LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītājas Intas Šoriņas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa ir Latvijas tūrisma nozares balvas "Gada cilvēks tūrismā" 2018. gada ieguvēja kategorijā "Tūrisma informācijas centra vadītājs". Viņas pieredze kultūras mārketingā un uzņēmējdarbībā apvienojumā ar darītājas dabu nepilnos trīs gados Liepājas tūrisma dzīvei ir ielikusi jaunus pamatus, un par pilsētā nesen izvirzītajiem tūristu magnētiem mēs dzirdēsim aizvien vairāk un vairāk.

BalticTravelnews.com: Pavasaris un aktīvā tūrisma sezona ir klāt! Ar ko mūs šogad iepriecinās Liepāja?

Reklāma

Inta Šoriņa: Aprīlī Liepājā piedzīvojām 27 grādu karstumu, un, lai arī laikapstākļi liecina par mērenu pavasari, varam uzskatīt, ka faktiski sākusies vasaras tūrisma sezona. Par to liecina arī statistikas dati no Liepājas viesnīcām. Savukārt manas domas un manu kolēģu prāti jau ir nodarbināti ar to, kāda būs rudens un ziemas tūrisma sezona. Katrai mērķauditorijai Liepājā, atkarībā no sezonas, ir atšķirīgas vēlmes. Piemēram, Lietuvas ceļotājiem aktuāls būs kaut kas viens, bet Rīgas vai Rietumeiropas tūristiem kaut kas cits. Liepājas viesiem vispirms uzdodam jautājumu: "Kas jūs interesē?".

No jaunumiem Liepājas pilsētā var pieminēt dabas taku Zirgu salā, kur var pastaigāt, braukt ar velosipēdu vai vizināt mazuļus ratiņos, atpūsties piknikā. Tā ir sasaistīta ar Liepājas ezeru, un taku jau iecienījuši arī putnu vērotāji, bet makšķernieki pat konkurē par labākajām zvejas vietām. Zirgu salā daba saplūst ar pilsētu.

Liepājā ir arī paplašinājusies sporta infrastruktūra, kas kalpo kā Liepājas tūrisma magnēts. Aprīlī Liepājā tika atklāta tenisa halle, kurā ir pieejami 5 slēgti tenisa korti ar "hard" segumu un iesildīšanās zonu, fitnesa zāle aprīkota ar jaunākas paaudzes trenažieriem un treniņu inventāru un vairākas zāles individuālajiem vai grupu treniņiem.

Dažādas jaunas aktivitātes ir Karostā. Atceramies, kad Bermonta karaspēks bija Rīgā sakauts, tas atkāpās uz Liepāju. Karostā izveidotais Redāns (14. novembra bulvāris 82/86 – red.) ir daļa no 19. gadsimta beigās būvētā cara laika cietokšņa, kurā 1919. gadā notika sīvas cīņas, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. Tagad Redānā ir iespējams iepazīties ar Liepājas cietokšņa vēsturi un varonīgo Liepājas aizstāvēšanu 1919. gadā. Ir izveidota 10 kilometru gara pastaigu taka, pa ceļam uz informācijas plāksnēm iespējams izlasīt sīkāk par šeit notikušo - Brīvības cīņām.

Vēl jaunums, ka, piesakoties Karostas cietumā, ir iespēja doties uz Karostas ūdenstorni. Tā ir industriāla celtne, kura cilvēkos raisa lielu interesi, daudzi vēlas paklausīties vēsturiskajā stāstā par šo vietu.

BalticTravelnews.com: Vai Liepājā paplašinās arī restorānu, viesnīcu piedāvājums?

Inta Šoriņa: Jā, piemēram, 2019. gada 20. maijā Liepājas centrā atklās pieczvaigžņu viesnīcu "ART HOTEL ROMA", kurā būs 28 numuriņi. Daži no tiem būs apartamenti. Esam pārliecināti, ka līmenis būs ļoti labs, jo zinām, cik kvalitatīvi tie paši saimnieki jau strādā viesnīcā "Promenāde".

Atdzīvojusies arī ēka, kurā reiz bija Latvijas 1. Rokkafejnīca. Tajā ir izveidots ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger, picērija "Čili pica" un arī naktsklubs "Cukurfabrik". Klusais Zivju un Kungu ielas krustojums atkal ir dzīvības pilns.

Katrs Liepājas tūrisma uzņēmējs uz jauno vasaras sezonu ir sagatavojis kādu jaunumu vai papildinājumu, ieviesis jaunus pakalpojumus. Pilsētā noslēdzies mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkurss, kura ietvaros vairāki uzņēmēji attīsta arī ar tūrismu saistītas idejas. Šobrīd gaidām, kad varēsim apskatīt pirmos darba augļus.

BalticTravelnews.com: Varbūt ir atklātas jaunas naktsmājas arī Liepājas tuvumā? Vai nākuši klāt citi tūrisma objekti?

Inta Šoriņa: Par naktsmītnēm uzreiz varu minēt, ka Pāvilostā ir atvērta jauka "Šīfermāja", Rucavas novadā – viesu māja "Skrablas", Jūrmalciemā – "D&ABaltic beach villa". Aizputē apskatāms ūdenstornis, Cīravas dabas parkā ir dažādi papildinājumi, sakārtotas atpūtas pastaigas takas Kazdangā, Grobiņā, Gramzdā un Embūtē. Lielisks skatu tornis tapis arī pie Durbes ezera, papildināts arī "Lauku kūrorts" Aizputes novadā. Papē 8. jūnijā tiks atvērta arī fišereja "Dzintarvēja", kurā būs apskatāma ar zvejniecību saistīta ekspozīcija un darbosies arī tūrisma informācijas punkts. Reģionā attīstās patiesi skaistas vietas, novadu tūrisma centru speciālisti aktīvi strādā pie dažādiem papildinājumiem.

BalticTravelnews.com: Cik gultasvietas pašreiz ir pieejamas Liepājā?

Inta Šoriņa: Aptuveni 1500, ja skaita kopā mums zināmo viesnīcu un apartamentu piedāvājumu. Pilsētā varētu būt vēl aptuveni 350 – 400 apartamenti, dzīvokļi, par ko mums nav oficiāla informācija – tātad kopā gultasvietu skaits varētu būt pat dubultā lielāks. Kopā aptuveni 3000! Katru gadu aktīvās tūrisma sezonas sākumā ar kolēģiem mēģinām saprast, cik ir liels piedāvājums dažādos rezervācijas un sludinājumu portālos.

Esam vienojušies, ka viesnīcas mums savus datus iesniedz ik mēnesi, apkopotā formātā to izsūtām viesnīcām, lai uzņēmēji var analizēt patieso biznesa situāciju katru mēnesi. Piecas Liepājas lielākās viesnīcas izmitina līdz 75% pilsētas viesu, kas uzrādīti kopējā statistikā. Līdz ar to šo viesnīcu sniegtās ziņas rūpīgi analizējam, kas pie mums brauc, ko šeit dara, jo skaidrs, ka šo viesnīcu apmeklētāji ir arī tie, kas tērē savus finanšu līdzekļus arī citos Liepājas uzņēmumos.

BalticTravelnews.com: Kāds ir restorānu piedāvājums Liepājā? Cik labi var paēst pilsētā?

Inta Šoriņa: Liepājā ir 19 restorāni un 40 kafejnīcas, kas ir diezgan iespaidīgs skaitlis ārpus Rīgas esošai pilsētai. Šajā skaitā nav ēdināšanas uzņēmumi, kas kalpo kā pusdienu ēdnīcas pie lielajiem uzņēmumiem. Sabiedriskās ēdināšanas joma Liepājā aizvadītajos gados ir ļoti strauji augusi. Tas apliecina, ka pilsētā ieplūst nauda, un arī uzņēmēji redz iespēju šeit nopelnīt. Kā zināms, katrā šādu vietu izveidē jāiegulda sākot no 30 000 – 40 000 EUR, jānodrošina darbinieki, un šis nav vienkāršs bizness.

BalticTravelnews.com: Kurus Jūs nosauktu kā trīs lielākos šī gada pasākumus Liepājā?

Inta Šoriņa: Šis ir izaicinošs jautājums, jo es varētu nosaukt, kuri tādi ir katru mēnesi. Tas, cik daudz visa kā pie mums notiek, droši vien arī jāvērtē ārpus normālām robežām. Mēnesī tie ir aptuveni 140 pasākumi! Piemēram, 2018. gadā bijuši 1669 pasākumi.

Regulāri notiek daudz un dažādi kultūras, sporta pasākumi, dažādi pasākumi šaurām interesentu grupām. Piemēram, reizēm visas viesnīcas ir pilnas, ka pēdējā brīdī nevar dabūt naktsmājas, bet liels pasākums nemaz Liepājā tajā nedēļas nogalē nav. Izrādās, ka notiek suņu izstāde, šaha sacensības vai bridža spēles, ieradušies mednieki no Norvēģijas vai adītājas no Vācijas. Vai, piemēram, nesen uz deju konkursu ieradās 2000 dalībnieku. Mēs pat iepriekš nevaram nojaust, ka šādi pasākumi aizpildīs viesnīcas, tāpēc ļoti nopietni izturamies arī it kā pret mazākiem nišu pasākumiem.

11. maijā notiks Piekrastes pārgājiens, kas lieliski aizpilda naktsmītnes uz visu nedēļas nogali ne tikai Liepājā, bet visā apkārtnē. Dalībnieku skaits šajā pasākumā sasniedz 5000 cilvēku, pārsvarā tā ir maksātspējīga auditorija no Lietuvas. 25. un 26. maijā Starptautiskā autorallija posma laikā būs liels cilvēku pieplūdums noteikti līdzīga situācija.

27. – 29. jūnijam Liepājā svinēs Saratova kuģa simtgades svētkus, atceramies, ka toreiz uz šī kuģa apmetās Latvijas Brīvvalsts pagaidu valdība. Tas būs liels un vizuāli skaists, labi pārdomāts pasākums, kas būs ieturēts tā laika vēsturiskajās sajūtās. Tad jūlijā sekos tradicionālie Jūras svētki, kas vienmēr tāpat ir kupli apmeklēti. 20. jūlijā jāgatavojas uzņemt Prāta Vētras koncertu un tā apmeklētājus, bet 3.-4. augusts kalendārā ir iezīmēti kā datumi Liepājas tradicionālajam mūzikas festivālam pie jūras "Summer Sound". Aktīvā tūrisma sezona noslēgsies septembra beigās ar Mākslas forumu un Liepājas Restorānu nedēļu.

BalticTravelnews.com: Cik daudz pilsētas viesu ierodas uz šiem pasākumiem?

Inta Šoriņa: To nav iespējams pateikt. Daudz ir tādu pasākumu, kur viesi nepaliek pa nakti. Pilsētā esam definējuši, ka par tūristu pilsētā uzskatām viesi, kurš ir vismaz vienu nakti palicis viesnīcā. Šeit ar statistiku mums palīdz viesnīcas, kuras katru mēnesi vai trijos mēnešos iesniedz datus par apmeklējumu. Šo iesaku praktizēt arī citām lielajām pilsētām. Skaidrs, ka jūlijs un augusts ir viesiem bagātīgākie mēneši, kad ir aktīvais atvaļinājumu laiks, notiek arī daudz privātu pasākumu, kāzas. Līdz ar to cenšamies pārrunāt ar organizatoriem par pasākumu rīkošanu ārpus aktīvās sezonas - maijā, septembrī. Tāpat arī iespēju robežās cenšamies koordinēt lielāku pasākumu norises datumus, lai nebūtu tā, ka vienā dienā notiek divi lieli pasākumi, bet pēc tam nekas nenotiek. No organizatoru puses tas tiek arī respektēts.

BalticTravelnews.com: Ja paskatāmies Baltijas jūras piekrastes tūrisma dzīvi no Ventspils līdz Palangai, cik daudz savstarpēji sadarbojaties, kāds ir Liepājas pienesums?  

Inta Šoriņa: Liepājas reģionam ir ģeogrāfiski liela vieta šajā Baltijas jūras rietumu piekrastes daļā. Tā kā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs pārstāv arī vēl astoņus apkārtējos novadus, būtībā ietver bijušā Liepājas rajona robežas, tad ģeogrāfija piekrastē mums samērā plaša. Tātad bez Liepājas reģiona šajā piekrastē atliek vēl Ventspils un Ventspils novads. Ja notiek tūroperatoru, žurnālistu vizītes, tad sadarbojamies, parādām iespējami vairāk kopā.

Tiesa gan mums nav nekāda oficiāla sadarbības forma ar Ventspili vai Palangu, Klaipēdu, bet ļoti operatīvi sazināmies un dalāmies ar aktuālāko informāciju, kas attiecas uz tūristu tiešo apkalpošanu. Mārketinga jomā vairāk esam iesaistīti Kurzemes Tūrisma asociācijas darbībā.

Kaut kādā ziņā visi esam konkurenti, bet skaidrs, ka cilvēki šajā reģionā savā ceļojumā noteikti vēlas apmeklēt vairākas pilsētas, un mēs viņiem kopīgi palīdzam. Palanga, Klaipēda ir pašpietiekamas tūristu uzņemšanā, bet redzam, ka tur katliņš iet pāri, cilvēku interese aug, un aizvien vairāk tūristu ierodas Latvijā.

Pirms kādiem vairākiem gadiem ar Palangu sadarbojāmies mārketinga jomā, piemēram, dodot iespēju Palangas reklāmas plakātus izvietot Liepājā, gūstot iespēju to pašu darīt Palangā. Liepājas stendu katru gadu izvietojam arī Klaipēdas jūras svētkos. Palangā, Klaipēdā naktsmāju skaits ir daudz lielāks, un lielās grupas vairāk nonāk tur, toties Liepāja var vieglāk uzturēt tēlu – izmeklētas brīvdienas, individuāla pieeja.

Tūrisms ir naudu ienesoša nozare, un atliek izvēlēties – uzņemt 100 ceļotājus, kuri atved piecīti vai piecus, kuri atved tūkstoti. Protams, ka labprātāk Liepājā vēlamies redzēt tūristu kategoriju, kas ir gatava tērēt vairāk naudas. Mums ir jāstrādā ar auditoriju, kas ne tikai vasarā gatava šeit braukt, bet klusajā sezonā ir spējīga samaksāt par degvielas bāku, nopirkt biļetes koncertzālē "Lielais dzintars" un apmesties lielajās viesnīcā, izklaidēties, paēst. Protams, orientējamies arī uz citām grupām - ģimenēm ar bērniem, senioru grupām.  

BalticTravelnews.com: Klaipēda, Palanga labi piesaista arī tūristus no Baltkrievijas. Vai arī Jums izdodas?

Inta Šoriņa: Mēs ļoti individuāli izvērtējam ienākošo tūrismu un analizējam savas stiprās puses. Šobrīd mūsu primārais mārketinga fokuss ir auditorijas, kas Liepāju izvēlas ārpus aktīvās vasaras sezonas, kuri brauc pie mums, kad kokiem nav lapas, uznāk vētru sezona vai jārēķinās ar dažādiem laikapstākļiem. Tāpēc, kamēr pietiekami neesam vēl apguvuši Lietuvas, Rīgas, Pierīgas potenciālu, nedomāju, ka jāskrien pakaļ Lietuvas pieredzei.

Ziemas sezonā pirmais trijnieks ir Rīga, lielās Latvijas pilsētas un Lietuva, savukārt vasarā – Latvija, Lietuva, Vācija. Ir arī viesi no Baltkrievijas, bet viņu piesaiste nav pagaidām mūsu prioritāte. Tieši nesen pieņēmām lēmumu, mērķtiecīgāk piesaistīt konkrētās auditorijas.

BalticTravelnews.com: Ja latgalietis atbrauktu uz Liepāju, ko Jūs ieteiktu vispirms apskatīt?

Inta Šoriņa: Jūru. Tā arī ir lielākais tūristu magnēts, ja pat vējš ir liels, un pludmalē var pabāzt tikai degunu un ātri atgriezties aizvējā. Ir cilvēki, kuri brauc uz Liepāju "Liepājas dēļ", vienkārši pastaigājas, izvējojas, gardi paēd un brauc mājās. Jā, iespējams, būtu interesanti, ja kāds gids pieteiktos strādāt arī latgaliešu valodā.

BalticTravelnews.com: Jūs būtu pirmie Kurzemē, kam tā ir, un Liepājai tas arī piestāvētu, jo bieži vien dažādās jomās esat jaunatklājēji.

Inta Šoriņa: Tā ir! Reizēm atļaujamies darīt pilnīgi trakas lietas. Zinām, ka bijušas idejas, par kurām neesmu pārliecināta, vai īstenotu, ja būtu citā pašvaldībā. Liepājas brīvdomība un radošais gars mums ļoti palīdz!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs strādājat? Cik liels budžets ir Jūsu rīcībā?

Inta Šoriņa: Mums ir 10 cilvēku kolektīvs, no tiem četri strādā klientu apkalpošanā. Aktīvajā sezonā klientus apkalpo četras meitenes, kurām tas ir maiņu darbs, jo birojs ir atvērts 10 stundas dienā. Birojā vēl ir 2 mārketinga speciālisti, Tūrisma attīstības speciālists, grāmatvede, es – vadītāja un apkopēja.

Vēl pirms diviem gadiem, kad nebija tūrisma attīstības speciālists un otrs mārketinga cilvēks, bija problemātiski produktīvi strādāt. No aprīļa līdz septembrim apkalpojot viesus, gadījās tā, ka darbi paliek pusdarīti. Tad rudenī jāmēģina atcerēties, cik tālu izdarīts, kas ir nokavēts. Dzīšanās pēc termiņiem. Tas bija haotiski. Sapratām, ka ir gan kvalitatīvi jāapkalpo tie 20 000 cilvēki, kuri ienāk birojā pa durvīm, kā arī jābūt sakārtotiem organizatoriskajiem, mārketinga jautājumiem. Mēs ļoti daudz sadarbojamies ar Liepājas domes un tās pārējo iestāžu mārketinga speciālistiem. Viņus visus izjūtam kā savus kolēģus, tas palīdz - visiem stāstām par vienu Liepāju, nepastāv paralēlie stāsti, kas neietu kopā ar pilsētas galvenajām zīmola vadlīnijām. Šī kopējā mārketinga komanda ir ļoti stipra.  

Liepājas reģiona tūrisma informācijas gada budžets ir 350 000 EUR, tajā skaitā gan darbinieku algas, darba vietas nodrošinājums, gan arī mārketinga aktivitāšu, materiālu un braucienu budžets.

BalticTravelnews.com: Vai esat rēķinājuši, cik EUR gadā tūrisms pienes Liepājai?

Inta Šoriņa: Skatos datus pēc reālā ar tūrismu saistīto uzņēmumu apgrozījuma. Pagaidām pieejami par 2017. gadu, kad finansiālais pieaugums pilsētā ir ievērojums un tūrisma uzņēmēji gadā nu jau apgroza 19,7 miljonus EUR. Šie dati ir par Liepājā reģistrētiem uzņēmumiem, neskaitot tos, kuri ir struktūrvienības Rīgas vai citu pilsētu uzņēmumiem. Rudenī varēsim pateikt jaunos datus par 2018. gadu, protams, ka mūs šie skaitļi ļoti interesē. Tūrisms bez ienākumiem uzņēmējiem ir tikai tukša salmu kulšana! Es uzņēmējiem arī esmu teikusi, ka tūrisma biroja patiesais darba novērtējums atrodams viņu maciņos. Ja tur ir nauda, tad darām pareizi.  

BalticTravelnews.com: Vai var teikt, ka organizējat visu viesu piesaisti?

Inta Šoriņa: Protams, ka nē! Konkurences likuma priekšā mēs nedrīkstam gatavot konkrētus piedāvājumus un paketes tirgošanai klientiem. Uzņēmējiem pašiem ir ļoti labi kontakti viesu piesaistei, viņi arī savstarpēji konkurē, ir interesanti paskatīties, kā katrs dara šo viesu piesaistes darbu. Mēs jebkuram uzņēmējam esam gatavi iet palīgā, dalīties ar kontaktiem, ieteikumiem, savedam kopā saimniekus.   

BalticTravelnews.com: Zināms, ka daļa pierobežas, kas tagad ir Lietuvas īpašums, agrāk piederēja Latvijai. Vai kādā veidā tiek uzturēta šī vēstures daļa, iespējams, veidots kāds tūrisma produkts?

Inta Šoriņa: Iespējams, nākotnē. Veicām Liepājas tūrisma analīzi un noteicām pilsētas mērķauditorijas un arī magnētus, kas vilina uz Liepāju lielāko daļu viesu - prioritāte ir pludmale, kultūra un sports. Nākamais B līmenis ir Karosta un gastronomija, pārējais viss ir atbalstošais iepriekšminētajam. Ja rodas kāda jauna produkta ideja, tad to noteikti apsveram kontekstā ar to, vai un kā tā varētu interesēt primārai mērķauditorijai, kā tas var noderēt pilsētas vai reģiona mārketingam. Nevar mētāties, ka vienubrīd mums svarīgākais ir tas, bet pēc gada jau atkal kaut kas cits.

BalticTravelnews.com: Pēc būtības Liepājā viss ir – satiksme laba. Ko vēl Liepājai satiksmes jomā vajadzētu?

Inta Šoriņa: Maģistrālie ceļi ir salīdzinoši labā kvalitātē. Lielākā sāpe ir vietējās nozīmes ceļi. Ja pavisam godīgi skatāmies no Rietumeiropas ceļotāja puses, reizēm tur arī beidzas tūrisms, jo man negribētos aicināt tūristus šādā veidā apmeklēt Latviju, lai lauztu automašīnu. Reizēm nesaprotu, kā strādāt tālāk, ja nav sakārtotas pamata lietas. Mana sirds par šo tematu tiešām asiņo.

Vēl viens jautājums, par kuru mudinātu domāt satiksmes ministru, ir atbalsts reģionālajām lidostām un tiešo reisu atklāšana uz Liepāju. Līdz ar jau atklātajiem lidojumiem jūtami ir mainījies ceļotāju pieplūdums, un kādi cilvēki pie mums ierodas. Protams, aktuāla ir arī vilcienu satiksme. Sarunās cilvēki no Rietumeiropas vispār nesaprot, kā var uz Liepāju kursēt vilciens tikai reizi nedēļā. Satiksme ar autobusiem ir diezgan laba, bet atsevišķos virzienos noderētu vēl kāds autobuss, piemēram, lai varētu aizbraukt apskatīties savvaļas zirgus Papē un atbraukt atpakaļ. Šeit, protams, jāvērtē reālais noslogojums un prioritātes!

BalticTravelnews.com: Ja skatāmies Latvijas tūrisma statistikas griezumā, vai ir saprotami, no kurienes šie skaitļi radušies, vai tā ir vākta līdzīgi, kā to darāt Jūs?

Inta Šoriņa: Statistikas skaitļi pieaug. Reizēm domājam, ka tas tāpēc, ka varbūt čaklāk paši visu uzskaitām un iedodam datus Centrālajai Statistikas pārvaldei?! Piemēram, ja Priekulē pēkšņi parādās, ka 0 vietā ir 400 tūristi bijuši, tas nozīmē, ka pirmo reizi par šo vietu saņemti vispār kādi dati. Vai, piemēram, Grobiņā ir izcils tūrisma produkts – vikingu apmetne. Taču tikai tāpēc, ka neviena viesu māja neiesniedz datus, tiek secināts, ka Grobiņā tūrisma nav. Manuprāt, te varētu vairāk izmantot mobilās tehnoloģijas. Mēs būtu ieinteresēti datu apkopojumā no visiem telekomunikāciju operatoriem, bet šis ir sarežģīts jautājums datu aizsardzības dēļ. Pēc pašreiz valstī apkopotajiem Centrālās Statistikas pārvaldes datiem aptuveni varam tikai nojaust, kādas ir tendences tūrismā.

BalticTravelnews.com: No kā Jūs tūrisma jomā mācāties?

Inta Šoriņa: Kad jāgatavo jaunas reklāmas kampaņas, materiāli, jauni bukleti par pilsētu, paskatāmies, kā strādā tajās valstīs, kur ir gana daudz naudas, lai atļautos to labāko, piemēram, Skandināvijas valstu pilsētas. Gribētos šo papētīt vēl vairāk. Ir sanākusi sadarbība ar Viļņu, Kauņu, interesanti kā viņi atrod dažādus risinājumus, jo tur tūristu plūsma ir ārkārtīgi liela. Vienmēr kaut kur ir ļoti labas idejas, un arī mums latiņa jātur augstu.

Arī no vietējiem ir ko pamācīties, piemēram, Cēsīm, Jūrmalas, Valmieras, Alūksnes. Liepājā arī esam jutuši interesi no citām vietām, kā mēs veidojam vienotu Liepājas zīmolu, komunikāciju. Mārketings jau nav tikai jumtiņš – tā ir sistēma. Vēl liels jautājums ir: "Kā jūs sadarbojaties ar uzņēmējiem?".  Par šo tēmu varam stāstīt un stāstīt. Mēs ļoti respektējam uzņēmējus, satraucamies, kā viņiem iet un reāli sadarbojamies, komunicējam ikdienā, braucam pie viņiem, tiekamies pie mums. Piemēram, atsevišķi tiekamies ar restorānu vadītājiem, atsevišķi ar viesnīcniekiem, tā ir produktīvāk, katrs var izteikties tieši par konkrēto jomu.

Tā, manuprāt, arī ir atslēga, kāpēc Liepājai pašreiz izdodas tik lieli lēcieni attīstībā. Mūsu stūrakmeņi, protams, ir arī Liepājas mārketinga plāns, zīmola uzstādījums, tūrisma analīze un ļoti sistemātisks darbs. Ja kāda pilsēta vēl interesējas par mūsu pieredzi, lūdzu, brauciet ciemos, padalīsimies ar pieredzi.

BalticTravelnews.com: Jūs piedalāties tūrisma gadatirgos, izstādēs, gatavojat bukletus. Kā tiek izvēlēti vietējie uzņēmēji, kuri tiek vairāk reklamēti?

Inta Šoriņa: Līdz 2017. gadam bija tā, ka bukletos iekļuva tie uzņēmēji, kuri iemaksāja simbolisku biedru naudu. Realitātē bukleti izskatījās tā, it kā naktsdzīves, piemēram, Liepājā nebūtu, jo neviens no šāda veida uzņēmumiem nebija maksājis. Datu bāze kļuva patukša. Atcēlām maksu un noteicām, ka liksim visus, kuri valstī ir oficiāli reģistrēti, maksā nodokļus, nokārtojuši attiecības ar pašvaldību, aicinājām arī iekļaut informāciju Tripadvisor.com utt. Protams, ka ir noteikti kritēriji, kāda veida informāciju, kādas kvalitātes fotogrāfijas vēlamies saņemt. Apbrīnojami, cik grūta un laikietilpīga ir informācijas apkopošana!

BalticTravelnews.com: Latvijas tūrisma nozares balva "Gada cilvēks tūrismā" ir vecākā atzinība, kas tiek pasniegta tūrisma nozares pārstāvjiem vai atbalstītājiem par aktīvu un nozīmīgu darbību Latvijas tūrisma attīstības vārdā un vienlaicīgi apliecina, ka balvas ieguvējs ir veiksmīgs sava biznesa vai aroda pārstāvis. Jūs arī esat šogad šīs balvas saņēmēja kategorijā "Tūrisma informācijas centra vadītājs". Kāda bija sajūta, par šo uzzinot?

Inta Šoriņa: Man bija iespaids, ka šādas balvas pasniedz tikai dinozauriem, tiem, kuri visu dzīvi tūrismā strādājuši. Es tikai 2,5 gadus tajā strādāju, tādēļ sākumā likās nedaudz nepelnīti... Ko darīt, ja ir piešķirts tituls? Jāsmaida un jāsaka: "Paldies!" Protams, ņemot vērā, ka balvas nominantus izvērtēja tūrisma profesionāļi, tas ir ļoti pagodinoši. Priecē, ka mūsu darbs ir pamanīts, lai arī reizēm mūsu idejas un viedoklis par tūrisma attīstību atšķiras.

BalticTravelnews.com: Kur esat dzimusi, skolojusies, kā nonācāt tūrismā?

Inta Šoriņa: Sešu gadu vecumā no Valmieras ar ģimeni pārcēlāmies uz Liepāju. Tas, kurš gājis skolā Liepājā, ir liepājnieks. Bija deviņdesmitie gadi, pavērās pasaule, man radās interese par pasākumu rīkošanu, mūzikas menedžmentu, mārketingu. Kultūras akadēmijā rakstīju bakalaura darbu par Dziesmu svētku menedžmentu un mārketingu, kas kaut kādā mērā arī saskan ar tūrismu. Pēcāk esmu bijusi vairāku gan Vispārējo, gan skolēnu Dziesmu svētku mārketinga vadītāja. Dzīvojot Rīgā, es ļoti dziļi iepazinu mārketinga un projekta īstenošanas vidi.

Vēlāk ar vīru radās sajūta, ka jāpaceļo pa pasauli, pusotru gadu padzīvojām Londonā. Atgriezāmies Liepājā ar domu, ka šeit pamēģināsim padzīvot 1 gadu. Tā sanācis, ka nu jau te kopā esam 9 gadus. Liepāja ir neticami kolosāla, kompakta, dzīva un ļoti skaista. 2013. gadā niezēja nagi uztaisīt savu biznesiņu, un atvērām kafejnīcu "Darbnīca". Arī pēc nodošanas nākamajiem saimniekiem tā joprojām ir viena no labākajām Liepājā. Tieši "Darbnīcas" laikā sapazinos ar Liepājas uzņēmējiem, daudz runājām, kā būtu, ja pilsētai būtu vienots mārketinga plāns, kā būtu, ja viss darbotos tā un tā. Redz kā, dzīve apmeta nelielu loku, un esmu pilsētas mārketinga īstenotāju pusē un toreiz runāto varu piepildīt. Tā kā pati biju baudījusi mazā biznesa ikdienu, sākot strādāt tūrismā, man bija ļoti skaidri saprotams uzņēmēju problēmu loks, darāmais, ar ko viņi reāli saskaras ikdienā. Domāju, ka tas bija viens no spēcīgiem plusiem manai kandidatūrai šim amatam.

Esmu dzirdējusi par projektu Vācijā, kur pašvaldība uz laiku apmainās ar darbiniekiem ar uzņēmējiem, bet pretējā pusē ieņemamais amats ir par pakāpi zemāks nekā ikdienā veiktais. Manuprāt, tas ir ļoti veselīgi un labāk palīdz saprast procesus abām pusēm – uzņēmējdarbībā un pašvaldībā.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Inta Šoriņa: Šajā dzīves posmā man ir svarīgi noturēt prioritātes visās jomā. Dievs pāri visam, otrā vietā man ir vīrs, tad seko bērni un tikai tad - darbs. Laikam šobrīd mans īstais hobijs ir iegūt laiku sev, kaut tikai pusstundu dienā un darīt ko jēgpilnu… sev. Tajā laikā varētu bezjēdzīgi nosēdēt Facebook.com un noskrullēt uz leju 150 metrus, vingrot, lasīt, ravēt, utt. Man ļoti patīk gatavot ēst, pārskatīt mājas iedzīvi, vai nav kas lieks un metams ārā.

BalticTravelnews.com: Ja Jums būs vairāk brīva laika, ar ko tad varētu aizrauties?

Inta Šoriņa: Doties pārgājienos, baudīt dabu. Man ļoti patīk iešanas process, un Liepājas pludmale tādai tālai staigāšanai ir ļoti piemērota.

BalticTravelnews.com: Ja no savas dzīves trīs gadus katru vajadzētu nodzīvot savā valstī, kuras tās būtu?

Inta Šoriņa: Sāktu ar Fēru salām vai Skotijas ziemeļiem skaistās dabas dēļ. Noteikti gribētu padzīvot Izraēlā, izzināt šīs valsts lokāciju, vēsturi, tradīcijas, zināšanas, valodu. Vēl varētu padzīvot Itālijā, jo man ļoti patīk itāļu ēst gatavošanas fetišs, un es tur varētu izpausties ar aktivitātēm virtuvē.

BalticTravelnews.com: Kurās trīs vietās Latvijā Jums patīk, ar kurām saistās labas atmiņas?

Inta Šoriņa: Saraiķu, Ziemupes piekraste tās dabas skaistuma dēļ. Protams, ka man tuva ir bērnības pilsēta Valmiera, Sietiņiezis. Dīvainā veidā arī Rīga. Esmu galvaspilsētā nodzīvojusi 10 gadus, un tagad man reizēm patīk atgriezties un baudīt tūrista statusu, uz kuru ikdienas klapatas neattiecas. Tajā skaitā sastrēgumi.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs izvēlaties kad un kurp vajag ceļot?

Inta Šoriņa: Man ļoti patika laiks, kad varēju paķert dažas lietas, doties ar automašīnu un attapties, ka esam jau Venēcijā vai kaut kur citur. Tagad man ir ģimene, un tie ir pavisam cita veida ceļojumi, kuri arī man patīk. Būtībā ceļojam no viena bērnu laukuma uz citu, no viena atrakciju parka uz vēl kādu bērniem aktuālu vietu. Bērni ceļojumos pievērš uzmanību lietām, detaļām, kam pieaugušie nepievērš vispār uzmanību. Dodamies kopā arī dabā, ņemam līdzi sviestmaizes. Ceļojumos ar ģimeni cenšamies iekļaut gan komfortu, gan arī dažādus izaicinājumus un kontrastus. Man gribētos drīzumā aizbraukt uz Albāniju, paceļot pa Dienvidslāviju. Varam ceļojumā, piemēram, aizlidot ar lidmašīnu un tālāk doties ar autobusu, vilcienu. Tā valsts ikdienu var sajust tuvplānā, pat sasmaržot, aprunāties ar vietējiem cilvēkiem.

BalticTravelnews.com: Katram ir ceļojums, kas silda aizvien. Kāds tas ir Jums?  

Inta Šoriņa: Katrs ir pelnījis piedzīvot brīdi, kad pēc darba dzīvesbiedrs aizved uz lidostu, lai dotos ceļojumā. Šādu dāvanu man reiz noorganizēja vīrs. Arī pēdējie braucieni ar bērniem ir bijuši lieliski, tajā skaitā, kad uz Itāliju četratā devāmies ar automašīnu, kurā bija iekārtota ērta gulta un tajā bija jārisina visa sadzīve. Šādi braucieni saistās ar ļoti daudz niansētiem piedzīvojumiem.

BalticTravelnews.com: Ko Jūs sakāt par jauno paaudzi?

Inta Šoriņa: Aug superīgi un jaudīgi jaunieši, bet apkārtējai sabiedrībai, īpaši vecākiem, jāpalīdz viņiem savu dzīvi ielikt rāmī. Katram te ir savs. Gribu iemācīt saviem bērniem pašiem risināt dzīvē vajadzīgo, atbildīgi izturēties pret lietām, kas viņiem uzticētas un pašu nopelnītas. Noteikti svarīga ir cieņa pret vecākiem, skolotājiem, vadītājiem, lai arī kā jaunības maksimālismā negribētos, zināma hierarhija ir jāievēro. Bet tajā pašā laikā jāciena arī viņu viedoklis, ja tas ir pamatots, mums jāciena arī jaunieši, jo pēc neilga laika viņi būs mūsu vadītāji un valsts veidotāji.

UZZIŅA

• Pēc Centrālās statistikas pārvades (CSP) datiem Liepājā 2018. gadā ir nakšņojuši 99 228 tūristi, kas ir par 10,05% vairāk nekā 2017. gadā.

• Latvijas ceļotāju skaits ir pieaudzis par 6,33%, savukārt ārvalstu tūristu skaits – par 18,04%.

• Kopējais Liepājas naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits 2018. gadā pieaudzis par 11,93% un sasniedza 156 581 nakti.

• Latvijas tūristi nakšņojuši par 4,92% vairāk nakšu kā gadu iepriekš, bet ārvalstu tūristi – par 23,78% nakšu vairāk.

• Nemainīgi Liepājā nakšņojušo valstu pārstāvju TOP galvgalī arī pagājušajā gadā bija Lietuva (12,48% no visiem nakšņotājiem, pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu +29,35%), Vācija (3,97%, +13,93%), Krievija (3,06%, +1,23%) un Igaunija (1,99%, -1,99%), kam sekoja Polija, Baltkrievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Lielbritānija.

• Kopumā 2018. gadā Liepājā nakšņojuši viesi no 82 pasaules valstīm.

• Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā 2018. gadā klātienē apkalpoti 20 407 apmeklētāji, kas ir par 5,39% mazāk nekā 2017. gadā saistībā ar remontdarbiem pilsētas centrā.

• 2018. gadā LRTIB tika pieteiktas 150 ekskursijas pilsētas iepazīšanai kopā ar gidiem. Ekskursijās piedalījušies 3413 Liepājas viesi, no kuriem mazliet vairāk par pusi bijuši ekskursanti no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem.

• Gidu pakalpojumi Liepājā pieejami latviešu, krievu, angļu, vācu, franču un somu valodā.

• Neredzīgajiem un vājredzīgajiem Liepājā ir radīts maršruts "Sadzirdi, sasmaržo, satausti Liepāju!", un grupu pavadīšanai maršrutā apmācīti gan redzīgi gidi, gan neredzīgs gids.

• Kritēriji par Tūrisma uzņēmumu informācijas izvietošanu www.liepaja.travel pieejami šeit.

• Liepājas tūrisma informācijas biroja populārākais produkts – Liepājas dāvanu karte, kuru iespējams atprečot vairāk kā 40 uzņēmumos pilsētā.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)