LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie kūrorta rehabilitācijas centra «Jaunķemeri» valdes priekšsēdētājas Elīnas Malkielas [1]

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

«Jaunķemeri» ir plaša profila rehabilitācijas iestāde, kas ikdienas praksē izmanto mūsdienīgas medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, apvienojumā ar dabas dziedējošo spēku. Būtiski, ka visi pakalpojumi ir atbilstoši medicīniskajai rehabilitācijai un maksimāli attālināti no SPA, atklāj kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. Viņa ir Jaunķemeru tapšanas idejas autora un ilggadējā vadītāja Mihaila Malkiela mazmeita, un, gan ar savu darbu uzņēmuma vadībā, gan kā ārste – neiroloģe, parādījusi, ka spēj ar jaunu spēku virzīt tālāk vectēva iesākto.

BalticTravelnews.com: Jūrmalai ir senas tradīcijas, sniedzot cilvēkiem iespējas rehabilitēties, ārstēties. Kāda ir pašreizējā attīstība, kādā virzienā iet šo jomu pārstāvošie pilsētas uzņēmēji?

Reklāma

Elīna Malkiela: Jūrmalas kopējā attīstība vērtējama ar plus zīmi. Ja runājam par Jūrmalu kā kūrorta pilsētu, tad attīstības gandrīz nav. Netiek saprasta veselības kūrorta patiesā nozīme, jo tas neietver tikai izklaidi. Veselības kūrortā primārajai jābūt veselībai! Te vaina ir kopējā domāšanā - viesnīcas, SPA pakalpojumus, dabas tūrisma aktivitātes nevar noteikt kā veselības kūrorta prioritātes Nr.1.

Uzsveru, ka valstī pēc klasifikatora neeksistē tāda uzņēmējdarbības forma kā sanatorija! Tas bija iemesls, kāpēc Jaunķemeri savulaik pārtapa par rehabilitācijas centru. Liels grūdiens, lai no padomju laiku šeit raksturīgajiem pakalpojumiem – tikai vannas, dūņas, pacientu izklaide u.tml.  – pārorientētos uz mūsdienīgu medicīnu rehabilitācijas jomā.

Atceramies, ka padomju laikos šeit par savu naudu tikt nevarēja, pacientus atsūtīja arodorganizācijas u.tml. Daudziem šeit bija vairāk atpūta pie jūras, nevis reāla nepieciešamība uzlabot veselību. Cilvēkam nebija spiesta lieta apmeklēt procedūras un dienas galvenais notikums visbiežāk bija deju vakars! Viņus šurp nosūtīja uz 21 dienu, jo tieši tik garš bija atvaļinājums.

Jaunķemeri šodien pēc būtības ir šaura profila slimnīca, kur galvenais vārds ir ārstiem, arī es praktizēju kā neiroloģe. Ārsts pacientam nosaka, ka šodien viņam jādara tas un tas, un nekas cits! Vannas, dūņas aizvien pie mums ir pieejamas, bet tās ir kopējā rehabilitācijas pakalpojuma maznozīmīgākā daļa. Primāri pacientam jāapmeklē pēc vajadzības fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds vai cits nepieciešamais speciālists. Pēc strukturālajām pārmaiņām izmainījās arī Jaunķemeru klienta profils. Relatīvi veselo atpūtnieku vietā pie mums ieradās aizvien vairāk pacientu ar rehabilitācijas centram atbilstošām diagnozēm – cilvēki, kuri vēlas atgūt veselību.

BalticTravelnews.com: Ko Jūrmalā vēl vajadzētu paveikt, lai tā tiešām atbilstu kūrorta pilsētas statusam? Kas Jums, kā uzņēmējai, būtu nepieciešams?

Elīna Malkiela: Mums tuvumā viss ir kārtībā – ir asfalts līdz jūrai, apgaismojums, pieejamas tualetes, izbūvēti celiņi, ir iespēja ratiņkrēslā sēdošos pacientus speciālā krēslā ievest jūrā. No Kauguriem līdz Jaunķemeriem ir prefekts veloceliņš. Restorānu ir diezgan daudz un, cik redzu, tie ir diezgan pilni.

Vienīgais, kā trūkst – kūrorta tēla! Kaut kas jau notiek, kaut kas tiek reklamēts, bet neredzu rezultātu. Šis ir pirmais gads, kad esam iekļauti pārdomātākas pašvaldības tēla kampaņās, attiecībā uz rehabilitācijas pakalpojumu. Gadu gadiem esmu pašvaldībā skaidrojusi, ka tiek reklamēti Jūrmalas SPA pakalpojumi, kas ir salīdzinoši viegli paveicams. SPA nav nekāda sakara ar rehabilitāciju!

Mani interesē, lai tiktu reklamēti arī rehabilitācijas centri, jo Jūrmalā tomēr esam vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Mūsu pacienti pilsētā uzturās ilgāk un, iespēju robežās, apmeklē muzejus, restorānus, koncertus!

BalticTravelnews.com: Kā saredzat kūrorta poliklīniku vietu Jūrmalā?

Elīna Malkiela: Agrāk Ķemeros un Majoros bija divas kūrorta poliklīnikas. Te pieklibo valsts un privātā partnerība, bet varu droši teikt, ka pašvaldībai ieguldīt šādā poliklīnikā neatmaksātos. Valstij šāda jautājuma vispār nav dienaskārtībā. Savā ziņā Jaunķemeri jau šodien pilda arī kūrorta poliklīnikas lomu.  

BalticTravelnews.com: Cik aptuveni ilgu laiku pacienti uzturas rehabilitācijas centrā Jaunķemeri?

Elīna Malkiela: Vērtējam kā labu savu sasniegumu, ka pacienti pie mums uzturas vidēji 8,6 dienas. Tas nav salīdzināms ar padomju laiku uzturēšanās ilguma vidējo rādītāju – 21 dienu, bet ir milzīgs progress. Pirms četriem gadiem tās bija vēl 6-7 dienas. Izaugsme ir liela! Pacients maksā savu naudu, viņam katra diena ir svarīga, un tai jābūt piepildītai.

BalticTravelnews.com: Vai un cik daudz ārzemnieki izmanto Jūsu pakalpojumus?

Elīna Malkiela: Mazāk nekā 20% no pacientiem ir ārzemnieki, pārsvarā, no Vācijas, Krievijas, Izraēlas, arī Lielbritānijas.

BalticTravelnews.com: Kā esat iedalījuši pacientiem pieejamo pakalpojumu klāstu?

Elīna Malkiela: Mums ir medicīniskā rehabilitācija, kurā ietvertas dažādas rehabilitācijas programmas (neiroloģiskā, kardioloģiskā, ortopēdiskā u.tml.) par noteiktu dienas cenu. To izmanto pacienti, kuriem ir subakūta situācija vai hroniskas kaites, respektīvi, kuriem kaut kas sāp. Atkarībā no pacienta stāvokļa tiek izstrādāts individuāls rehabilitācijas plāns, balstīts uz to, lai sniegtu optimālu palīdzību konkrētajā situācijā.

Otrs pakalpojums ir veselības veicināšana, kur mēs izveidojām 2, 3, 5 un 7 dienu programmas ar gatavu procedūru paketi. Šajā gadījumā Jaunķemeros parasti ierodas tie, kas vēlas īsā laikā restartēt gan prātu, gan veselību. Iegādājoties šādu programmu, klients jau iepriekš skaidri zina, kādas būs procedūras. Realizējot šo pakalpojumu, bieži vien saskaramies ar situācijām, kad saprotam, ka mums ir vēl priekšā pacientu izglītošanas darbs, lai viņi izvēlētos sev atbilstošāko programmu. Ja ārsts pasaka, ka konkrētais klients tomēr nevar pieņemt kādu procedūru, tad tā tiek izņemta no viņam paredzēto pakalpojumu paketes, jo mūsu uzdevums ir palīdzēt, nevis kaitēt.

BalticTravelnews.com: Vai rehabilitācijas centrā Jaunķemeri ir pieejamas kādas īpašas programmas vai pakalpojumi, kādu nav citur?

Elīna Malkiela: Kā jau minēju, būtiski, ka visi pakalpojumi ir medicīniskās rehabilitācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi un tie ir maksimāli attālināti no SPA.

Uzstājos kādā pasākumā Vācijā, un tūrisma uzņēmumu pārstāvji nevarēja saprast, kāda ir atšķirība, ja tiek piedāvāts SPA vai medicīniskā rehabilitācija. SPA klients atnāk, pats uzņemas visus riskus, un, iespējamais negatīvais rezultāts, piemēram, kādu veselības problēmu saasināšanās, ir paša apmeklētāja atbildība.

Jā, Lietuva reklamē vietējās sanatorijas. Cik es vai mani paziņas tajās viesojušies, vēl ne reizi nav izdevies satikt kolēģus ārstus! Reklāmās ir norādīts, ka būs mediķis, bet satikts nav – šajās sanatorijās procedūras bieži var iegādāties pēc paša vēlmes, kā jebkuru produktu veikalā.

Ja mēs sarindotu pēc pieejas, kas sniedz lielāko palīdzību pacientam, tad priekšgalā ir slimnīca, kas ārstē pacientus ar akūtām saslimšanām, tad seko rehabilitācijas centrs, kura mērķis ir mazināt slimības radītos traucējumus un tikai pašās beigās ir SPA centri, kuri fokusējas uz labsajūtu un ar medicīnu nav saistīti. Kā noskaidrojām, Latvijā nevar būt sanatorijas, jo to neparedz likums, bet iznāk absurdi, ka tiešā veidā konkurējam ar Lietuvas sanatorijām. Lai gan mums ar viņiem nav pat jāsacenšas, tie ir pilnīgi dažāda līmeņa pakalpojumi!

Patērētājs reklāmā izlasa: "O, te masāža ir, bet te nav!" un neiedziļinās, ka, piemēram, kādas Lietuvas sanatorijas piedāvājumā ierakstītā masāža būtībā ir tikai 10 minūšu ilga ķermeņa paglaudīšana. Vēl pacienti skaita iekļauto procedūru skaitu dienā, bet bieži vien Lietuvas piedāvājumos redzu dažādas relaksācijas nodarbības, piemēram, audiovizuālo, kas nozīmē, ka sēdēsim un klausīsimies, kā no ekrāna šņāc jūra. Te man gribas jautāt, vai šo mēs arī droši varam saukt par procedūru!? Mēs arī neredzēsim nedz ergoterapijas nodarbības, nedz audiologopēda vai fizioterapeita individuālas nodarbības. Man ir grūti iztēloties kā tur kolēģi nodrošina pakalpojumus pacientiem, kuriem neder grupas nodarbības, jo ir, piemēram, kustību traucējumi...

Mēs visi varam tikai pamācīties, kā lietuvieši prot pārdot savus pakalpojumus!

BalticTravelnews.com: Aizvien strādājat ar vietējām dūņām. Pastāstiet mazliet vairāk par šo procedūru! Tāpat mūs arī interesē, kur un kā iegūstat dūņas?

Elīna Malkiela: Piemēram, dūņu dziedniecība tādā veidolā kā pie mums, nav nekur citur! Tehnoloģija saglabāta tāda pati, kāda savulaik bija Ķemeru kūrortā. Mūsu dūņas tiek atšķaidītas ar sērūdeņraža minerālūdeni, nevis parasto ūdeni. Ir precīzi noteikts, kādā biezumā uz ādas jāuzklāj dūņas, cik ilgi jātur utt. Mums ir arī viena dūņu sērūdeņraža vanna. Jāsaka, ka esam vienīgie, kas saglabāja šo autentisko procedūru...

Dūņas mūsu vajadzībām ar speciālu tehniku iegūst Slokas purvā. Mēs esam vienīgie, kuri Latvijā iegūst dziednieciskās kūdras dūņas. Iegūstot vasarā, to masa ir sausāka, tagad - slapjāka. Jaunķemeros dienā nepieciešama aptuveni tonna dūņu. Tas ir milzīgs apjoms! Daži kolēģi no mums gadā nopērk 2-3 tonnas un varat iedomāties, kā atšķiras mūsu darba tehnoloģijas.

Dūņu ieguves vieta ir valsts īpašums, process ir stingri regulēts, tiek uzskaitīts, cik izvedam dūņas, cik atgriežam atpakaļ dabā reģenerācijai. Dūņas var atjaunot savu sastāvu, tādēļ procedūrās izlietotās vedam uz konkrētu vietu.  

BalticTravelnews.com: Kā Jūrmalā sagrupējas rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji? Jaunķemeri nav vienīgā vieta, kur saņemt līdzīgus pakalpojumus.

Elīna Malkiela: Varam izdalīt Vaivarus, kas ir valsts iestāde. Tur pieejamās robotu tehnoloģijas ir apskaužamas, taču arī Jaunķemeru tehnoloģijas tiek nepārtraukti papildinātas. Savukārt visas procedūras un rehabilitācijas tehnoloģijas, ko veic cilvēks gan Vaivaros, gan Jaunķemeros, manā skatījumā ir līdzīgā līmenī, pat, iespējams, ka Jaunķemeru sniegtais pakalpojumu klāsts ir plašāks. Tālāk seko Jūrmalā galvenokārt viesnīcās pieejamie SPA pakalpojumi, kas ir labs un Lietuvai konkurētspējīgs piedāvājums, tikai jāreklamē!

BalticTravelnews.com: Kā pie Jums pacienti nokļūst, kā viņi uzzina par Jaunķemeru piedāvājumu?

Elīna Malkiela: Viens no veidiem ir, tāds, ka cilvēki par mums uzzina no rehabilitācijas centra Jaunķemeri reklāmas aktivitātēm. Reklāmas veidojam nelielas, izstāstām konkrētu piedāvājumu un cilvēki atsaucas. Lai cik savādi tas nebūtu, tomēr ir pat mediķi, kuri brīnās: "Kā, jūs vēl eksistējat?!"

Pacienti, kuriem palīdzam, pastāsta sev tuviem cilvēkiem - arī tā ir reklāma. Stacionāro pakalpojumu valsts pie mums neapmaksā, līdz ar to šādā veidā atbalstīti pacienti pie mums nenonāk.

Mums ir arī medicīnas pārstāvis, kurš klātienē tiekas ar ārstiem, skaidro pie mums pieejamo pakalpojumu klāstu un nozīmi. Redzam, ka šim darbam ir laba atdeve.

BalticTravelnews.com: Vai mūsdienās sabiedrībai ir tās pašas slimības, kuras ārstēja, rehabilitēja pirms vairākiem gadu desmitiem?

Elīna Malkiela: Slimības nav vienas un tās pašas kaut vai klasifikatora dēļ, kas pamainījās. Es vienmēr ar smaidu pacientiem saku: "Ja jau atnācāt pie manis uz kabinetu, tad bez diagnozes neiziesiet!" Agrākos laikos bija raksturīgi pēc vizītes izrakstīt – praktiski vesels. Neviens jūsu pleca sāpes nenodēvētu par miofasciālo sāpju sindromu.

Diemžēl slimo aizvien jaunāki cilvēki. Ja rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai atbrauc 24 gadus jauna grūtniece pēc pārciesta insulta... Agrāk Jaunķemeru pacienta vidējais vecums bija 60+, bet tagad jau 50+. Protams, ka liela nozīme ir preventīvam darbam medicīnā, cilvēki vairāk par sevi rūpējas. Mums ir viens stāvs ar pielāgotām palātām, kurās nonāk pacienti uzreiz pēc slimnīcas un viņiem vajadzīga subakūtā rehabilitācija. Viņu vidū daudzi ir vecumā no 40 – 50 gadiem! Es kā neiroloģe teiktu, ka mūsdienās pieaugošajam stresam te ir maza nozīme, tomēr apvienojumā ar citiem faktoriem, nedomāšanu par savu veselību, diemžēl tas viss vainagojas ar dažāda veida slimībām.

BalticTravelnews.com: Lidmašīna nenokrītot vienas kļūmes, bet gan dažādu faktoru kopuma dēļ.

Elīna Malkiela: Piekrītu, un to pašu var attiecināt uz cilvēkiem, kuri saslimst. Kamēr kaut kas nopietns nenotiek, neviens darba dienā, piemēram, pildot grāmatveža pienākumus, neiedomājas tāpat vien pamērīt asinsspiedienu. Taču būtu labi, ja ik pa laikam elementāri pārliecinātos par savu veselību!

BalticTravelnews.com: Pieļaujam, ka katru dienu šeit redzot tik daudz sāpes, noskumušus cilvēkus, darbiniekiem nav viegli strādāt. Kā Jūs viņus motivējat?

Elīna Malkiela: Medicīnā strādā tie, kuri gūst baudu no sava darba. Ķirurģijā ir uzreiz redzams rezultāts, arī rehabilitācijā var gūt redzamus rezultātus. Mums ir divi rīti nedēļā, kad uz sapulci sanāk fizioterapeiti, ergoterapeiti u.c. – būtībā visi gados jauni cilvēki. Viņiem ir tāda enerģija, tāds adrenalīns un mērķtiecība darbā! Viņi ziņo: "Lūk, pacients Bērziņš! Atbrauca pie mums guļošs. Vakar uzkāpām pa kāpnēm līdz piektajam stāvam. Mērķis ir sasniegts, jo Bērziņš dzīvo piektajā stāvā bez lifta."

BalticTravelnews.com: Vai varat nosaukt vēl kādus uzskatāmus piemērus, kad esat spējuši cilvēkiem palīdzēt?

Elīna Malkiela: Pacientiem rehabilitācijas mērķi ir ļoti atšķirīgi. Vienam būtu vēlams pēc rehabilitācijas uzkāpt piektajā stāvā, bet otram pakustināt pirkstiņu, lai viņš varētu noturēt vismaz karotīti. Ļoti liela nozīme ir pacienta motivācijai! Grūti skatīties, ja redzams, ka piederīgie cenšas visiem spēkiem, lai pacientam sagādātu iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumu pie mums, bet viņš tikai guļ un nekā nepiepūlas savā labā, nepilda speciālistu norādes.

BalticTravelnews.com: Cilvēki gribēs gan dzīvot ilgāk, gan vēlāk savā lielākajā vecumā dzīvot pilnvērtīgi, tāpēc šādā tipa rehabilitācijas iestādēm noteikti nākotnē būs aizvien vairāk darba.

Elīna Malkiela: Ja spēsim cilvēkus izglītot, ka prevencija ir svarīgāka par ārstējamu problēmu, tad tā nevarētu būt. Realitātē cilvēku domāšanu nevar izmainīt tik ātri.

Drīzāk jādomā par to, ja cilvēki dzīvos ilgāk, būs vajadzīgas vairāk sociālās aprūpes iestādes – pansionāti. Redzot, cik skarba situācija ir daļai vecu, vientuļu cilvēku, es pat kādā brīdī esmu iedomājusies, ka atsevišķus stāvus Jaunķemeros varētu atvēlēt viņiem. Es zinu, kādai ir jābūt vecu cilvēku aprūpei un neviens nav pelnījis, ka kāda rupja sanitāre viņu katru dienu aizskar ar savu bļaustīšanos u.tml. Tā ir necieņa pret cilvēkiem!

BalticTravelnews.com: Kur mācījāties, studējāt un kā sākāt vadīt rehabilitācijas centru Jaunķemeri?

Elīna Malkiela: Dzīvoju Jūrmalā, mācījos tagadējā Jūrmalas 1. ģimnāzijā. Medicīnu studēju Rīgas Stradiņa universitātē. Bērnībā visus skolas brīvlaikus pavadīju pie vectēva Jaunķemeros. Viņš veica blokādes, un man bija liels notikums, ka drīkstu padot kociņus ar jodu. Kad biju jau vecāka, man ļāva strādāt fizikālajā terapijā, palīdzot pie dažādām elektroprocedūrām. Mana rezidentūra bija Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, bet paralēli kā ārste dežūrēju šeit, vēlāk sāku strādāt par ārsti – neiroloģi un nodaļas vadītāju. 

BalticTravelnews.com: Vai medicīna bija Jūsu bērnības sapnis?

Elīna Malkiela: Ar šodienas prātu otrreiz es vairs medicīnā neietu, lai gan man ļoti patīk! Neietu, jo, atrodoties mediķa ādā, tu esi neapbruņots netaisnīgo faktu priekšā, bet jāatzīst, ka netaisnība var nākt gan no pacientiem, gan no sistēmas kā tādas. Pabeidzot skolu, nebija tā, ka Opis mani mudinātu studēt medicīnu – es pati to izvēlējos! Bieži apsveru domas par otru izglītību, piemēram, juridisko vai biznesa vadību, bet visu pagūt nevar.

BalticTravelnews.com: Kā un kāpēc Jūs izvēlējāties tieši neirologa specialitāti?

Elīna Malkiela: Nejauši. Dienā, kad bija jāiesniedz augstskolā dokumenti, Opim teicu, ka gribu ķert adrenalīnu un specializēšos neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Opis bija pret, jo kā tad es iedomājoties apvienot diennakts dežūras ar darbu Jaunķemeros?! Sievietei strādāt diennaktīm ilgi neesot labi, cietīs ģimene. Nākamā mana ideja bija kļūst par reanimatologu – anesteziologu. To Opis arī neatbalstīja, jo pacienti vairāk mirstot, nekā paliekot dzīvi... Apsēdos un domāju, kā es varētu palīdzēt Jaunķemeriem un izdomāju studēt kardioloģiju. Ar tādu apņēmību aizgāju gulēt, no rīta pamodos un pēkšņi iedomājos, bet kā tad es, būdama kardioloģe, varēšu pārņemt no vectēva māku veikt blokādes? Izdomāju, ka šeit nāk pacienti ar muguras sāpēm, tātad man jākļūst par neiroloģi. Studijās drīz vien sapratu, kur esmu nokļuvusi, cik daudziem neirologa pacientiem ir smagas veselības problēmas, ne tikai muguras sāpes, bet atpakaļceļa vairs nebija!

BalticTravelnews.com: Ar ko nodarbojas ārsts – neirologs?

Elīna Malkiela: Pie neirologa visbiežāk nonāk pacienti ar muguras sāpēm. Ģimenes ārsti ar šāda veida sāpju problēmām bieži vien netiek galā. Liela ir saslimstība ar insultu, un daudzi pacienti pie mani ierodas pēc pārciesta insulta. Mani pacienti tāpat ir diabētiķi, pacienti ar vairogdziedzera problēmām, kuriem tirpst kājas un ir polineiropātija. Vēl viena kategorija ir arodpacienti, kuriem bieži vien ir sagandētas plaukstas, tirpst rokas. Vēl ir pacienti ar retākām saslimšanām. Piemēram, gados jauni cilvēki, kuri slimo ar izkaisīto, izsēto jeb multiplo sklerozi. Šiem pacientiem ir gan atmiņas, gan kustību traucējumi. Tā ir hroniska saslimšana.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs atpūšaties no darba?

Elīna Malkiela: Es nemāku atpūsties no darba. Man patīk ceļot, bet atpūtā nepamet stresa sajūta, ka tūdaļ būs jābrauc atpakaļ uz darbu. Kādu laiku ceļoju ar automašīnu, jo jebkurā brīdī varēju ātri atgriezties darbavietā. Vēlāk iemācījos ceļot ar lidmašīnu, jo, kad izej cauri robežkontrolei, atpakaļceļa vairs nav, lai kas arī notiktu!

Maksimums, ko varu izrauties, tās ir septiņas dienas. Esmu jauna vadītāja, man ir daudz jāmācās – arī uzticēties pārējiem speciālistiem, vadītājiem. Nevar taču būt tā, ka rehabilitācijas centrs funkcionē tikai tad, kad es te esmu fiziski!? Gadu nekur neceļoju, jo ne uz brīdi nevarēju atstāt kolektīvu. Tagad situācija ir jau nedaudz labāka... 

BalticTravelnews.com: Kurās 3 valstīs Jūs gribētu padzīvot gadu?

Elīna Malkiela: Nav tādu! Es gribētu aizceļot uz Taizemi un Kambodžu, kur vēl neesmu bijusi. Man fiziski nav vajadzīgo dienu, lai uz turieni izrautos, kur nu vēl gadu! Izraēlā esmu bijusi daudzreiz, tur dzīvo daudz manu radu, bet šī valsts man neiet pie sirds, nesaprotu turienes dzīves ritmu. Valstis Eiropā mani nesaista. Man patīk Gruzija, bet tur dzīvot gan negribētu.

BalticTravelnews.com: Varbūt pēc laika Jūs gribētu nodarboties ar hobiju, kam pašreiz nevarat atvēlēt laiku?

Elīna Malkiela: Es braucu ar motociklu, bet šo aizraušanos neviens no apkārtējiem nesaprot, tikai vīrs atbalsta, ar viņu braucam kopā. Man ir Yamaha. Nē, par mana motocikla tehniskajiem rādītājiem neko neprasiet! Tā bija kāzu dāvana, ko man vīrs uzdāvināja. Motocikla iegādē galvenais nosacījums bija, lai es spētu ar kājām aizsniegt zemi.

BalticTravelnews.com: Kur Jūs braucat ar motocikliem?

Elīna Malkiela: Pa vasaru sanāk pabraukt vairāk Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Vīrs ir nopircis ērtu BMW motociklu, lai arī ik pa laikam varu atpūsties. Vienā gadā braucām uz Ludzu, Rēzekni, Daugavpili, dzīvojām kempingā, lasījām sēnes, vārījām kukurūzu no vietējā lauka. Man patika tāds ceļojums!

BalticTravelnews.com: Kuras ir Jūsu iecienītākās vietas Latvijā?

Elīna Malkiela: Kopš kāzām izbaudu Rīgu, lai gan nekad nedomāju, ka tur dzīvošu tieši galvaspilsētas straujā dzīves tempa dēļ. Dzīvoju netālu no Pasažieru ostas, vakarā ar vīru varam doties pastaigāties, apmeklēt kādu mazu kafejnīcu. Jūrmalā pie jūras es neesmu bijusi kādus 10 gadus... Ne velti saka, ka vasarā neiesauļojies cilvēks Jūrmalā, ir vietējais jūrmalnieks. Es nepiekrītu viedoklim, ka nemaz nevajag sauļoties, laimes hormons no saules jānoķer!

BalticTravelnews.com: Laiks Latvijas ziemā ir pelēks un drūms. Kā Jūs ieteiktu iedzīvotājiem cīnīties pret depresiju?

Elīna Malkiela: Strādāt! Tad nav laika depresijai. Pacientiem saku, ka jāīsteno kāda traka ideja, kas sēž prāta dziļākajā stūrī. Ja kādreiz gribējies izlēkt ar izpletni, izlec!

BalticTravelnews.com: Jaunķemeru vestibilā redzējām lielu afišu, kas vēsta, ka visu mēnesi katru dienu pie jums notiek dažādi pasākumi, koncerti. Vai tā nav bagātīgākā Jūrmalas afiša?  

Elīna Malkiela: Noteikti tā ir! Ja kāds vēlas nākt atpūsties, lūdzu! Līdz pulksten 16.00 pārsvarā notiek procedūras, tad cilvēki iet pastaigāties, bet ziemā daudz mazāk. Lai vakaros pacientu laiku piepildītu saturīgi, viņus šādi uzmundrinām!

Man ļoti patīk ģimenes, kuras mammām, citiem ģimenes locekļiem dāvina jubilejā Jaunķemeru dāvanu kartes – rehabilitācijai. Jo, pirmkārt, tā ir ļoti praktiska un lietderīga dāvana, kurā būtiskas ir ne tikai procedūras. Redzam, ka cilvēki gados atbrauc un ir priecīgi būt ļaudīs, paklausīties koncertu u.tml., jo mājās bieži vien ir vieni, nekur neiet. Šeit viņi lielā mērā socializējas.

BalticTravelnews.com: Ja paskatāmies 50 gadus uz priekšu, ko šeit, Jaunķemeros, redzat?

Elīna Malkiela: Kolēģi diemžēl noveco, pēc gadiem varētu būt problēmas ar personālu. Vairums no kolēģiem ir virs vidējā vecuma. Līdzsvaru dod gados jaunie fizioterapeiti, ergoterapeiti. Mums ir maza kadru mainība. Pamainās sanitāres, oficiantes, bet ne speciālisti.

Grūti paredzēt, cik daudz nākotnē mums būs klientu, kas un kā notiks, tāpēc lielus pārbūves darbus ierobežotu finanšu dēļ pašreiz neplānojam.

UZZIŅA

• Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri (tolaik sanatorija) durvis vēra 1967. gada 4. augustā.

• Iestādes pamatpakalpojums – medicīniskā rehabilitācija pacientiem pēc insulta, infarkta, politraumām, neiroloģiskām, kardioloģiskām problēmām, reimatoloģiskām saslimšanām, locītavu endeprotezēšanas u.c. kaitēm.

• Centrā uzņem pacientus no 2 gadiem līdz pat tam vecumam, kamēr pacients vēlas sadarboties ar speciālistiem, palīdzēt sev.

• Vienlaikus ir iespējams izvietot līdz 360 personām.

• Gadā pacientu skaits sasniedz vairāk nekā 12 000 atzīmi.

• Centrā strādā 324 darbinieki.

• Jaunķemeros gadā veic gandrīz 28 000 dūņu aplikācijas, 24 000 klasiskās masāžas, apmēram 18 000 broma minerālūdens vannas un daudzas citas veselībai pateicīgas procedūras.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu [1] (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā [1] (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā [1] (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" [1] (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! [1] (21.11.2024)