sava – Latvijas garša! Protams, sezonā ir vieglāk strādāt. Kas notiek ziemā? Violetie Latvijas sīpoli beidzas februārī, jo nav uzbūvētas piemērotas glabātavas. Tādas vajadzētu katrā reģionā, kur zemnieki varētu kooperēties, glabāt izaudzēto. Pašiem zemmniekiem jābūt aktīvākiem, jāražo vairāk un gudrāk. Tad arī restorāni varēs mērķtiecīgāk strādāt ar vietējo produkciju.
BalticTravelnews.com: Tomēr kā Jums izdevās noķert pasaules tendenci, atklāt dzīvotspējīgas burgernīcas? Mēs redzam, ka ļoti daudz ko drīz vien pēc atklāšanas aizver.
Aleksandrs Vēvers: Jā, aizvērto restorānu procents ir diezgan augsts. Latvijā maz ir cilvēku, kuri vispirms nāk pēc ēdiena un tad pēc pārējā. Te svarīgāk atnākt uz vietu, kur ir skaisti, rodas vajadzīgās sajūtas, strādā šefpavārs – personība. Kas nav slikti, bet reizē Latvijas publika ar šo ir izlutināta. Komanda, kura spēj darīt savu darbu, šodien ir ļoti svarīga! Es neskatos, ko dara iespējamie konkurenti. Man tam nav laika. Esmu tik ļoti iedziļinājies savā darbā un tik ļoti paļaujos uz savu pieredzi un intuīciju par darāmo, ka mani apkārt notiekošais neinteresē. Ja sākšu visu pētīt un par to domāt, tad man neatliks laika savam tiešajam darbam. Tad labprātāk nobraucu ar automašīnu 2500 kilometrus līdz Itālijai divās dienās un pa ceļam iedvesmojos. Bieži tās pašas iedvesmas dēļ esmu Berlīnē.
BalticTravelnews.com: Kāda Jums bija pieredze, kas mudināja uzreiz jau domāt tik plaši? Kādi ir tālākie mērķi?
Aleksandrs Vēvers: Man bija pieredze kā restorāna vadītājam, bet nekā biznesa vadītājam, un es līdz ar to kļūdījos vēl vairāk. Ir liela atšķirība, vai tev ir jātiek galā ar savu mēneša budžetu – pāris simtu lielu algu vai uzņēmuma budžeta, kurā brīžiem figurē piecciparu skaitļi. Ja arī bizness šajos gados ir cietis, tad tieši manis pieļauto kļūdu dēļ. Taču jau tobrīd man bija skaidrs, ka gribu redzēt globālu attīstību, nevis atvērt tikai vienu kafejnīcu. Norvēģija, Zviedrija, Vācija katrā ziņā ir interesantākas valstis, kur nākotnē atvērt burgernīcas, nekā Baltijas valstis. Iepriekšminētās valstis var sniegt mēnesī tik lielu apgrozījumu, kāds pie mums ir trīs mēnešos. Ja tās ir franšīzes burgernīcas, tad vēl jo vairāk esmu ieinteresēts, lai tās strādātu ar labu apgrozījumu – no tā atkarīga mūsu peļņa. Interesantāk ir apgrozīt miljonu! Mērķi mums ir lieli, bet stāstīšu, kad būsim sasnieguši daudz vairāk.
BalticTravelnews.com: Kurā no “Street Burgers” burgernīcām pats esat visbiežāk sastopams?
Aleksandrs Vēvers: Biroja man nav, visu laiku braukāju no vienas vietas uz citu, bet emocionāli vistuvākā man ir burgernīca Meža ielā. Te esmu visbiežāk. Iespējams, tādēļ, ka šo vietu izveidoju sev diezgan grūtā brīdī, un tā deva jaunu iespēju atspērienam. Arī tagad visu nakti palīdzēju šīs vietas labiekārtošanā, vajadzēja nedaudz atjaunot (rāda darbos sastrādātās un mazliet saskrambātās rokas – red.).
BalticTravelnews.com: Kādi cilvēki nāk šeit?
Aleksandrs Vēvers: Visi nāk! Pa dienu vairāk ir biznesa vide – darījumu, biroju cilvēki, skolnieki, studenti paēd, satiekas. Vakaros aizvien vairāk sāk nākt ģimenes. Var redzēt, ka rocība ir ļoti dažāda.
BalticTravelnews.com: Vai ēdienkarti maināt bieži?
Aleksandrs Vēvers: Nē! Street un BBQ burgeri man veido 50% no apgrozījuma. Kādēļ mainīt ēdienkarti, ja esmu definējis, ka mums ir īpaši burgeri. Sezonā varbūt kaut ko pieliekam klāt, piemēram, kukurūzu. Taču tas viss prasa papildu enerģiju.
BalticTravelnews.com: Cik daudz naudas vajag, lai paēstu “Street Burgers” burgernīcā?
Aleksandrs Vēvers: Ar 10 EUR pietiek, pusdienu piedāvājums maksā 6 EUR.
BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz to, ka street food pašreiz kļūst Rīgā populārāks arī tādā veidā, ka sāk notikt šai ēdienu grupai speciāli veltīti pasākumi.
Aleksandrs Vēvers: Septembrī notika burgeriem veltīts festivāls, kurā es neņēmu dalību. Manuprāt, nav pareizi, ja vīna restorāniņš organizē burgera festivālu. Lai dara ko prot un rīko vīna festivālu! Tikai tāpēc, ka kāda organizācija, piemēram, Live Riga kaut kam tādam iedod naudu? Emocionāli te kaut kas neiet kopā... Cilvēki jau atnāk uz tādu pasākumu un saprot, ka no patiesā burgera tur ir ļoti, ļoti maz. Nav taču liela māksla no bundžas izņemt gaļu, uzsildīt un servēt.
BalticTravelnews.com: Ja uzņēmums tālāk attīstīsies kā franšīze, bet pats nebūsi klāt, vai saglabāsies “Street Burgers”
Aleksandrs Vēvers: Pagaidām es esmu visur klāt, to mēs redzēsim vēlāk, kad būsim vēl plašāki. Jautājums, vai es šo ugunskuru esmu jau iededzis tik stipru, ka man tikai jāuztur vide. Katram cilvēkam ir vēlme aiziet arī pensijā, tā kā kaut kad jau es pats vairs nevadīšu procesu tik un tā. Lielais dēls pašreiz dzīvo un mācās apmaiņas ģimenē Itālijā. Meitai ir deviņi gadi, viņa labprāt nāk pie manis uz burgernīcu, savstarpēji daudz apspriežam. Kas zina...
BalticTravelnews.com: Viesnīcu, restorānu vadībā ienāk aktīvi trīsdesmitgadnieki ar plašu pasaules redzējumu un darbību. Kā Jūs šo skaidrotu?
Aleksandrs Vēvers: Iespējams, mūsu paaudze vēlas kaut ko vairāk darīt. To vajadzētu jautāt drīzāk antropologiem. Katra sapnis ir atsevišķs stāsts, iespējams, daudzus ietekmējusi bērnība, kāda tā bija mūsu laikā. Mani iedvesmoja konkrēts cilvēks – uzņēmējs.
BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?
Aleksandrs Vēvers: Mans hobijs pašreiz ir sports, ar personīgā trenera palīdzību mērķtiecīgi strādāju sporta zālē. Līdz ar to vairāk skatos, ko es ēdu, cik ilgi guļu. Tāpat man tuvs ir pludmales volejbols. Sports man palīdz pilnībā atslēgties no ikdienas. Mājās man patīk vienkārši atpūsties ar ģimeni, skatīties filmas, gatavot ēst.
BalticTravelnews.com: Jau pieminējāt, ka ceļojat ar automašīnu. Kā Jūs izvēlaties ceļojumus?
Aleksandrs Vēvers: Līdz ar to pēc tā brīža sajūtām izvēlos Eiropas valstis. Berlīnē esmu bijis daudzreiz. Patīk būt Itālijas laukos, esmu padzīvojis pie Gardas ezera. Cenšos darba darīšanas apvienot ar atpūtu. Piemēram, Itālijā sarunāju sev privātas nodarbības picu cepšanā. Nekad neesmu bijis ceļojumā, kur vajadzētu, piemēram, gulēt Turcijas pludmalē. To es nevarētu! Esot Latvijā, neko speciāli neplānoju, kurp doties. Esmu no Preiļiem, bet arī turp nesanāk aizbraukt. Man Latgalei ir reģionāla piederība, nekas vairāk. Iespējams, tādēļ, ka nāku no daudznacionālas ģimenes, vasaras arī pavadīju vairāk Līvānu pusē. Latgales akcents manā izrunā nav saklausāms, un Rīgā neviens par šo man arī neko nejautā.
BalticTravelnews.com: Ja Jums gadā vajadzētu nodzīvot trīs dažādās vietās, kuras tās būtu un kādēļ?
Aleksandrs Vēvers: Sievas dēļ padzīvotu Francijā. Jau pieminētajā Itālijā, lai izjustu vairāk laukus, piemēram, Toskānas reģionu. Tāpat padzīvotu ASV, iesēstos Mustangā, izbrauktu, vēl vairāk sajustu burgeru Valsti.
Uzziņa
“Street Burgers” ēdienkartē ir vairāk nekā 20 dažādu burgeru, tie tiek cepti uz atklātas uguns grila. Piemēram, visi liellopa burgeri tiek pasniegti vidēji cepti, lai piešķirtu gaļai tās patieso garšu.
“Street Burgers” piedāvā franšīzes iespēju – arī citi uzņēmēji var vadīt savu burgernīcu “Street Burgers”.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
.jpg "Pirts “Atgūsti spēku pirtī” TAKA")
