Autors: Monika Sproģe
Avots: Va.lv
Vidzemes Augstskolas studiju programmā “Koka ēkas un ekobūves” virziena vadītājas amatā stājusies Gunita Kuļikovska-Ķiesnere. Viņas pēdējie pieci darbības gadi ir bijuši saistīti ar uzņēmuma “Vividly” attīstīšanu, kas darbojas ciešā saiknē arī ar būvniecības un arhitektūras nozarēm. Tas ir motivējis viņu saskatīt attīstības iespējas arī augstākās izglītības līmenī, jo Gunita Vidzemes Augstskolā saredz tādu formātu un elastīgumu, kas ļauj augstskolai atbildēt strauji augošajam pieprasījumam tehnoloģiju, būvniecības un līdzīgās nozarēs.
Kādi ir Jūsu galvenie mērķi, ko vēlaties sasniegt, būdama virziena vadītāja studiju programmā “Koka ēku celtniecība un ekobūves”?
Reklāma
Mans mērķis ir parādīt, ka mēs Vidzemes reģionā un konkrēti Vidzemes Augstskolā varam radīt ilgtspējīgas būvniecības ekspertus, kas spēs pievienot vērtību reģiona nozares uzņēmumiem, kā arī būs pieprasīti starptautiskā mērogā. Programmas mērķis ir atbalstīt tos industrijas uzņēmumus Latvijā un Skandināvijā, kuri ir progresīvi, uz attīstību un inovāciju vērsti, un kuriem ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj ar savu izpratni un ambīcijām celt uzņēmuma vietējo un starptautisko konkurētspēju.
Kādām prasmēm jāpiemīt mūsdienīgiem būvdarbu vadītājiem?
Viena lieta ir izprojektēt ilgtspējīgu koka vai ekoloģisku būvi, pavisam cita – projektu realizēt dabā un novadīt būvniecības procesu. Industrijai nepieciešami speciālisti visos būvniecības posmos, kas darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem, un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Mūsu programmas absolventi ir būvdarbu vadītāji “ar cepurīti” – ar ekspertīzi tieši ilgtspējīgu ēku, koka konstrukciju ēku un ekoloģiskas būvniecības procesu vadībā.
Kādi jauninājumi ir sagaidāmi šajā nozarē Latvijā?
Vispirms ir svarīgi saprast, ka Latvijas būvniecības uzņēmumiem ir ambīcijas augt ārpus Latvijas robežām un tā ir pavisam cita konkurences vide. Otrkārt, arī lokāli esam sapratuši, ka nevaram vairs turpināt tā, kā iepriekš – “ēnu ekonomika”, budžetu pārtēriņi, neprognozējamība un īstermiņa domāšana. No tā izriet, ka konkurences apstākļi un pasūtītāju augošā profesionalitāte liek ļoti ātrā tempā digitalizēties, piemēram, veidojot vienotu būves digitālo projektēšanas sistēmu, kas ļauj skatīt būvi visā tās dzīves ciklā. Tā ļauj plānot materiālu apjomus un to vēlāku pārstrādi, kā arī novērst būtiskas būvniecības kļūdas agrīnā stadijā, lai vēlāk, jau būvniecības procesā, par tām nav jāpārmaksā. Vēl viens nozīmīgs faktors ir būvmateriālu atkārtota izmantošana ar vai bez pārstrādes. Piemēram, šobrīd pārsvarā visi būvju pamati ir veidoti no betona, kas nav pārstrādājams, nav lietojams otrreiz, kā arī nav transformējams. Attīstības virziens ir veiksmīgi plānot būvmateriālus, kas būtu atgriežami dzīvē vai pārstrādājami arī pēc būves cikla beigām. Plašākā mērogā mēs šo pazīstam kā aprites ekonomikas principu.
Par ēnu ekonomiku runājot, tās ir būvniecības uzņēmumu organizācijas problēmas – kā mēs izturamies pret saviem darbiniekiem un savu komandu. Lai gan mūsdienās ir inovācijas un tehnoloģijas, jāsaprot, ka cilvēkresurss tāpat ir un paliks visvērtīgākais. Šajā virzienā ienāk jauninājumi, kas palīdz būvniecības uzņēmumiem labāk organizēt savu darbu un piesaistīt profesionāļus, kas piešķirtu uzņēmumam stratēģisku vērtību un celtu konkurētspēju.
Kā studenti tiks sagatavoti šīm izmaiņām?
Attīstot šo studiju virzienu, iesim roku rokā ne tikai ar industrijas uzņēmumiem, bet arī ar konkurētspējīgiem un eksportējošiem industrijas uzņēmumiem. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi tieši šādu speciālistu apmācībai.
Kā Jūs vērtējat dzimumu stereotipus šajā nozarē? Vai tie mūsdienās vēl ir aktuāli?
Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir daudz sieviešu, kas ir projektētājas, būvdarbu projektu vadītājas un inženieres. Lielāku problēmu es saskatu tieši lēmumpieņēmēju līmenī – mums ir maz sieviešu industrijas uzņēmumu dibinātāju, īpašnieku, valdes locekļu krēslos. Tomēr redzu šo kā ļoti lielu iespēju un to ir pierādījušas veiksmīgas kampaņas sieviešu piesaistei IT sektoram un paradigmas maiņa. Pēdējos gados simtiem sieviešu un jauniešu izrāda interesi par studēšanu un pārkvalifikāciju tieši inženierzinātnēs. Tas tikai nozīmē, ka interese un pieprasījums ir, un mūsu uzdevums ir tam atbildēt.
Kāpēc Jūs ieteiktu apgūt šo profesiju tieši Vidzemes Augstskolā?
Mūsdienās izglītības formulējums un līdz ar to augstskolas definīcija ir mainījusies. Izglītības centrā vairs nav grāds vai sertifikāts, bet studējošais, neatkarīgi no vecuma, pieredzes vai atrašanās vietas pasaulē. “Koka ēku celtniecība un ekobūves” ir ne tikai studiju programma – tā ir platforma, kurā satiekas studējošie ar un bez būvniecības pieredzes, un kuriem ir mentori – mācībspēki, kas ikdienā darbojas industrijā. Pateicoties attālinātām mācību iespējām, esam piesaistījuši lieliskus mentorus, kas pienes pasaules aktualitātes un pieredzes stāstus no Skandināvijas ilgtspējīgas būvniecības prakses. Būtiski uzsvērt arī Vidzemes Augstskolas stratēģisko lomu un iesaisti visa Vidzemes reģiona attīstības plānošanā, kas paredz attīstību tieši augstas pievienotās vērtības koksnes un IKT viedās specializācijas virzienos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
