LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie «Paulig Coffee Latvia SIA» valdes locekles Margaritas Aļabjevas-Vaišļas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Paulig Coffee Latvia SIA valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa lepojas, ka ar savu komandu Latvijā profesionāli attīsta kafijas kultūru un sniedz iespēju mums dzert kvalitatīvu kafiju. Ne velti katru simto kafijas pupiņu pasaulē grauzdē "Paulig" – Somijas ģimenes uzņēmums, kas šajā jomā Helsinkos strādā jau vairāk nekā 140 gadus.

BalticTravelnews.com: Kāpēc mēs dzeram kafiju?

Reklāma

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Malkojot kafiju, mēs gūstam pozitīvu emociju gammu. Tas ir brīdis, kad varam veltīt laiku sev.  Kafijas garša, aromāts, un siltums raisa patīkamas emocijas. Kad es satiekos ar sev tuviem cilvēkiem un nobaudu kafiju kopā ar tiem, uzreiz jūtos labāk. Kafija, manuprāt, ir daļa no tikšanās kultūras jeb rituāls. Bieži sakām: "Satiksimies padzert kafiju!" Protams, ka kafiju dzer arī tādos brīžos, kad nepieciešams būt enerģiskākam, piemēram, vadot automašīnu. Te arī atbilde – iedzerot kafiju, jūtamies labāk. Es no sirds ticu tam, ka, dzerot kafiju, cilvēki kaut par kripatiņu kļūst priecīgāki un laimīgāki.

BalticTravelnews.com: Statistika liecina, ka lielākie kafijas patērētāji ir skandināvi. Vai tiešām ir tā - jo tumšāks laiks, jo vairāk dzer kafiju? Un vai jūsuprāt dienvidnieki kafiju dzer daudz mazāk?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Somi ir pasaulē visentuziastiskākie kafijas dzērāji – tur vidēji tiek izdzertas piecas kafijas tasītes dienā. Baltijas valstīs cilvēki izdzer 1-3 dažādos veidos pagatavotas kafijas tasītes dienā. Protams, ka tumsa un aukstums ietekmē to, ka cilvēki vairāk dzer kafiju, bet diezgan daudz to lieto arī siltajās zemēs. Cilvēki tik ļoti ir pieraduši pie kafijas dzeršanas procesa, ka nevar savu ikdienu iedomāties bez tās.

Jāpiebilst, ka Somijā populārāks ir cits kafijas pagatavošanas veids. Viņi kafiju pārsvarā gatavo kafijas aparātā ar papīra filtru un kanniņu, no kuras katrs ielej sev vēlamo daudzumu šī siltā dzēriena. Protams, šādam pagatavošanas veidam vajag vairāk kafiju. Pie mums, savukārt, liela daļua cilvēku iecienījuši kafiju nobaudīt kopā ar pienu. Piemēram, krūzītē pagatavotā kapučīno kafija ir tikai kādi 7-10 grami – tā gatavošanai nav daudz nepieciešama pati kafija, bet vairāk saputots piens.  Pamazām arī Somijā attīstās kafijas dzērieni uz espresso bāzes.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu vērojumi - vai un kā varam iedalīt kafijas cienītājus pēc vecuma, dzīvesvietas?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā. Protams, ka divpadsmitgadīgs bērns dzer kafiju ar pienu, kura tiek dekorēta ar putukrējumu, maziem zefīriņiem u.tt. Esmu divu bērnu mamma un es mudinu savus bērnus baudīt daudzveidīgu pārtiku un dzērienus. Uzskatu, ka bērniem pašiem jāizvēlas un jāļauj atklāt jaunas garšas. Manai meitai ir 16 gadi un viņai baltā kafija vairs nav aktuāla, bet tikmēr sešgadīgais dēls no manas kapučīno krūzes reizēm pagaršo putas. Lai izmēģina!

Pēc mūsu vērojumiem, starp Baltijas valstīm kafiju visvairāk dzer Igaunijā. Pēc patēriņa, protams, Lietuva ir liels tirgus, jo iedzīvotāju tur ir vairāk. Šobrīd jau vairākus gadus topā ir kapučīno, latte jeb kafija ar pienu. Vēl viena augoša tendence ir kafijas pasniegšana liela tilpuma krūzēs. Pēc mana uzskata, tas nav pareizi, ja kafiju dzer no buljona krūzes...

BalticTravelnews.com: Latvijā vēl nav ienākuši daudzi pasaulē popularitāti guvuši kafijas tīkli. Kādēļ? Mūsu tirgus taču ir augošs.

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Latvijā ir ļoti mazs tirgus un tas pieaug lēnām.

BalticTravelnews.com: Vai tas nozīmē, ka Starbucks tīklam esam par mazu? Citi pasaulē pazīstami zīmoli, piemēram, IKEA sevi šeit piesaka diezgan droši.

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: IKEA ir cits stāsts, jo veikali tiek celti tādās vietās, kur iespējami tuvāk pēc mēbelēm varētu atbraukt kaimiņvalstu iedzīvotāji. Manuprāt, ja Starbucks atvērtu šeit vienu kafejnīcu, diez vai uzņēmumam tas būtu interesanti.

BalticTravelnews.com: Ar kādiem biznesiem apaug kafijas bizness? Ko vēl var ražot kafijas ražotājs?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Paulig pamatā ražo tikai kafiju. Redzams, ka citi zīmoli, piemēram, alus ražotājs "HEINEKEN" papildus ražo vēl dvieļus, futbola bumbas u.c. Jāņem vērā, ka Amsterdamā "HEINEKEN" preces ir kā vietējais suvenīrs, ko tūristi labprāt iegādājas. Tā ir daļa no kultūras, zīmolā ir ieguldīts liels darbs. Līdzīgi arī kafijas bizness apaug ar dažādām lietām. "Paulig" tuvākajā nākotnē neplāno šādi paplašināties. Mums galvenais ir pamata darbs – kafijas grauzdēšana. Jā, strādājam tikai Eiropā, bet katra 100. pasaulē grauzdētā pupiņa ir no "Paulig", tātad tas ir diezgan liels apjoms.

Mēs iepērkam kafijas zaļās pupiņas, un tās visas grauzdē Helsinkos, Somijā. Ar kafijas iepirkšanu nodarbojas atsevišķs departaments. Piemēram, mūsu darbiniece tikko atgriezās no gadu ilga komandējuma, kurā viņa apmeklēja "Paulig" iepirktās kafijas plantācijas. Darbinieces uzdevums bija pārliecināties, kādā stāvoklī ir kafijas plantācijas, kā aug kafija, kā to kopj.... "Paulig" ļoti svarīga ir ilgtspēja. Tā ir mūsu darbības pamatā un mums rūp, lai arī nākamajām paaudzēm ir pieejama kafija.

"Paulig" regulāri investē ilgtspējīgas saimniekošanas attīstības programmās. Audzētāji, kas tajās piedalās, apgūst metodes, kā ilgtspējīgi un ar peļņu vadīt savu saimniecību, uzņēmumu. Tas nozīmē mācīties jaunas metodes – pielāgot saimniecības klimata pārmaiņām, saudzēt augsni, stādīt ēnojuma kokus un apkarot kaitēkļus dabai draudzīgā veidā. Minētie uzlabojumi ievērojami uzlabo saimniecību produktivitāti un kafijas kvalitāti.

BalticTravelnews.com: Kā iedalāt kafiju pēc tā veida?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Ir kafijas maisījumi – blendi, kuriem piemeklētās noteiktas kvalitātes un grauzdējuma kafijas pupiņas. Piemēram, ja jums garšo zaļā iepakojuma kafija "PRESIDENTTI", tas liecina par vēlmi, lai kafija katru dienu garšotu vienādi. Un jums pavisam noteikti neinteresē, cik laba vai slikta tajā gadā bijusi kafijas raža. "Paulig" Helsinkos ir speciāla laboratorija, kura stingri seko līdzi, lai katrā paciņā būtu noteiktas garšas kafija. Tas nepieciešams, lai klientam nebūtu vilšanās un lai viņš katru dienu saņemtu kafiju tieši ar izvēlēto garšu!

Ja vīna ražotājiem ir izdevies izstāstīt šī dzēriena stāstu, ka vīns ar to pašu nosaukumu vienā gadā var garšot tā, bet nākamajā citādi, jo bija mazāk saules, tad kafijas ražotāji pagaidām vēl ir ceļā uz to. Priecē, ka cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju. Taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas liktu konkrētā ražas gada skaitl un plantācijas valsti, jo pagaidām to spētu novērtēt ļoti maz cilvēki. Būtu jārēķinās, ka katrā gadā kafija no vienas plantācijas garšotu atšķirīgi, savukārt pašreiz speciālisti no daudzu plantāciju pupiņu sajaukuma spēj pupiņas atlasīt tā, lai nodrošinātu nemainīgu kafijas garšu.  

Ja ir vēlme baudīt unikālu kafiju no kādas atsevišķas plantācijas, tad var apmeklēt mūsu kafejnīcu - konceptveikalu "KULMA", Helsinkos, kurā ir atsevišķa grauzdētava. Tajā vienlaikus grauzdē 4 kilogramus kafijas pupiņu. Kafiju var baudīt uz vietas, kā arī iegādāties to 250 gramu paciņās.   

BalticTravelnews.com: Vai var teikt, ka cilvēki Latvijā ļoti strauji apgūst kafijas kultūru? Nemaz ne tik sen kafija vēl bija deficīta prece un iecienītākā bija šķīstošā kafija.

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Jā, jo cilvēki mūsdienās daudz ceļo, redz un bauda kafiju citur pasaulē. Mēs, Latvijas kafijas profesionāļi, saviem sadarbības partneriem kafejnīcās, kā arī draugiem un ģimenēm tiešām daudz stāstām, kāda ir kvalitatīva kafija un kā to var labāk pagatavot. Tas viss kopā sniedz daudz jaunu zināšanu un pamazām maina kafijas dzeršanas paradumus.

BalticTravelnews.com: Automašīnas mēs jau uzreiz varam novērtēt pēc zīmola. Kā ir ar kafijas aparātiem?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Kafijas aparātu klients iegādājas pie mums, vai arī pats sarūpē pēc saviem ieskatiem savam darbam atbilstošāko. Jāsaprot, ka ir divu veidu profesionālie kafijas automāti. Vienā no tiem varam nospiest podziņu un iztek izvēlētā veida kafija. Otrā veida kafijas aparāti tradicionāli ir aprīkoti ar kafijas dzirnaviņām, kuru samalto kafiju, gatavotājam pašam jāievieto aparātā. Garšu šajā gadījumā ietekmē cilvēciskais faktors.

Jāatzīmē, ka kafijas garšu lielā mērā ietekmē kafijas aparāta tīrība un regulāri veiktā apkope. Ja ir slikta kafijas garša, kas atgādina rūsu, pelējumu vai tml., viens no iemesliem var būt, ka kafija ir pagatavota netīrā aparātā. Kafejnīcās darbiniekus cītīgi izglītojam šajā jautājumā, lai viņi saskatītu tīra kafijas aparāta vērtību. Kafijas aparāts jātīra katru dienu! Man sāpēs sirds, ja kādā "Paulig" krūzītē man pasniegs negaršīgu kafiju, tādēļ mēs tiešām ļoti daudz darām šajā jomā. Lai arī kafejnīcās darbinieku rotācija ir liela, jācer, ka iegūtās zināšanas uzkrājas un uzlabo kafijas kultūru Latvijā.

BalticTravelnews.com: Kāds faktors vēl ietekmē kafijas garšu?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Ūdens! Tā kvalitāte ir ļoti svarīga. Pat Rīgā atšķiras ūdens kvalitāte, tādēļ mūsu klientu tehniskās nodaļas darbinieki katram klientam piemeklē arī ūdens filtru. Vispirms tiek veiktas ūdens analīzes, pēc kuru rezultātiem var noteikt vajadzīgo filtra kalibru, lai sanāktu garšīga kafija. Bieži vien klienti saka: "Bet mums ir normāls ūdens!" Jā, normāls, bet vai pietiekami labs, lai derētu kafijai? Tas ir būtiski!

Vēl atsevišķs stāsts ir par pienu, un "Paulig" kafijas gatavošanai pēc speciālas receptes pienu ražo "TERE". Profesionāļu darbam paredzētajā pienā "Paulig Barista" ir speciāli sabalansēts tauku un olbaltumvielu saturs, kas ietekmē putu veidošanos un garšu. Piens kafijai dod saldumu. Ja dzeram balto kafiju, tad mutē nevajadzētu būt sviestainai garšai. Principā, ja kafijai pieliek cukuru, sīrupu, nepiemērotu pienu, putukrējumu, tad jau ir vienalga, kāda ražotāja kafiju izvēlēties, jo no kafijas krūzē nekas vairs nav palicis. Jā, katram ir savi kafijas dzeršanas paradumi, katram labākā kafija ir tā, kura garšo tieši viņam, bet pagatavojot dzērienu ar tik dažādiem citiem produktiem, vairs nav vieta diskusijai par kafijas pupiņām.  

BalticTravelnews.com: Kā izglītojat kafijas profesionāļus?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: "Paulig" birojā Latvijā mums ir atsevišķa telpa ar kafijas aparātiem, kur sertificēti treneri apmāca kafijas bārmeņus - baristas, viesmīļus. Ja arī kafejnīcu, restorānu īpašnieki vēlas gūt plašākas zināšanas- laipni lūgti! Helsinkos mums arī ir kafijas baristu institūts.

BalticTravelnews.com: Jūs sadarbojaties arī ar viesnīcām?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Jā, piemēram, sadarbojamies ar visām RADISSON viesnīcām Baltijā. Kopā īstenojam arī dažādas aktivitātes. No pirmā Adventa līdz Jaunajam gadam būs arī kampaņa, kurā kopīgi atbalstīsim SOS ciematu bērnus Latvijā.

BalticTravelnews.com: Kas mums būtu jāzina par "Paulig" zīmolu?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: "Paulig" tā ir kafijas kvalitāte. Tā saistās ar kafijas audzēšanu, iepirkšanu. Visas zaļās pupiņas Helsinku rūpnīcā testē jau pieminētā laboratorija. Mazie ražotāji bieži vien iepērk kafiju tās biržā, kur var trāpīties arī divus, trīs gadus vecas zaļās pupiņas. Tas, ka tās grauzdē tālāk uz vietas un uzreiz pārdod svaigi grauzdēto kafiju, nesniegs produkta kvalitāti, jo tās vienalga ir tik vecas kafijas pupiņas, cik ir! Ko dara citi zaļo pupiņu uzglabātāji? Apstrādā ar dažādām vielām, lai tās nepelētu.

Iekšējās kvalitātes kontroles dēļ mēs nekad tādu nevarētu saņemt! Kā jau teicu, visu "Paulig" kafiju grauzdē tikai un vienīgi Helsinku rūpnīcā.  

Turklāt "Paulig" ir Somijas ģimenes uzņēmums, ko dibināja Gustavs Pauligs. Tas nav kāds izdomāts tēls, bet uzņēmums, ko kopš 1876. gada manto katra nākamā paaudze. Gustavam Pauligam bija 7 bērni, un Somijā dzīvo vairāk nekā 80 viņa pēcnācēji. Pirms diviem gadiem mēs "Paulig" nosvinējām 140 gadus.

Gustavs Pauligs atbrauca no Vācijas un sāka strādāt somu uzņēmumā "NOKIA". Viņš satika domubiedru, kurš ierosināja importēt kafiju (tobrīd Somijā tā vēl nebija), aizdeva naudu, un Gustavs Pauligs sāka importēt zaļās kafijas pupiņas. Drīz vien viņš varēja atdot aizņemto naudu un saimniekoja veiksmīgi tālāk, apprecējās, un ģimenē piedzima 7 bērni. Tolaik kafiju tirgoja 25 kilogramu maisos. Maza veikaliņa īpašnieks atsūtīja Gustavam Pauligam pastkarti, kurā izklāstīja vajadzību fasēt mazākos daudzumos – 500 gramu un 250 gramu paciņās, jo bija neērti ar to strādāt un kafija izgaroja. Gustavs Pauligs ieklausījās ierosinājumā, un tā "Paulig" pirmais pasaulē kafiju sāka fasēt 500 gramu un 250 gramu pakās. Kā zināms, tā fasē lielākā daļa no mūsdienu kafijas ražotāju piedāvātās kafijas. Savukārt veikalnieka sūtīto pastkarti Helsinkos var aplūkot uzņēmuma muzejā.

Tā joprojām mums ir viena no darba prioritātēm – sadzirdēt, ko vēlas cilvēki. Tā ir mūsu domāšana. Pirms diviem gadiem saņēmu garu vēstuli no Latgales, kas bija rakstīta ar roku, cilvēks bija izklāstījis dažādas domas par mums, iespējamajiem uzlabojumiem, un es personīgi atbildēju.

Ilgi domāju arī par to, ko labu Latvijas simtgadē varētu paveikt mēs kopā ar kolēģiem! Jā, viens ir uz kafijas paciņas uzrakstīt "Latvija 100", bet Latvija - tie ir cilvēki. Pēkšņi man radās ideja, ka katrs birojā esam no kādas Latvijas vietas. Izdomāju, ka dosimies uz katru no šīm vietām un garāmgājējiem katrā vietā pasniegsim 100 krūzītes ar siltu kafiju. Pirmā bija mūsu tikšanās ar Ķekavas iedzīvotājiem, tā izdevās tik sirsnīga. Cilvēki bija priecīgi, parunājāmies, satikām pat kolēģa mūzikas skolas skolotāju, kura viņam teica: "Cik labi, ka esi izaudzis par labu cilvēku!" Var redzēt, ka cilvēki šādās reizēs ir atvērti un grib ar mums parunāties. Tas ir tik brīnišķīgi!

BalticTravelnews.com: Jūsuprāt - tas ir labi vai slikti, ka Latvijā sāk veidoties mazās kafijas grauzdētavas?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Labi! Tas mums kopā palīdzēs attīstīt kafijas kultūru. Biznesā esmu par konkurenci, kas piedod darbam asumiņu, bet - par godīgu konkurenci!

BalticTravelnews.com: Kur Jūs dodaties atpūsties ārpus Latvijas?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Man ļoti tuva ir Skandināvija, un mēs katru gadu ar ģimeni braucam nedēļu, divas atpūsties uz vienu no Somijas salām. Draugi par mani smejas, ka normāli cilvēki brauc uz siltām zemēm, bet es uz Somiju. Bet man vajag atpūtu tieši tur, konkrētā vietā, mājā! Turklāt no turienes atgriežos labi nosauļojusies, un iedegums ilgi turas. Tajā vietā nav vēja, pārsvarā spīd saule. Tur ir mans akmens, kur varu pasēdēt, vērot dabu, klintis un būt laimīga. Ņemu līdzi molbertu, eļļas krāsas, gleznoju mierā un klusumā. Šādā veidā es rehabilitējos, man atvaļinājums nav vajadzīgs, lai atkal kaut kur skrietu.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs sākāt savas darba gaitas?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Pabeidzu Rīgas 40. vidusskolu, tad tālmācībā Amerikas koledžu, kur mācījos viesmīlību. Biznesa augstskolā "Turība" arī es studēju viesmīlību, iegūstot gan bakalaura, gan maģistra grādu. Man ļoti patīk viesnīcas. Tas ir šarms! Komandējumos es izbaudu viesnīcas. Vēlu vakarā, atgriežoties no operas, eju pa gaiteni un klausos to īpašo akustiku, kāda ir tikai viesnīcās. No rīta lēnām aizeju brokastīs, atrodu galdiņu tālākā stūrī, paņemu kafiju un skatos, kā cilvēki dodas brokastīs, kā viņa viņam savos 80 gados tasītei pieber cukuru. Tas ir tik mīļi!

Karjeru sāku viesnīcā "Radisson SAS Daugava" kā viesmīle pēc izsaukuma. Tas nozīmēja, ka varēja piezvanīt jebkurā dienas laikā un saukt strādāt maiņu. 1999. gadā tā bija vienīgā pieczvaigžņu viesnīca Baltijas valstīs. Lai tur nokļūtu strādāt, bija jāiztur darba intervija trīs kārtās. Studēju, strādāju, piedzima meita, un es pat neesmu ņēmusi akadēmisko studiju atvaļinājumu. Darba dzīvē esmu izaugusi no apakšas un zinu darba procesus no A-Z. Arī saviem bērniem mācu cieņu pret darbu un visiem cilvēkiem – neatkarīgi no viņu amata! Četrus gadus esmu strādājusi arī Uzbekistānas vēstniecībā par vēstnieka padomnieci, kas arī bija ļoti interesants laiks. Tad Latvijā Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga. Tolaik nedēļā apmeklēju trīs, četrus pasākumus. Vēlāk uzņēmumā "Unifex" biju zīmola vadītāja, līdz sāku strādāt AS "Cēsu alus". Tas bija labs uzņēmums, brīnišķīgs darbs, bet strādāt izbraukumu pasākumos nedēļas nogalēs un audzināt gadu jaunu dēliņu bija nesavienojami. No darba aizgāju ar asarām, jo ģimene ir mana prioritāte. Jā, tagadējā darbā ir citādi, jo arī "Paulig" uzņēmumā ģimene ir prioritāte un mums saskan vērtības. Interesanti, ka pēc darba intervijas šajā uzņēmumā, vīrs uzreiz pamanīja, cik ļoti man deg acis un cik ļoti gribu šeit strādāt.

BalticTravelnews.com: Nevar nepamanīt, ka Jūsu gēnos ir dažādas tautības.

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Es dzīvoju Latvijā, un man šeit patīk! Es runāju piecās valodās – latviešu, krievu, angļu, zviedru un nedaudz vācu. Bērniem arī mācu, ka viņiem nav jāizvēlas kaut kas viens, bet runāt vēl kādā valodā ir brīnišķīgi, jo šī prasme atver jaunas durvis. Mans dēls sešos gados brīvi runā latviski, krieviski un mācās angļu valodu. Mans tētis piedzima Uzbekistānā, nelielā pilsētiņā, kurā bija daudz krievu un grieķu. Kopā ar viņu tur esmu bijusi ekskursijā. No viņa man varētu būt Austrumu dzīves gudrība, ka jāspēj daudzas lietas pieņemt un risināt tā, lai nebūtu konfliktu – esmu kompromisu cilvēku. Neatbalstu, ka jautājumus risina, vienam uz otru kliedzot. Nē, tas nav man!

BalticTravelnews.com: Ja Jums vajadzētu pa gadam nodzīvot kaut kur Pasaulē - kur un kāpēc tas būtu?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Zviedrijā, jo man ir tuva zviedru mentalitāte un kultūra. Tajā pašā laikā, ļoti labi jūtos Francijā. Starp Nicu un Monako ir vieta Cap-d'Ail, kur ir ļoti skaistas ainavas. Arī Jaunzēlandē ir skaista daba un līdzsvarota dzīve.

BalticTravelnews.com: Kur Jums vislabāk patīk atpūsties Latvijā un kādi ir Jūsu hobiji?

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Mājās - Mārupē. Mūsu zirgs Lavanda Lary dzīvo turpat blakus Tīraines staļļos. Man meita nodarbojas ar jātnieku sportu konkūrā. Visi jūtam viņai līdzi un atbalstām. Meita vidēji dienā piecas stundas pavada zirgu staļļos.

Bieži vien man automašīnā ir sedli un citas meitai jāšanā nepieciešamās lietas, ja esmu palīdzējusi nokļūt uz vai no sacensībām. Apzinos, ka esmu tālu no zirgkopības un jātnieku sporta, bet, mēs esam reāls piemērs, ka ģimene var atbalstīt atvases hobiju, ja arī paši no tā visa neko nesaprot.

Man ļoti patīk atpūsties kopā ar ģimeni. Galvenais hobijs ir gleznošana, gleznoju ar eļļas krāsām. No mākslas virzieniem man tuvākais ir impresionisms. Gleznošanu pirms dažiem gadiem sāku mācīties individuālās nodarbībās pie gleznotāja un mākslas pedagoga Kaspara Zariņa. Esmu dzīvē izmēģinājusi daudzus hobijus, bet kad nonācu līdz gleznošanai, sapratu, ka tas ir mans īstais hobijs! Gleznas pārdodu tiešām ļoti reti, jo, manuprāt, ja to sāk darīt regulāri, tad tajā brīdī beidzas hobijs. To es nevēlos, jo noteiktu zustu kvalitāte, gan jau neviļus piezagtos doma, ka var pirkt lētāku audeklu, lētākas krāsas... Gleznoju tikai savam priekam, mājās ir iekārtota studija. Esmu sarīkojusi divas personālizstādes. Gleznās daudz atainoju ūdeni, ūdensrozes, Venēciju... Vēl man tuva ir joga, apmeklēju jogas studijas nodarbības nelielās grupās, tas viss man palīdz justies labāk. Man ļoti arī patīk gatavot ēst, baudīt maltīti.

Man ļoti tuva ir māksla un priecājos, ka pasaulē beidzot kļuvis pieņemami komandējuma vakarus izmantot izrāžu, operu apmeklējumam, ko arī aktīvi daru. Nesen Tallinā apmeklēju operas izrādi Karmena, skaisti un ļoti labi palīdzēja atpūsties no darba. Ar gadiem mākslai es varētu veltīt vēl vairāk laika gan to baudot, gan gleznojot ar eļļas krāsām. Varbūt pensijas gados es strādāšu mazā viesnīciņā, kur būtu kafejnīca, gleznas... Viesmīlība man ir tuva un aicinu biežāk lietot šo latviešu valodā tik skaisto vārdu, nevis anglisko terminu horeca!

UZZIŅA

• "Gustav Paulig Ltd" un tā meitas uzņēmumi, kas atrodas Baltijas valstīs un Krievijā, veido uzņēmuma "Paulig Group" Kafijas nodaļu.

• Uzņēmums tika dibināts 1876. gadā, un tas vēl joprojām ir ģimenes īpašumā.

• "Gustav Paulig Ltd" vīzija ir būt pievilcīgam Eiropas uzņēmumam, kas iedvesmo patērētājus izbaudīt pasaules garšas.

• Uzņēmums ir tirgus līderis Somijā un Baltijas valstīs, bet Krievijā – otrs lielākais grauzdētās kafijas piegādātājs.

• Galvenā uzņēmuma mītne un lielākā "Gustav Paulig Ltd" grauzdētava atrodas Helsinkos, Somijā.

• Paulig kafija Baltijas valstīs nopērkama jau 25 gadus.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)