«Jaunķemeri»
ir plaša profila rehabilitācijas iestāde, kas ikdienas praksē izmanto
mūsdienīgas medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, apvienojumā ar
dabas dziedējošo spēku. Būtiski, ka visi pakalpojumi ir atbilstoši
medicīniskajai rehabilitācijai un maksimāli attālināti no SPA, atklāj
kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna
Malkiela. Viņa ir Jaunķemeru tapšanas idejas autora un ilggadējā
vadītāja Mihaila Malkiela mazmeita, un, gan ar savu darbu uzņēmuma
vadībā, gan kā ārste – neiroloģe, parādījusi, ka spēj ar jaunu spēku
virzīt tālāk vectēva iesākto.
BalticTravelnews.com: Jūrmalai
ir senas tradīcijas, sniedzot cilvēkiem iespējas rehabilitēties,
ārstēties. Kāda ir pašreizējā attīstība, kādā virzienā iet šo jomu
pārstāvošie pilsētas uzņēmēji?
Reklāma
Elīna Malkiela: Jūrmalas
kopējā attīstība vērtējama ar plus zīmi. Ja runājam par Jūrmalu kā
kūrorta pilsētu, tad attīstības gandrīz nav. Netiek saprasta veselības
kūrorta patiesā nozīme, jo tas neietver tikai izklaidi. Veselības
kūrortā primārajai jābūt veselībai! Te vaina ir kopējā domāšanā -
viesnīcas, SPA pakalpojumus, dabas tūrisma aktivitātes nevar noteikt kā
veselības kūrorta prioritātes Nr.1.
Uzsveru, ka valstī pēc
klasifikatora neeksistē tāda uzņēmējdarbības forma kā sanatorija! Tas
bija iemesls, kāpēc Jaunķemeri savulaik pārtapa par rehabilitācijas
centru. Liels grūdiens, lai no padomju laiku šeit raksturīgajiem
pakalpojumiem – tikai vannas, dūņas, pacientu izklaide u.tml. –
pārorientētos uz mūsdienīgu medicīnu rehabilitācijas jomā.
Atceramies,
ka padomju laikos šeit par savu naudu tikt nevarēja, pacientus atsūtīja
arodorganizācijas u.tml. Daudziem šeit bija vairāk atpūta pie jūras,
nevis reāla nepieciešamība uzlabot veselību. Cilvēkam nebija spiesta
lieta apmeklēt procedūras un dienas galvenais notikums visbiežāk bija
deju vakars! Viņus šurp nosūtīja uz 21 dienu, jo tieši tik garš bija
atvaļinājums.
Jaunķemeri šodien pēc būtības ir šaura profila
slimnīca, kur galvenais vārds ir ārstiem, arī es praktizēju kā
neiroloģe. Ārsts pacientam nosaka, ka šodien viņam jādara tas un tas, un
nekas cits! Vannas, dūņas aizvien pie mums ir pieejamas, bet tās ir
kopējā rehabilitācijas pakalpojuma maznozīmīgākā daļa. Primāri pacientam
jāapmeklē pēc vajadzības fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds
vai cits nepieciešamais speciālists. Pēc strukturālajām pārmaiņām
izmainījās arī Jaunķemeru klienta profils. Relatīvi veselo atpūtnieku
vietā pie mums ieradās aizvien vairāk pacientu ar rehabilitācijas
centram atbilstošām diagnozēm – cilvēki, kuri vēlas atgūt veselību.
BalticTravelnews.com: Ko Jūrmalā vēl vajadzētu paveikt, lai tā tiešām atbilstu kūrorta pilsētas statusam? Kas Jums, kā uzņēmējai, būtu nepieciešams?
Elīna Malkiela:
Mums tuvumā viss ir kārtībā – ir asfalts līdz jūrai, apgaismojums,
pieejamas tualetes, izbūvēti celiņi, ir iespēja ratiņkrēslā sēdošos
pacientus speciālā krēslā ievest jūrā. No Kauguriem līdz Jaunķemeriem ir
prefekts veloceliņš. Restorānu ir diezgan daudz un, cik redzu, tie ir
diezgan pilni.
Vienīgais, kā trūkst – kūrorta tēla! Kaut kas jau
notiek, kaut kas tiek reklamēts, bet neredzu rezultātu. Šis ir pirmais
gads, kad esam iekļauti pārdomātākas pašvaldības tēla kampaņās,
attiecībā uz rehabilitācijas pakalpojumu. Gadu gadiem esmu pašvaldībā
skaidrojusi, ka tiek reklamēti Jūrmalas SPA pakalpojumi, kas ir
salīdzinoši viegli paveicams. SPA nav nekāda sakara ar rehabilitāciju!
Mani
interesē, lai tiktu reklamēti arī rehabilitācijas centri, jo Jūrmalā
tomēr esam vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Mūsu pacienti
pilsētā uzturās ilgāk un, iespēju robežās, apmeklē muzejus, restorānus,
koncertus!
BalticTravelnews.com: Kā saredzat kūrorta poliklīniku vietu Jūrmalā?
Elīna Malkiela:
Agrāk Ķemeros un Majoros bija divas kūrorta poliklīnikas. Te pieklibo
valsts un privātā partnerība, bet varu droši teikt, ka pašvaldībai
ieguldīt šādā poliklīnikā neatmaksātos. Valstij šāda jautājuma vispār
nav dienaskārtībā. Savā ziņā Jaunķemeri jau šodien pilda arī kūrorta
poliklīnikas lomu.
BalticTravelnews.com: Cik aptuveni ilgu laiku pacienti uzturas rehabilitācijas centrā Jaunķemeri?
Elīna Malkiela:
Vērtējam kā labu savu sasniegumu, ka pacienti pie mums uzturas vidēji
8,6 dienas. Tas nav salīdzināms ar padomju laiku uzturēšanās ilguma
vidējo rādītāju – 21 dienu, bet ir milzīgs progress. Pirms četriem
gadiem tās bija vēl 6-7 dienas. Izaugsme ir liela! Pacients maksā savu
naudu, viņam katra diena ir svarīga, un tai jābūt piepildītai.
BalticTravelnews.com: Vai un cik daudz ārzemnieki izmanto Jūsu pakalpojumus?
Elīna Malkiela: Mazāk nekā 20% no pacientiem ir ārzemnieki, pārsvarā, no Vācijas, Krievijas, Izraēlas, arī Lielbritānijas.
BalticTravelnews.com: Kā esat iedalījuši pacientiem pieejamo pakalpojumu klāstu?
Elīna Malkiela:
Mums ir medicīniskā rehabilitācija, kurā ietvertas dažādas
rehabilitācijas programmas (neiroloģiskā, kardioloģiskā, ortopēdiskā
u.tml.) par noteiktu dienas cenu. To izmanto pacienti, kuriem ir
subakūta situācija vai hroniskas kaites, respektīvi, kuriem kaut kas
sāp. Atkarībā no pacienta stāvokļa tiek izstrādāts individuāls
rehabilitācijas plāns, balstīts uz to, lai sniegtu optimālu palīdzību
konkrētajā situācijā.
Otrs pakalpojums ir veselības veicināšana,
kur mēs izveidojām 2, 3, 5 un 7 dienu programmas ar gatavu procedūru
paketi. Šajā gadījumā Jaunķemeros parasti ierodas tie, kas vēlas īsā
laikā restartēt gan prātu, gan veselību. Iegādājoties šādu programmu,
klients jau iepriekš skaidri zina, kādas būs procedūras. Realizējot šo
pakalpojumu, bieži vien saskaramies ar situācijām, kad saprotam, ka mums
ir vēl priekšā pacientu izglītošanas darbs, lai viņi izvēlētos sev
atbilstošāko programmu. Ja ārsts pasaka, ka konkrētais klients tomēr
nevar pieņemt kādu procedūru, tad tā tiek izņemta no viņam paredzēto
pakalpojumu paketes, jo mūsu uzdevums ir palīdzēt, nevis kaitēt.
BalticTravelnews.com: Vai rehabilitācijas centrā Jaunķemeri ir pieejamas kādas īpašas programmas vai pakalpojumi, kādu nav citur?
Elīna Malkiela:
Kā jau minēju, būtiski, ka visi pakalpojumi ir medicīniskās
rehabilitācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi un tie ir
maksimāli attālināti no SPA.
Uzstājos kādā pasākumā Vācijā, un
tūrisma uzņēmumu pārstāvji nevarēja saprast, kāda ir atšķirība, ja tiek
piedāvāts SPA vai medicīniskā rehabilitācija. SPA klients atnāk, pats
uzņemas visus riskus, un, iespējamais negatīvais rezultāts, piemēram,
kādu veselības problēmu saasināšanās, ir paša apmeklētāja atbildība.
Jā,
Lietuva reklamē vietējās sanatorijas. Cik es vai mani paziņas tajās
viesojušies, vēl ne reizi nav izdevies satikt kolēģus ārstus! Reklāmās
ir norādīts, ka būs mediķis, bet satikts nav – šajās sanatorijās
procedūras bieži var iegādāties pēc paša vēlmes, kā jebkuru produktu
veikalā.
Ja mēs sarindotu pēc pieejas, kas sniedz lielāko
palīdzību pacientam, tad priekšgalā ir slimnīca, kas ārstē pacientus ar
akūtām saslimšanām, tad seko rehabilitācijas centrs, kura mērķis ir
mazināt slimības radītos traucējumus un tikai pašās beigās ir SPA
centri, kuri fokusējas uz labsajūtu un ar medicīnu nav saistīti. Kā
noskaidrojām, Latvijā nevar būt sanatorijas, jo to neparedz likums, bet
iznāk absurdi, ka tiešā veidā konkurējam ar Lietuvas sanatorijām. Lai
gan mums ar viņiem nav pat jāsacenšas, tie ir pilnīgi dažāda līmeņa
pakalpojumi!
Patērētājs reklāmā izlasa: "O, te masāža ir, bet te
nav!" un neiedziļinās, ka, piemēram, kādas Lietuvas sanatorijas
piedāvājumā ierakstītā masāža būtībā ir tikai 10 minūšu ilga ķermeņa
paglaudīšana. Vēl pacienti skaita iekļauto procedūru skaitu dienā, bet
bieži vien Lietuvas piedāvājumos redzu dažādas relaksācijas nodarbības,
piemēram, audiovizuālo, kas nozīmē, ka sēdēsim un klausīsimies, kā no
ekrāna šņāc jūra. Te man gribas jautāt, vai šo mēs arī droši varam saukt
par procedūru!? Mēs arī neredzēsim nedz ergoterapijas nodarbības, nedz
audiologopēda vai fizioterapeita individuālas nodarbības. Man ir grūti
iztēloties kā tur kolēģi nodrošina pakalpojumus pacientiem, kuriem neder
grupas nodarbības, jo ir, piemēram, kustību traucējumi...
Mēs visi varam tikai pamācīties, kā lietuvieši prot pārdot savus pakalpojumus!
BalticTravelnews.com: Aizvien
strādājat ar vietējām dūņām. Pastāstiet mazliet vairāk par šo
procedūru! Tāpat mūs arī interesē, kur un kā iegūstat dūņas?
Elīna Malkiela:
Piemēram, dūņu dziedniecība tādā veidolā kā pie mums, nav nekur citur!
Tehnoloģija saglabāta tāda pati, kāda savulaik bija Ķemeru kūrortā. Mūsu
dūņas tiek atšķaidītas ar sērūdeņraža minerālūdeni, nevis parasto
ūdeni. Ir precīzi noteikts, kādā biezumā uz ādas jāuzklāj dūņas, cik
ilgi jātur utt. Mums ir arī viena dūņu sērūdeņraža vanna. Jāsaka, ka
esam vienīgie, kas saglabāja šo autentisko procedūru...
Dūņas mūsu
vajadzībām ar speciālu tehniku iegūst Slokas purvā. Mēs esam vienīgie,
kuri Latvijā iegūst dziednieciskās kūdras dūņas. Iegūstot vasarā, to
masa ir sausāka, tagad - slapjāka. Jaunķemeros dienā nepieciešama
aptuveni tonna dūņu. Tas ir milzīgs apjoms! Daži kolēģi no mums gadā
nopērk 2-3 tonnas un varat iedomāties, kā atšķiras mūsu darba
tehnoloģijas.
Dūņu ieguves vieta ir valsts īpašums, process ir
stingri regulēts, tiek uzskaitīts, cik izvedam dūņas, cik atgriežam
atpakaļ dabā reģenerācijai. Dūņas var atjaunot savu sastāvu, tādēļ
procedūrās izlietotās vedam uz konkrētu vietu.
BalticTravelnews.com: Kā Jūrmalā sagrupējas rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji? Jaunķemeri nav vienīgā vieta, kur saņemt līdzīgus pakalpojumus.
Elīna Malkiela:
Varam izdalīt Vaivarus, kas ir valsts iestāde. Tur pieejamās robotu
tehnoloģijas ir apskaužamas, taču arī Jaunķemeru tehnoloģijas tiek
nepārtraukti papildinātas. Savukārt visas procedūras un rehabilitācijas
tehnoloģijas, ko veic cilvēks gan Vaivaros, gan Jaunķemeros, manā
skatījumā ir līdzīgā līmenī, pat, iespējams, ka Jaunķemeru sniegtais
pakalpojumu klāsts ir plašāks. Tālāk seko Jūrmalā galvenokārt viesnīcās
pieejamie SPA pakalpojumi, kas ir labs un Lietuvai konkurētspējīgs
piedāvājums, tikai jāreklamē!
BalticTravelnews.com: Kā pie Jums pacienti nokļūst, kā viņi uzzina par Jaunķemeru piedāvājumu?
Elīna Malkiela:
Viens no veidiem ir, tāds, ka cilvēki par mums uzzina no
rehabilitācijas centra Jaunķemeri reklāmas aktivitātēm. Reklāmas
veidojam nelielas, izstāstām konkrētu piedāvājumu un cilvēki atsaucas.
Lai cik savādi tas nebūtu, tomēr ir pat mediķi, kuri brīnās: "Kā, jūs
vēl eksistējat?!"
Pacienti, kuriem palīdzam, pastāsta sev tuviem
cilvēkiem - arī tā ir reklāma. Stacionāro pakalpojumu valsts pie mums
neapmaksā, līdz ar to šādā veidā atbalstīti pacienti pie mums nenonāk.
Mums
ir arī medicīnas pārstāvis, kurš klātienē tiekas ar ārstiem, skaidro
pie mums pieejamo pakalpojumu klāstu un nozīmi. Redzam, ka šim darbam ir
laba atdeve.
BalticTravelnews.com: Vai mūsdienās sabiedrībai ir tās pašas slimības, kuras ārstēja, rehabilitēja pirms vairākiem gadu desmitiem?
Elīna Malkiela:
Slimības nav vienas un tās pašas kaut vai klasifikatora dēļ, kas
pamainījās. Es vienmēr ar smaidu pacientiem saku: "Ja jau atnācāt pie
manis uz kabinetu, tad bez diagnozes neiziesiet!" Agrākos laikos bija
raksturīgi pēc vizītes izrakstīt – praktiski vesels. Neviens jūsu pleca
sāpes nenodēvētu par miofasciālo sāpju sindromu.
Diemžēl slimo
aizvien jaunāki cilvēki. Ja rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai
atbrauc 24 gadus jauna grūtniece pēc pārciesta insulta... Agrāk
Jaunķemeru pacienta vidējais vecums bija 60+, bet tagad jau 50+.
Protams, ka liela nozīme ir preventīvam darbam medicīnā, cilvēki vairāk
par sevi rūpējas. Mums ir viens stāvs ar pielāgotām palātām, kurās nonāk
pacienti uzreiz pēc slimnīcas un viņiem vajadzīga subakūtā
rehabilitācija. Viņu vidū daudzi ir vecumā no 40 – 50 gadiem! Es kā
neiroloģe teiktu, ka mūsdienās pieaugošajam stresam te ir maza nozīme,
tomēr apvienojumā ar citiem faktoriem, nedomāšanu par savu veselību,
diemžēl tas viss vainagojas ar dažāda veida slimībām.
BalticTravelnews.com: Lidmašīna nenokrītot vienas kļūmes, bet gan dažādu faktoru kopuma dēļ.
Elīna Malkiela:
Piekrītu, un to pašu var attiecināt uz cilvēkiem, kuri saslimst. Kamēr
kaut kas nopietns nenotiek, neviens darba dienā, piemēram, pildot
grāmatveža pienākumus, neiedomājas tāpat vien pamērīt asinsspiedienu.
Taču būtu labi, ja ik pa laikam elementāri pārliecinātos par savu
veselību!
BalticTravelnews.com: Pieļaujam,
ka katru dienu šeit redzot tik daudz sāpes, noskumušus cilvēkus,
darbiniekiem nav viegli strādāt. Kā Jūs viņus motivējat?
Elīna Malkiela:
Medicīnā strādā tie, kuri gūst baudu no sava darba. Ķirurģijā ir uzreiz
redzams rezultāts, arī rehabilitācijā var gūt redzamus rezultātus. Mums
ir divi rīti nedēļā, kad uz sapulci sanāk fizioterapeiti, ergoterapeiti
u.c. – būtībā visi gados jauni cilvēki. Viņiem ir tāda enerģija, tāds
adrenalīns un mērķtiecība darbā! Viņi ziņo: "Lūk, pacients Bērziņš!
Atbrauca pie mums guļošs. Vakar uzkāpām pa kāpnēm līdz piektajam stāvam.
Mērķis ir sasniegts, jo Bērziņš dzīvo piektajā stāvā bez lifta."
BalticTravelnews.com: Vai varat nosaukt vēl kādus uzskatāmus piemērus, kad esat spējuši cilvēkiem palīdzēt?
Elīna Malkiela:
Pacientiem rehabilitācijas mērķi ir ļoti atšķirīgi. Vienam būtu vēlams
pēc rehabilitācijas uzkāpt piektajā stāvā, bet otram pakustināt
pirkstiņu, lai viņš varētu noturēt vismaz karotīti. Ļoti liela nozīme ir
pacienta motivācijai! Grūti skatīties, ja redzams, ka piederīgie cenšas
visiem spēkiem, lai pacientam sagādātu iespēju saņemt rehabilitācijas
pakalpojumu pie mums, bet viņš tikai guļ un nekā nepiepūlas savā labā,
nepilda speciālistu norādes.
BalticTravelnews.com: Cilvēki
gribēs gan dzīvot ilgāk, gan vēlāk savā lielākajā vecumā dzīvot
pilnvērtīgi, tāpēc šādā tipa rehabilitācijas iestādēm noteikti nākotnē
būs aizvien vairāk darba.
Elīna Malkiela:
Ja spēsim cilvēkus izglītot, ka prevencija ir svarīgāka par ārstējamu
problēmu, tad tā nevarētu būt. Realitātē cilvēku domāšanu nevar izmainīt
tik ātri.
Drīzāk jādomā par to, ja cilvēki dzīvos ilgāk, būs
vajadzīgas vairāk sociālās aprūpes iestādes – pansionāti. Redzot, cik
skarba situācija ir daļai vecu, vientuļu cilvēku, es pat kādā brīdī esmu
iedomājusies, ka atsevišķus stāvus Jaunķemeros varētu atvēlēt viņiem.
Es zinu, kādai ir jābūt vecu cilvēku aprūpei un neviens nav pelnījis, ka
kāda rupja sanitāre viņu katru dienu aizskar ar savu bļaustīšanos
u.tml. Tā ir necieņa pret cilvēkiem!
BalticTravelnews.com: Kur mācījāties, studējāt un kā sākāt vadīt rehabilitācijas centru Jaunķemeri?
Elīna Malkiela:
Dzīvoju Jūrmalā, mācījos tagadējā Jūrmalas 1. ģimnāzijā. Medicīnu
studēju Rīgas Stradiņa universitātē. Bērnībā visus skolas brīvlaikus
pavadīju pie vectēva Jaunķemeros. Viņš veica blokādes, un man bija liels
notikums, ka drīkstu padot kociņus ar jodu. Kad biju jau vecāka, man
ļāva strādāt fizikālajā terapijā, palīdzot pie dažādām
elektroprocedūrām. Mana rezidentūra bija Paula Stradiņa Klīniskās
universitātes slimnīcā, bet paralēli kā ārste dežūrēju šeit, vēlāk sāku
strādāt par ārsti – neiroloģi un nodaļas vadītāju.
BalticTravelnews.com: Vai medicīna bija Jūsu bērnības sapnis?
Elīna Malkiela:
Ar šodienas prātu otrreiz es vairs medicīnā neietu, lai gan man ļoti
patīk! Neietu, jo, atrodoties mediķa ādā, tu esi neapbruņots netaisnīgo
faktu priekšā, bet jāatzīst, ka netaisnība var nākt gan no pacientiem,
gan no sistēmas kā tādas. Pabeidzot skolu, nebija tā, ka Opis mani
mudinātu studēt medicīnu – es pati to izvēlējos! Bieži apsveru domas par
otru izglītību, piemēram, juridisko vai biznesa vadību, bet visu pagūt
nevar.
BalticTravelnews.com: Kā un kāpēc Jūs izvēlējāties tieši neirologa specialitāti?
Elīna Malkiela:
Nejauši. Dienā, kad bija jāiesniedz augstskolā dokumenti, Opim teicu,
ka gribu ķert adrenalīnu un specializēšos neatliekamās medicīniskās
palīdzības sniegšanā. Opis bija pret, jo kā tad es iedomājoties apvienot
diennakts dežūras ar darbu Jaunķemeros?! Sievietei strādāt diennaktīm
ilgi neesot labi, cietīs ģimene. Nākamā mana ideja bija kļūst par
reanimatologu – anesteziologu. To Opis arī neatbalstīja, jo pacienti
vairāk mirstot, nekā paliekot dzīvi... Apsēdos un domāju, kā es varētu
palīdzēt Jaunķemeriem un izdomāju studēt kardioloģiju. Ar tādu apņēmību
aizgāju gulēt, no rīta pamodos un pēkšņi iedomājos, bet kā tad es,
būdama kardioloģe, varēšu pārņemt no vectēva māku veikt blokādes?
Izdomāju, ka šeit nāk pacienti ar muguras sāpēm, tātad man jākļūst par
neiroloģi. Studijās drīz vien sapratu, kur esmu nokļuvusi, cik daudziem
neirologa pacientiem ir smagas veselības problēmas, ne tikai muguras
sāpes, bet atpakaļceļa vairs nebija!
BalticTravelnews.com: Ar ko nodarbojas ārsts – neirologs?
Elīna Malkiela:
Pie neirologa visbiežāk nonāk pacienti ar muguras sāpēm. Ģimenes ārsti
ar šāda veida sāpju problēmām bieži vien netiek galā. Liela ir
saslimstība ar insultu, un daudzi pacienti pie mani ierodas pēc
pārciesta insulta. Mani pacienti tāpat ir diabētiķi, pacienti ar
vairogdziedzera problēmām, kuriem tirpst kājas un ir polineiropātija.
Vēl viena kategorija ir arodpacienti, kuriem bieži vien ir sagandētas
plaukstas, tirpst rokas. Vēl ir pacienti ar retākām saslimšanām.
Piemēram, gados jauni cilvēki, kuri slimo ar izkaisīto, izsēto jeb
multiplo sklerozi. Šiem pacientiem ir gan atmiņas, gan kustību
traucējumi. Tā ir hroniska saslimšana.
BalticTravelnews.com: Kā Jūs atpūšaties no darba?
Elīna Malkiela:
Es nemāku atpūsties no darba. Man patīk ceļot, bet atpūtā nepamet
stresa sajūta, ka tūdaļ būs jābrauc atpakaļ uz darbu. Kādu laiku ceļoju
ar automašīnu, jo jebkurā brīdī varēju ātri atgriezties darbavietā.
Vēlāk iemācījos ceļot ar lidmašīnu, jo, kad izej cauri robežkontrolei,
atpakaļceļa vairs nav, lai kas arī notiktu!
Maksimums, ko varu
izrauties, tās ir septiņas dienas. Esmu jauna vadītāja, man ir daudz
jāmācās – arī uzticēties pārējiem speciālistiem, vadītājiem. Nevar taču
būt tā, ka rehabilitācijas centrs funkcionē tikai tad, kad es te esmu
fiziski!? Gadu nekur neceļoju, jo ne uz brīdi nevarēju atstāt kolektīvu.
Tagad situācija ir jau nedaudz labāka...
BalticTravelnews.com: Kurās 3 valstīs Jūs gribētu padzīvot gadu?
Elīna Malkiela:
Nav tādu! Es gribētu aizceļot uz Taizemi un Kambodžu, kur vēl neesmu
bijusi. Man fiziski nav vajadzīgo dienu, lai uz turieni izrautos, kur nu
vēl gadu! Izraēlā esmu bijusi daudzreiz, tur dzīvo daudz manu radu, bet
šī valsts man neiet pie sirds, nesaprotu turienes dzīves ritmu. Valstis
Eiropā mani nesaista. Man patīk Gruzija, bet tur dzīvot gan negribētu.
BalticTravelnews.com: Varbūt pēc laika Jūs gribētu nodarboties ar hobiju, kam pašreiz nevarat atvēlēt laiku?
Elīna Malkiela: Es braucu ar motociklu, bet šo aizraušanos neviens no apkārtējiem nesaprot, tikai vīrs atbalsta, ar viņu braucam kopā. Man ir Yamaha.
Nē, par mana motocikla tehniskajiem rādītājiem neko neprasiet! Tā bija
kāzu dāvana, ko man vīrs uzdāvināja. Motocikla iegādē galvenais
nosacījums bija, lai es spētu ar kājām aizsniegt zemi.
BalticTravelnews.com: Kur Jūs braucat ar motocikliem?
Elīna Malkiela: Pa vasaru sanāk pabraukt vairāk Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Vīrs ir nopircis ērtu BMW motociklu,
lai arī ik pa laikam varu atpūsties. Vienā gadā braucām uz Ludzu,
Rēzekni, Daugavpili, dzīvojām kempingā, lasījām sēnes, vārījām kukurūzu
no vietējā lauka. Man patika tāds ceļojums!
BalticTravelnews.com: Kuras ir Jūsu iecienītākās vietas Latvijā?
Elīna Malkiela:
Kopš kāzām izbaudu Rīgu, lai gan nekad nedomāju, ka tur dzīvošu tieši
galvaspilsētas straujā dzīves tempa dēļ. Dzīvoju netālu no Pasažieru
ostas, vakarā ar vīru varam doties pastaigāties, apmeklēt kādu mazu
kafejnīcu. Jūrmalā pie jūras es neesmu bijusi kādus 10 gadus... Ne velti
saka, ka vasarā neiesauļojies cilvēks Jūrmalā, ir vietējais
jūrmalnieks. Es nepiekrītu viedoklim, ka nemaz nevajag sauļoties, laimes
hormons no saules jānoķer!
BalticTravelnews.com: Laiks Latvijas ziemā ir pelēks un drūms. Kā Jūs ieteiktu iedzīvotājiem cīnīties pret depresiju?
Elīna Malkiela:
Strādāt! Tad nav laika depresijai. Pacientiem saku, ka jāīsteno kāda
traka ideja, kas sēž prāta dziļākajā stūrī. Ja kādreiz gribējies izlēkt
ar izpletni, izlec!
BalticTravelnews.com: Jaunķemeru
vestibilā redzējām lielu afišu, kas vēsta, ka visu mēnesi katru dienu
pie jums notiek dažādi pasākumi, koncerti. Vai tā nav bagātīgākā
Jūrmalas afiša?
Elīna Malkiela:
Noteikti tā ir! Ja kāds vēlas nākt atpūsties, lūdzu! Līdz pulksten
16.00 pārsvarā notiek procedūras, tad cilvēki iet pastaigāties, bet
ziemā daudz mazāk. Lai vakaros pacientu laiku piepildītu saturīgi, viņus
šādi uzmundrinām!
Man ļoti patīk ģimenes, kuras mammām, citiem
ģimenes locekļiem dāvina jubilejā Jaunķemeru dāvanu kartes –
rehabilitācijai. Jo, pirmkārt, tā ir ļoti praktiska un lietderīga
dāvana, kurā būtiskas ir ne tikai procedūras. Redzam, ka cilvēki gados
atbrauc un ir priecīgi būt ļaudīs, paklausīties koncertu u.tml., jo
mājās bieži vien ir vieni, nekur neiet. Šeit viņi lielā mērā
socializējas.
BalticTravelnews.com: Ja paskatāmies 50 gadus uz priekšu, ko šeit, Jaunķemeros, redzat?
Elīna Malkiela:
Kolēģi diemžēl noveco, pēc gadiem varētu būt problēmas ar personālu.
Vairums no kolēģiem ir virs vidējā vecuma. Līdzsvaru dod gados jaunie
fizioterapeiti, ergoterapeiti. Mums ir maza kadru mainība. Pamainās
sanitāres, oficiantes, bet ne speciālisti.
Grūti paredzēt, cik
daudz nākotnē mums būs klientu, kas un kā notiks, tāpēc lielus pārbūves
darbus ierobežotu finanšu dēļ pašreiz neplānojam.
UZZIŅA
Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri (tolaik sanatorija) durvis vēra 1967. gada 4. augustā.
Iestādes
pamatpakalpojums – medicīniskā rehabilitācija pacientiem pēc insulta,
infarkta, politraumām, neiroloģiskām, kardioloģiskām problēmām,
reimatoloģiskām saslimšanām, locītavu endeprotezēšanas u.c. kaitēm.
Centrā uzņem pacientus no 2 gadiem līdz pat tam vecumam, kamēr pacients vēlas sadarboties ar speciālistiem, palīdzēt sev.
Vienlaikus ir iespējams izvietot līdz 360 personām.
Gadā pacientu skaits sasniedz vairāk nekā 12 000 atzīmi.
Centrā strādā 324 darbinieki.
Jaunķemeros
gadā veic gandrīz 28 000 dūņu aplikācijas, 24 000 klasiskās masāžas,
apmēram 18 000 broma minerālūdens vannas un daudzas citas veselībai
pateicīgas procedūras.
EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES
Esmu dzimusi un augusi...
|
Tepat, Jūrmalā
|
Viena no manām jaunākajām atziņām ir... |
Mieru, tikai mieru...
|
Mans iecienītākais restorāns (-ni)...
|
Martinelli
|
Kad kļūšu pietiekami drosmīga, es...
|
iemācīšos ticēt brīnumiem
|
Panākumi...
|
ir lielā mērā apstākļu un mērķtiecīgu darbību sakritības
|
Trīs lietas, kuras es paveikšu Jaunajā gadā...
|
1. Darīšu visu, lai rehabilitācijas centra Jaunķemeri kolektīvs būtu lepns par savu darbu;
2. Plašāk attīstīšu neirorehabilitācijas un onkoloģiskās rehabilitācijas programmas;
3. Iemācīšos braukt arī ar vīra motociklu |
Latvijā noteikti drīzumā apskatīšu...
|
Saullēktu uz SUP dēļa Ķemeru purvā
|
No kultūras dzīves drīzumā baudīšu...
|
baudīšu foršākās deju pasniedzējas Ievas Kemleres un Aijas Vītoliņas iestudējumu "BūtNe"
|
Labākā dāvana ir...
|
brīvdiena ar vīru
|
Es ceru piedzīvot...
|
gandarījumu no paveiktā un lepnumu par sasniegto
|
|
diemžēl vēl ir pārāk daudz manis neredzētā
|
Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...
|
Taizemi un Indiju |
Mans novēlējums BalticTravelnews.com...
|
Zigmunds
Freids salīdzināja ārstu, kurš ievāc datus par pacienta slimības gaitu,
ar skulptoru un nekādā gadījumā ne gleznotāju. Gleznotājs liek uz
paletes tās krāsas, kuras viņš pats izvēlējies, turpretī skulptors tikai
atskalda lieko un atstāj nepieciešamo. Ārstam ļoti svarīgi ir
"atskaldīt lieko" un redzēt īsto problēmu, te nav nepieciešama iztēle.
Travelnews.lv novēlu būt radošiem kā gleznotājiem plašā krāsu paletes
izvēlē, bet arī kā skrupuloziem skulptoriem uzsvērt citiem neredzamās
nianses!
|