Intervija ar ceļotāju - Arti Klints

Avots: www.travelnews.lv

Travelnews.lv: Pastāstiet lasītājiem, kāda veida ceļojumos Jūs esat devies visbiežāk (privātie, komandējumi, biznesa ceļojumi u.c.)? un kā Jūs izvēlaties sava ceļojuma maršrutu vai vietu?

 Ceļojuma galamērķi parasti izvēlos spontāni, bieži vien tā ir nejaušība, kāds impulss no malas. Piemēram, Kubu izvēlējos apmeklēt, ieraugot Havannas katedrāles attēlu - ar to pietika, lai būtu skaidrs - braucu uz Kubu! Savukārt, kad mērķis ir izvēlēts (drīzāk jau "uzradies"), tad diezgan nopietni ķeros klāt ceļojuma plānošanai - izlasu ceļvedi, pasmeļos informāciju internetā par vietām, ko redzēt, un lietām, ko darīt, piemetu aptuvenu maršrutu, kas ceļošanas laikā, protams, var mainīties - spontanitātei un nejaušībai vienmēr ir vieta.

Travelnews.lv: Kam, ceļojot, Jūs pievēršat vislielāko uzmanību (arhitektūrai, dabai, cilvēkiem, u.c.)?

Arts Klints: Katrā ceļojumā cenšos no apmeklētās valsts paņemt un iepazīt visu to labāko, ko tā vien var dot. Es neuzlieku savu rāmīti vietām un lietām, gluži otrādi - valsts un tās iedzīvotāji, viņu tradīcijas un kultūra lielā mērā nosaka, ko es ceļojumā darīšu. Man patīk gan lielpilsētas ar izcilu arhitektūru (vēsturisku vai modernu), muzejiem un mākslas galerijām, daudzveidīgām izklaides iespējām, gan tradicionālas mazpilsētas, gan arī doties dabā - kalnos, līdzenumos vai pie ūdeņiem, pie iespējas pavērojot arī dzīvniekus un putnus viņu dabīgajā vidē. Ja nešķir valodas barjera, tad mēģinu arī pakomunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem vai citiem līdzceļotājiem. Tam gan ir nepieciešams laiks, kura 1-2 nedēļu garā ceļojumā ne vienmēr ir gana. Bet es cenšos. Gandrīz katrā ceļojumā ārpus pilsētas mēģinu arī vismaz 2-3 dienas pastaigāt (angliski ir precīzāks termins - "hike") brīvā dabā.

Leopardroni pēc pamošanās gaida garda maltīte krabjēdāja roņa izskatā

Kormorāns

Travelnews.lv: No kurienes Jūs iegūstat informāciju par ceļojuma galamērķi?

Arts Klints: Viennozīmīgi esmu "Lonely Planet" ceļvežu fans, tie man ir bijuši līdzi gandrīz visos manos ceļojumos - esmu pieradis pie formāta, informācijas izkārtojuma un pasniegšanas veida, pie lieliskajām pilsētu kartēm. Patīk, ka mans viedoklis bieži sakrīt ar ceļveža autoru viedokli - par lietām, ko redzēt un ko darīt, tas ļoti atvieglo plānošanu. "LP" man ir kā vecs draugs, uz kuru droši var paļauties. Ceļojot uz lielpilsētām (Londona, Ņujorka, Buenosairesa), no otras puses, neaizstājams ir "Time Out" pilsētu ceļvedis - viņi vislabāk zina, kas katrā pilsētā ir jāredz, kur jāēd un jādzer, kur jāiet dejot un kur - vērot cilvēkus.

Travelnews.lv: Pastāstiet, lūdzu, īsi par Jūsu pēdējo ceļojumu? Kāds bija tā mērķis? Spilgtākie mirkļi?!

Arts Klints: Pēdējais ceļojums bija uz Antarktīdu. Ceļojuma formāts man bija ļoti nepierasts - 10 dienu brauciens ar kruīza kuģi 70 cilvēku lielā grupā. Parasti cenšos neceļot lielās grupās, 2-4 draugu kopa ir maksimālais ceļotāju skaits, kas, manuprāt, var kaut kurp kopā doties. Bet kruīza kuģis diemžēl ir gandrīz vienīgais reālais veids, kā apciemot Antarktīdu. Teorētiski, protams, var nolīgt privātu jahtu, bet tas ir ļoti, ļoti dārgi. Kas mani visvairāk pārsteidza? Antarktīdā tās bija neskartā daba. Neskatoties uz straujo Antarktiskā tūrisma pieaugumu pēdējos gados, visiem tūroperatoriem un ceļotājiem ir stingri noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt - piemēram, vienā vietā krastā nedrīkst izkāpt vairāk par 100 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk par 300 cilvēkiem dienā, krastā aizliegts ēst un smēķēt, tuvoties dzīvniekiem tuvāk par 5-10 metriem, atstāt jebkāda veida atkritumus. Tas viss vēl aizvien sniedz brīnišķus rezultātus - Antarktīdā nekur nemētājas atkritumi un dzīvnieki nebaidās no cilvēkiem, ir pat tā, ka, tā kā pingvīni paši neko nezina par 5-10 metru ierobežojumu, tad ir iespējams mierīgi sēdēt krastā un ir diezgan liela varbūtība, ka kāds ziņkāres mākts pingvīns pats pienāks tev klāt. Līdz ar to mani spilgtākie iespaidi ir pingvīni, roņi, kotiki, jūraslauvas un jūrasputni, kuri nemaz nebaidās no cilvēkiem - dzīvnieki vēl aizvien izskatās, ka ir šīs zemes īstie saimnieki. Un, no otras puses, mani fascinēja Antarktīdas ainava - ledus un sniegs, ledus un sniegs visapkārt - apsniguši un apledojuši kalni un okeānā peldoši aisbergi. Un visa šī ainava piedevām maina krāsu un mirdzumu dažādos diennakts mirkļos un atmosfēras apstākļos - no koši dzidras agros skaidros rītos, līdz blāvi pelēkbālai apmākušās un sniegotās dienās, līdz pat asinssarkanai saulrietā.

Pingvīni katru rītu, himnai skanot, uzvelk britu karogu

Travelnews.lv: Kas ir Jūs pārsteidzis ārvalstu vai Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzēju rīcībā, piedāvājumā? Vai Jūsuprāt ir kāds tūrisma pakalpojums, kas Latvijā nav piedāvāts?

Arts Klints: Ir tā, ka tūrisma aģentūru pakalpojumus izmantoju reti - tikai tad, ja pats saviem spēkiem, ar sabiedrisko transportu vai īrētu automašīnu nevaru nonākt sev interesējošā vietā. Argentīna tādā ziņā ir mans pirmais lielais izņēmums, jo atsevišķos skaistos maršrutos ir ļoti, ļoti slikts ceļa segums (un ceļi paši arī ir ļoti gari - kā nekā Argentīna ir pēc teritorijas 8.lielākā valsts pasaulē). Tā kā neesmu izcils autobraucējs un nepavisam neesmu sajūsmā par iespēju 8-12 stundas braukt pa grantētiem (vai pat negrantētiem) kalnu serpentīniem, tad Argentīnā diezgan bieži piedalījos aģentūru organizētās ekskursijās. Tāpat arī šeit ir vairāki nacionālie parki, kuros vienīgā iespēja nonākt ir ar oficiāli reģistrētu tūraģentu - šādos gadījumos aģentūru, protams, izmantoju. Latvijā tūrisma aģentūru esmu izmantojis kādas 2-3 reizes - viena reize bija ilgstoša kaulēšanās ar vienu aģentūru, kad es no piedāvātās "lieliskās Antālijas paketes" gribēju nopirkt tikai lidojumu turp atpakaļ, lai pēc tam pats saviem spēkiem varētu aizbraukt uz Stambulu - toreiz vēl tiešo reisu uz turieni nebija. Kas man pārsteidza Argentīnā un kā Latvijā nav? - grūti teikt, varbūt dienvidnieciskā attieksme, pieeja klientam un pārdošanas prasme - Saltā mūs ļoti korekti uz ielas "noķēra" tūraģentūras meitenes (tiešām ļoti korekti, nekādu Ēģiptes vai Turcijas stila pārdošanu tas neatgādināja) un aģentūrā perfekti nodemonstrēja visas ekskursijas - ar aprakstiem, ar fotogrāfijām, ar cenām, ar paketēm un atlaidēm. Lieliska pārdošana. Bet latvietis jau nav dzimis pārdevējs.

Travelnews.lv: Ko Jūs esiet ieplānojis apskatīt vēl šogad?

Arts Klints: Plāni lieli - vēl ir pāris vietas Argentīnā, Buenosairesas apkārtnē, ko gribu šeit atlikušā mēneša laikā aplūkot - kā jezuītu misijas Misiones provincē un gaučo pilsēta San Antonio de Areko. Pa ceļam no Buenosairesas uz Latviju uz kādu nedēļu iegriezīšos pie vienas paziņas Spānijā. Jūnija beigās / jūlija sākumā piedalīšos ārzemju latviešu dziesmu un deju svētkos Sidrabenē (Kanāda, netālu no Toronto). Nu un tad vēl redzēs, kurā pasaules malā meklēšu un atradīšu sev darbu. Laiks rādīs.

Travelnews.lv: Vai ir tādas vietas, kur Jūs vēl neesiet bijis, bet uz kurām noteikti gribētos aizbraukt? Kura vieta Jums ir palikusi atmiņā vislabāk?

Arts Klints: Protams. Īstam ceļotājam vienmēr ir padomā vismaz 3 vietas, uz kurām viņš dotos bez domāšanas kaut vai nakts laikā, ja vien būtu iespēja. Man šīs 3 vietas būtu: -) Norvēģija. Man kauns, ka es šo zemi, piedevām tik tuvu esot, tā arī neesmu apmeklējis - ja neskaita daudzos komandējumus uz Oslo, kur neko citu bez lidostas-pilsētas vilciena un biroja neesmu redzējis. Nepiedodami. -) Megaceļojums pa visu Ameriku - no ziemeļiem līdz pašiem dienvidiem. Ideāli no komunikāciju ar vietējiem viedokļa - angliski un spāniski varu saprasties, vēl vajadzētu tikai portugāļu valodu Brazīlījas apmeklējumam nedaudz apgūt. -) Brauciens cauri visai Krievijai Transsibīrijas ekspresī. Ar daudzām jo daudzām pieturām pa ceļam. Pēterburga un Maskava, kas ir redzētas, nav Krievija. Krievija, manuprāt, ir kaut kas pavisam cits. Kas tieši - nezinu, bet ceru kādreiz uzzināt. Profesors Vilnis Zariņš mēdza teikt: "Visas sievietes ir skaistas, bet dažas tomēr ir skaistākas par citām". Tāpat arī ar ceļojumiem - visi ir bijuši lieliski, bet visu tomēr kronē metropoles, kurās varētu atgriezties vēl un vēl - Londona, Ņujorka, Stambula un tagad jau arī Buenosairesa. Atgriezties, lai apmeklētu. Atgriezties, lai dzīvotu. Varbūt pat atgriezties, lai nomirtu.

Travelnews.lv: Vai Jūs spējat būt spontāns un doties ceļojumā pusstundas laikā, vai arī Jums nepieciešams ilgs laiks, lai izplānotu ceļojumu?

Kuprvalis ienirstot uz atvadām vēl draudzīgi pavicina asti

Arts Klints: Spontanitāti ierobežo finanses un tehniski ierobežojumi (lidmašīnas biļete uz reisu, kas izlido pēc pusstundas ir diezgan padārga, piedevām reiss, visticamāk, ir izpārdots) un darbs / atvaļinājumi - ar savu agrāko darba ritmu atvaļinājumi bija jāplāno pusgadu uz priekšu, arī savu bezdarba pusgadu biju ieplānojis jau vismaz gadu iepriekš. Savukārt, lēmumi par ceļamērķi parasti ir ātri un spontāni, tāpat arī somu mēdzu sakravāt 15 minūšu laikā. Līdzšinējie spontanitātes rekordi ir - (1) darbā pateikt, ka nākamajā dienā dodos uz Prāgu (tas gan bija sen, kad vēl nestrādāju vadošā amatā); (2) vēl šogad, ierodoties Ušuaijā, 4 stundu laikā apstaigāt 5 tūrisma aģentūras un iegādāties ceļazīmi uz Antarktīdu.

Travelnews.lv: Pastāstiet kādu kuriozu/ interesantu gadījumu vai suvenīru, ko Jūs kādā no valstīm esiet redzējis/piedzīvojis!

Arts Klints: 2008. gada Ziemassvētki Korientes pilsētā Argentīnā, kas "Lonely Planet" ceļvedī bija izreklamēta kā "one of the nation's most venerable cities". Pilsēta bija diezgan pelēka un garlaicīga, piedevām 24.decembrī ap 3 dienā visa dzīvība pilsētā apstājās - tika slēgti visi veikali, kafejnīcas, restorāni; muzeji bija slēgti jau visu dienu. 24.12 no rīta bijām iegādājušies šampanieti vakaram, bet aizmirsuši par ēdamo. Ap 23 vakarā, vēderam neganti burkšķot, devāmies apgaitā pa viesnīcai tuvējiem kvartāliem un beigu beigās atradām kiosku, kurā bija maize, siers un salami attāli līdzīga desa. Pārdevēja, ieraudzījusi mūsu 100 peso naudaszīmi (ap 16 latu), to pētīja aptuveni 10 minūtes, vai nav viltota. Par laimi, tā izrādījās īsta un pie ēdamā tikām. Ziemassvētkus sagaidījām viesnīcas foajē, uzdzerot šampanieti (diezgan ekskluzīvu Chandon ražojumu) maizei ar sieru un salami un pļāpājot ar kolumbiešu tūristiem, kuri nezināmu iemeslu dēļ bija iemaldījušies šai Dieva aizmirstajā nostūrī. 

2009. gada sagaidīšana Kordobas pilsētā. Argentīnā, vismaz Buenosairesā, klubus atver ap 24.00 naktī, bet neviens sevi cienošs klubotājs pirms 2 naktī uz klubu neierodas, drošākais laiks ierasties ir ap 2.30 - 3.00, bet arī 4.00 vai 5.00 nekādā ziņā nav par vēlu. Tad, lūk, Kordobā Jaungada naktī pie kluba ap 3 naktī bija izveidojusies gara rinda un klubu atvēra tikai ap 3.40, sašutuši bija arī no Buenosairesas atbraukušie argentīnieši. Tā kā esmu gandrīz vectētiņa vecumā (36), tad devos prom jau ap 6.00, kad jautrība vēl sita augstu vilni un nekas neliecināja par ballītes drīzu slēgšanu.

Kad aiz mežiem noriet saules stari, padebeši sārtojas...

Travelnews.lv: Pabeidziet, lūdzu, teikumus!

Arts Klints:
• Vislabākā sezona ceļošanai Jūsuprāt ir: pavasaris/vasara, t.i., aprīlis - septembris ziemeļu puslodē un oktobris - marts dienvidu puslodē. Pareizi izvēloties ceļojuma galamērķi, slikta mēneša ceļojumam nav, ir tikai slikts gadalaiks, manā gadījumā tā ir ziema, kuru es neieredzu.
• Noteikti ieteiktu cilvēkiem apmeklēt Kubu, jo sevišķi jauniešiem (un pavisam jo sevišķi rietumu jauniešiem), lai nelolo ilūzijas par sociālistiskās iekārtas priekšrocībām un drīzu jo drīzu kapitālisma bojāeju. Pārējie (ne jaunieši) var atsvaidzināt atmiņā bērnību / jaunību / ... . Droši vien Ziemeļkoreja ir vēl iespaidīgāka, bet neesmu pārliecināts, ka to ir iespējams apmeklēt.
• No ceļojumiem visbiežāk mājās es pārvedu skaistas atmiņas un milzīgu kaudzi ar nekam nederīgām fotogrāfijām (mūsdienās jau, par laimi, ar digitālām).
• Lielākais sapnis ir aizceļot uz ..., "uz" nē, apkārt pasaulei. Varbūt kādreiz es to izdarīšu, vismaz pa daļām.

• Trīs lietas, kuras vienmēr atradīsies koferī - "Lonely Planet" ceļvedis, Šveices nazis ar alus un vīna pudeļu attaisāmo, vismaz 10 pāri zeķu.
• Mans novēlējums pārējiem ceļotājiem ir: atrodiet laiku spontanitātei - gan galamērķa izvēlē, gan sastādītā maršruta realizācijā. Spontānie lēmumi bieži vien rezultējas visskaistākajos ceļojuma piedzīvojumos un atmiņās.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

VIDEO intervija ar Dr. Ēriku Lingebērziņu, kurš ir Biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns (22.07.2024)

VIDEO intervija ar Lauru Poli, kura ir Biznesa augstskolas «Turība» Starptautiskā tūrisma fakultātes lektore (16.07.2024)

Video intervija ar Antu Joksti, tūrisma firmas «Estravel Latvia» vadītāju un izstādes «Baltour 2024» dalībnieci (31.01.2024)

Video intervija Ēģiptē ar Alekseju Kriščuku, kurš ir tūroperatora «ANEX Tour Latvija» direktors (01.12.2023)

Video intervija ar Jāni Jenzi, kurš ir Latvijas Restorānu biedrības prezidents (08.11.2023)