Pagājušajā nedēļā publicējām divas daļas ceļotāja stāstam, kurā Rūdolfs stāstīja par savu šī brīža lielāko mūža piedzīvojumu - piecām nedēļām "eirotripā" pa Austrum-Centrāleiropu. Kopumā nobraukti 7000 kilometri, apmeklētas 13 valstis un tas viss - vienam pašam savā mašīnā. Tāds īstākais "braucu, kur deguns rāda" ceļojums, jo Rūdolfam nebija nedz laika, nedz arī pārāk liels finanšu ierobežojums.
Apmeklētās valstis: Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Rumānija, Bulgārija, Kosova, Maķedonija, Albānija, Melnkalne, Horvātija, Ungārija, Slovēnija, Polija. Cauri braucot arī Lietuva, Austrija, Čehija un Polija.
Reklāma
Ceļotāja stāsta pirmo daļu LASI ŠEIT.
Ceļotāja stāsta otro daļu LASI ŠEIT.
Baltictravelnews.com: Kā radās ideja par šo ceļojumu?
Rūdolfs Treijs: Būtībā ideja radās dēļ tā, man patīk divi teicieni: “Kāpēc ne?” un “Kad tad, ja ne tagad?”. Un man dzīvē viss bija sakritis tā, ka man tolaik bija diezgan daudz laika. Nereti nezināju pat īsti ko darīt... Bet es negribēju vasaru pavadīt standartā – piecelies, neko nedari, aizbrauc uz jūru, aliņu iedzer un jūti kā vasara paiet… Un es arī zināju, ka ļoti gribu aizbraukt uz Balkāniem... Tāpēc vienā brīdī, kad man tāda doma ienāca prātā, sapratu – jā. Tad izpētīju maršrutu un sapratu, ja es esmu tur, tad es gribu aizbraukt uz pilnīgi visām valstīm, tām, kurās es neesmu bijis - arī tādā Albānijā, Melnkalnē, Kosovā... Kādās jau iepriekš biju pabijis - tajā pašā Rumānijā, Polijā. Pēc tam ātri uzmetu aptuveno maršrutu, bet ceļojot es varēju braukt kur vien gribu.
Baltictravelnews.com: Visu maršrutu plānoji viens pats?
Rūdolfs Treijs: Nu, cik nu plānoju, es vienkārši iegūglēju valstis. Ko tur redzēt un kāpēc. No tā kaut kā vienoju punktus. Balkāni, man liekas, arī nav tāds reģions, kur baigi kāds ir bijis vispār… visi brauc uz Zviedriju, Rietumeiropu - īpaši Londonu, Parīzi vai Itāliju, ja grib kaut ko apskatīties. Balkānu valstis, manuprāt, ir tādas vēl neapgūtas, man tas likās ļoti interesanti. Jebkur, kur es dodos, īpašu izpēti neveicu, nu tā aptuveni, galvenos faktus, galvenos galamērķus, lai nepalaistu akurāt galveno apskates objektu garām. Uz vietas jau var redzēt, kur vairāk patīk, ko citi iesaka. Pašam redzēt un saprast ir kaut kas cits, nekā izlasīt internetā, ko kāds nopublicējis.
Baltictravelnews.com: Kāpēc brauci viens?
Rūdolfs Treijs: Pirmkārt, es domāju būtu grūti atrast kādu braucienam uz nenoteiktu laiku, jo man īstenībā nebija nekāds laika limits. Es zināju, ka tas būs vismaz mēnesis, jo īsākā laikā tas fiziski nav iespējams. Ja tu negribi vai neesi gatavs vienā valstī uzturēties pusi dienas... Es, protams, apjautājos diezgan daudziem, kuri, man likās, varētu piekrist. Bet visi, protams, atteicās jau startā, izdzirdot ideju. Vienīgi līdz Minskai man ceļā līdzi bija divi draugi no futbola, brazīlieši.
Baltictravelnews.com: Svešiem cilvēkiem nepiedāvāji? Piemēram interneta grupās “latvieši ceļo” utml.?Rūdolfs Treijs: Arī par to es vienu brīdi iedomājos... Neatceros, varbūt pat es kaut ko ierakstīju tajos forumos. Bet man ir tā, ka es jūtos ļoti labi viens, man tas nebija obligāti. Būtu bijis forši braukt kompānijā, bet, kā es tagad pēc tā brauciena secinu, vienam vispār nav problēmu braukt. Jāatbild tikai par sevi. Turklāt es viens jau biju tikai ceļā. Katru dienu braucu 3 vai 4 stundas, maksimums 5, no rīta piecēlos un pārbraucu uz to savu galamērķi, kur jau bija hostelis. Tur jau visur cilvēki, un es būtībā esmu viens tikai mašīnā. Un ar to mašīnu, kāda man bija un vispār būt pie stūres citā valstī… tā jau biju atbildīgs par daudz ko, ja būtu vēl kāds, tā atbildība dubultotos. Un, ja nu kaut kas mašīnai notiek pusceļā...?
Baltictravelnews.com: Vai nebija bail doties ceļā vienam?
Rūdolfs Treijs: Patiesībā es visam biju gatavs, jo tā mašīna bija 2000. gada mazdiņa un kādu laiku pirms brauciena viņai sākās visādas problēmas. Mašīna man bija gan uz gāzi, gan benzīnu, pirms braukšanas gāze vispār nestrādāja un uz benzīnu gāja ļoti slikti, 50 km/h. Tad es kaut kā sataisīju to gāzi, bet es biju gatavs jebkuram pavērsienam, es nebūtu šokā, ja kaut kas ar to mašīnu notiktu. Ja viņa būtu kaut kur apstājusies, es būtu ar to mierā, es biju gatavs viņu atstāt. Tādā gadījumā brauktu ar autobusu vai lidotu mājās. Plānam man bija aptuvenais skelets, bet “kas, ko, kā” es nezināju.
Baltictravelnews.com: Vai cilvēkiem stāstīji par mašīnu, varbūt tāpēc neviens nepieteicās līdzi?
Rūdolfs Treijs: Mēs līdz tam nemaz netikām. Visiem jau ir darbs, visi teica, ka nevar tik ilgu atvaļinājumu paņemt, tas, protams, saprotams!
Baltictravelnews.com: Aptuveni, cik tu gāzē nobrauci?
Rūdolfs Treijs: Nezinu, es rēķinājos ar 400-500 eiro par visu braucienu. Bet būtu bijusi visu ceļu gāze, būtu bijis vēl lētāk. Gāze jau tur visur ir lēta, es gribēju primāro dabūt gāzi, jo benzīns ir dārgāks. Un veca mašīna diezgan daudz patērē... Es izpētīju, ka tajās valstīs gāze ir ļoti populāra...
Baltictravelnews.com: Cik dienas iepriekš rezervēji hosteļus?
Rūdolfs Treijs: Vairāk vai mazāk tikai vienu nakti iepriekš. Dažas reizes sanāca arī tajā pašā dienā. Ja man ir rezervēts hostelis 3 dienām, un es zinu, ka ilgāk šajā vietā nepalikšu, mēģināju rezervēt jau nākamo. Nekad nebija tā, ka tajā pašā dienā hostelī vairs nebūtu vietas. Nakšņoju kopmītņu tipa istabās. Lētākais hostelis bija 7 vai 8 eiro, dārgākais bija kādi 50 eiro. Dārgākais bija Horvātijā, Dubrovnikos... Maksāju tik daudz, lai gan tas bija pats lētākais variants kur palikt... Rezervēju tajā pašā dienā.
Baltictravelnews.com: Kā tu izvēlējies, uz kādu pilsētu nākamo braukt? Ja vari braukt kur "deguns rāda", tad taču izvēles neskaitāmas - nebija grūti izvēlēties?
Rūdolfs Treijs: Nu kaut kāds skelets jau man bija. Internetā izlasīju, kas ir populārākie objekti, kādas bildes paskatījos, domāju, kas man sanāk pa ceļam. Izbraukt visas valstis bija svarīgākais faktors, bet es nebiju gatavs speciāli braukt, teiksim, 2 dienu līkumu tikai, lai apskatītu vienu vietu, kas varbūt būtu interesanta, bet nav pa ceļam.
Baltictravelnews.com: Cik naudas iztērēji ceļojuma laikā?
Rūdolfs Treijs: Nezinu precīzi. Domāju aptuveni 1500 - 2000 eiro 5 nedēļu laikā. Varbūt arī mazāk. Un tur jau nav ko rēķināt īpaši, matemātika vienkārša – dienā 10 eiro par hosteli, 10 eiro par ēšanu, 10 eiro par braukšanu - gāze vai benzīns. Nu rupji rēķinot 30 eiro dienā!
Baltictravelnews.com: Ko ēdi ceļojuma laikā?
Rūdolfs Treijs: Pārsvarā iepirkos lielveikalos, mēģināju arī ēst pēc iespējas veselīgāk, jo esmu par veselīgo dzīvesveidu. Tāpat kā RIMI, kur ir tie siltie bāri, tur saliku kaut ko. Uz restorāniem vai kafejnīcām īpaši negāju. Taču visās valstīs pamēģināju kaut ko no vietējās virtuves! Visās šajās valstīs bija sava interpretācija par boreku - tāda kā pankūka ar gaļu. Tiešām ļoti garšīgi, bet apēdot vienu tādu porciju, tev tur uzreiz kaloriju deva apēsta divām dienām... Un es tiešām cenšos sekot līdzi kaloriju daudzumam, tāpēc jutu, ka daudz nevaru. Balkānos vispār ir trekni ēdieni, varbūt arī tāpēc kaut kā man no ēdieniem tur atmiņā nekas nav palicis... Bet viss bija lēts un augļi nereāli lēti! Tos arī pārsvarā ēdu - un vairumā! Ja mums šeit, Latvijā, aprikozes maksā, piemēram, 2 eiro kilogramā, tad tur tirgū ir 14 centi! 14 centi kilogramā! Tas pats arī ar vīnogām, bumbieriem, ķiršiem, banāniem! Un īstenībā viņi arī garšo savādāk, jo no turienes nāk, nav nekādi zaļi noplūkti un aukstumā vesti šurp... Kamēr augļi tiek līdz Latvijai, viņi ir trīsreiz apsmidzināti. Tur es uz augļiem daudz spiedu, tas bija lēti un garšīgi.
Baltictravelnews.com: Kādā valodā sazinājies, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā?
Rūdolfs Treijs: Bulgārijā – krieviski. Rumānijā – angliski, jo tur viņi visi runā. Bet man jau neko īpaši sazināties ar vietējiem nevajadzēja. Es hosteļos dzīvoju, sapazinos ar ārzemniekiem - tiem, kas arī ceļoja un palika hosteļos. Un tad mēs kopā vazājāmies. Komunicējām angliski, protams.
Baltictravelnews.com: Šķiet, ka tev ceļojuma laikā mazāk interesēja kultūras, tūristu apskates objekti, bet vairāk tieši cilvēku sadzīve?
Rūdolfs Treijs: Tieši tā, pareizi! Kultūra, muzeji un tādas lietas – tas nav priekš manis. Man gribas redzēt, kā cilvēki dzīvo! Aizbraucot uz galvaspilsētu, es gribu izbraukt ārā no centra, apskatīties, kā realitātē notiek. Tāpat kā šeit uz Vecrīgu atbraucot – tā jau nav Rīga. Tā es visur arī mēģināju. Vienkārši staigāju un skatījos apkārt.
Baltictravelnews.com: Mašīnu pie hosteļiem atstāji?
Rūdolfs Treijs: Jā, visur. Līdz šim tā sakrita, ka visur pie hosteļa varēja atstāt mašīnu. Ļoti veiksmīgi patiesībā, ja tā padomā...
Baltictravelnews.com: Vai tev mašīnai bija apdrošināšana?
Rūdolfs Treijs: Jā, savādāk nelaiž nekur, to tur ļoti skatās. Horvātijā iekļuvu avārijā, priekšā strauji izbrauca horvātu sieviete ar trīs meitenēm. Pēc tam arī naudu par remontu pēc avārijas dabūju atpakaļ, jo es nebiju vainīgs. Taču to naudu dabūju atpakaļ divus mēnešus pēc tam, kad jau biju atgriezies Latvijā. Patiesībā tā bija drausmīga situācija – esmu svešā valstī, atbrauc policija, uzrakstu protokolu, mašīna paliek un mēs braucam tālāk. Komunicējām angļu valodā. Braucām ar policijas mašīnu uz slimnīcu paņemt liecību no tās sievietes, jo viņa uzreiz aizbrauca uz slimnīcu. Policija paņem liecību un viss, "čau, mēs savu darbu izdarījām, tālāk pats". Mašīna sasista, stāv kaut kur ielas malā. Man nav ne kur palikt, nekā. Zvanīju uz Latviju, jautāju, ko man darīt. Man atbild, ka neko nevar darīt, ka jāmeklē viņas apdrošināšana, ko es kaut kādā dīvainā kārtā biju iedomājies uzprasīt. Viņas apdrošināšana saka, jā, raksti iesniegumu, mūsu novērtētājs aizies un apskatīsies mašīnu, izdarīs slēdzienu – labos vai nē. Kaut kad tad tev aizskaitīsim, viss būs ok... Tā arī tā mašīna nostāvēja 3 dienas ielas malā, sasista... Laupīt neviens negāja, bet stāvēt pie viņas sasistas jau es arī trīs dienas nevarēju. Mantas jau, protams, paņēmu.
Baltictravelnews.com: Ja brauktu vēlreiz, ko darītu savādāk?
Rūdolfs Treijs: Es gribētu braukt vēlreiz, bet nemainītu neko. Es darīju un arī izdarīju visu, ko gribēju. Varbūt rezervētu viesnīcas visos galamērķos vienā dienā, jo zinātu cik ilgi katrā vietā paliktu.
Baltictravelnews.com: Kāds būtu tavs ieteikums cilvēkiem, kas gribētu doties līdzīgā ceļojumā?
Rūdolfs Treijs: Vispār es ieteiktu obligāti uz to reģionu aizbraukt, jo viņš ir tiešām interesants. Nav ko baidītie!. Labi, man tur nepaveicās Rumānijā (red. - runā par mašīnas labošanu - stāsts lasāms ceļotāja stāstā). Tur es krietni pārmaksāju par mašīnas remontu, turklāt vēl izrādījās, ka nekas nav salabots un, kad braucu atpakaļ skaidroties, meistari nozuduši... Bet kopumā cilvēki ir tiešām atvēri un draudzīgi.
Baltictravelnews.com: Ja tev bija mašīna, kāpēc nenakšņoji teltī?
Rūdolfs Treijs: Vispār man bija telts līdzi, es biju par to domājis. Bet kaut kā nesanāca. Tie hosteļi jau arī bija ļoti lēti – 10 eiro par nakti. Es neuzskatīju par vajadzīgu gulēt teltī, turklāt hostelī notiek socializēšanās. Un es pārsvarā biju lielpilsētās, tur nav kur celt telti, tad būtu jābrauc ārā no pilsētas, jāmaksā par degvielu un beigās es tāpat neko neietaupītu.
Baltictravelnews.com: Ja brauktu grupa ar jauniešiem, teiksim, četratā, par kādu summu viņi varētu izbraukt?
Rūdolfs Treijs: Grūti pateikt. Nu Kijevā es iztērēju ļoti daudz. Vienā bārā atstāju pat 200 eiro... Tas bija kaut kas līdzīgs mūsu koijotiem. Fakts ir tāds, ka to visu var izbraukt arī lētāk, nekā es izbraucu. Ja brauktu pilna mašīna, četri cilvēki un paliktu teltīs, domāju, ka varētu izbraukt arī katrs par 400 - 600 eiro. Jā, uz mēnesi...
Baltictravelnews.com: Dod priekšroku ceļošanai ar mašīnu vai lidmašīnu?
Rūdolfs Treijs: A mašīnu man ļoti patika. Kad gribu, tad braucu. Nav nekas jārezervē un kad pēdējā brīdī izvēlies kaut ko, tad arī cenas nav augstas. Neesi piesiets vienai vietai!
Baltictravelnews.com: Kas tev vienmēr līdzi ceļojumā?Rūdolfs Treijs: Telefons un maks = varu braukt jebkur.
Baltictravelnews.com: Tu tagad plāno braukt uz Dienvidameriku. Ko ņemsi līdzi?
Rūdolfs Treijs: Būtībā viena soma, pārsvarā pilna ar apģērbu. Pats minimums!
Baltictravelnews.com: Uz kurieni tieši brauksi?
Rūdolfs Treijs: Braukšu Rīga – Bergena – Ņujorka – Maiami – Mehiko. Un tālāk nav plāna. Bergenā pabūšu vienu dienu, tad Ņujorkā četras dienas un trīs dienas Maiami. Nezinu arī, cik ilgi palikšu savā ceļojumā, man atpakaļceļa biļetes vēl nav! Kā minimums 2, 3 mēnešus. Apmeklēšu viss valstis, kas būs pa ceļam uz Kolumbiju, jo mans nospraustais galamērķis ir Kolumbija. Kāpēc? Šī valsts mani saista.
Baltictravelnews.com: Ko tu plāno tur darīt?
Rūdolfs Treijs: Primārais – redzēt, cik daudz vien iespējams. Aizbraukšu tur, paņemšu uz vienu vai divām dienām hosteli un tālāk tad skatīšos kur braukšu un ko darīšu. Nav plāna, bet tas ir tā, kā man patīk. Varbūt arī pastrādāšu tur. Es tagad mācos spāņu valodu, gribu iemācīties runāt tekoši.
Baltictravelnews.com: Cik labi zināsi spāņu valodu, kad brauksi?
Rūdolfs Treijs: Es eju uz intensīviem kursiem. Standarta frāzes un pamatus zinu, bet domāju, ka pēc tiem kursiem būs labs pamats. Un ja cilvēki var iemācīties no nulles, Si, No, 2 mēnešos, domāju, ka es arī kādos 2, 3 mēnešos runāšu tekoši.
Baltictravelnews.com: Vai tev nevajadzēs kārtot darba vīzu?
Rūdolfs Treijs: Nezinu, neesmu skatījies. Domāju, ka visu sarunāt. Ja vajadzēs, noteikti nokārtošu. Esmu atvērts jebkādam darbam.
Baltictravelnews.com: Kāpēc nebrauc pa Ameriku? Tas daudziem ir sapnis.
Rūdolfs Treijs: Īstenībā tas bija mans bērnības sapnis, taču tagad vairs nav intereses par to. Būšu 4 dienas Ņujorkā, protams, ja jau esmu tur, grēks būtu nepaskatīties.
Baltictravelnews.com: Apartamentus jau kaut kur atradi?
Rūdolfs Treijs: Nē. Ja kādam pa ceļam ir ko piedāvāt, lai sakontaktē mani. Es meklēju, kur palikt. No 24. augusta būšu Ņujorkā četras dienas, pēc tam Maiami.
Baltictravelnews.com: Vai šis ir tavs sapņu ceļojums?
Rūdolfs Treijs: Nē! Šis nav mans sapņu ceļojums, bet šis noteikti būs lielākais piedzīvojums manā dzīvē!
Baltictravelnews.com:Kā atradi biļetes uz Meksikas galvaspilsētu Mehiko un cik samaksāji?
Rūdolfs Treijs: Skyscanner. Zināju, ka vispirms gribu uz Meksiku. Man visur patīk aizbraukt uz galvaspilsētām un šis bija vislētākais variants. Aptuveni 250 eiro no Rīgas līdz Maiami - caur Bergenu un Ņujorku. Līdz Mehiko no Miami vēl 100 eiro.
Baltictravelnews.com: Vai tev tur nekur nevajag vīzas kārtot?
Rūdolfs Treijs: Nē, tikai ieceļošanas atļauju ASV.
Baltictravelnews.com: Kas bija tavs pirmais ceļojums, kurā aizbrauci?Rūdolfs Treijs: Biju bērnu nometnē. Latviešu bērni kopā ar latviešu bērniem, kas dzīvo ārzemēs. Laikam Sāremā. Vai arī Zviedrija.
Baltictravelnews.com: Kāds būtu tavs ieteikums cilvēkiem, kas domā par ceļošanu?
Rūdolfs Treijs: Domāt par ceļojumiem no skatu punkta - kad tad, ja ne tagad. Mēs dzīvojam vienreiz, lai cik klišejiski tas neizklausītos, tā ir! Dzīvi var nodzīvot vienā vietā, bet kam tas ir interesanti. Es domāju, ka mūsdienās ir tik vienkārši ceļot, tas visiem kļuvis tik pieejams, ar tik lētām biļetēm. Īstenībā tur nav nekāda attaisnojuma. Pat strādājot, nezinu, Rimi vai vienalga kur, var taču atlikt 50 eiro mēnesī, pusgadu pakrāt un par 300 eiro jau vari kaut kur aizbraukt. Vai ja krāj gadu, noliec mēnesī 25-30 eiro! Un par 300 eiro jau vari vismaz reizi pusgadā aizbraukt teju jebkur Eiropā, laicīgi nopērkot biļetes, paliekot hostelī. Īpaši nesezonā, kad Londona sasniedzama par 30 eiro turp-atpakaļ! Es domāju, ka attaisnojums ir tikai tāds, ka neviens negrib izkāpt no komforta zonas, jo tas ir bailīgi. Bet bailes var pārvarēt tikai darot.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
