Viesu nama īpašniece un vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Sanita Krēsliņa dalās pieredzē par sezonāla uzņēmuma izdzīvošanu ziemas periodā, kā arī uzsver nepieciešamību reģiona uzņēmējiem un pašvaldībai sadarboties, lai veicinātu tūristu pieplūdumu arī ārpus aktīvās sezonas.
Ja pacenšas, vasarā var nopelnīt visam gadam
Reklāma
Viesu nams ir sezonāls bizness, bet ir iespējams panākt, lai rezervācija būtu arī ziemas mēnešos. Es domāju, ka jebkuram tūrisma uzņēmumam Latvijā tas ir sava veida izaicinājums, jo aktīvā sezona ir tikai trīs mēnešus, tāpēc jādara viss, lai vasaras laikā gūtā peļņa ļautu izdzīvot arī ziemā. Mēs, protams, strādājam arī ziemā, bet apjoms nav salīdzināms. Ja ziemā viesi atbrauc tikai nedēļas nogalēs, tas jau ir ļoti labi.
Vasaras mēnešos ir iespējams nopelnīt tik daudz, lai ziemā varētu neuztraukties par uzņēmuma pastāvēšanu. Mēs strādājam jau ceturto gadu, tāpēc ir izveidojies pastāvīgo klientu loks, kuri mēdz braukt pie mums arī ziemas mēnešos. Ziemas sezonai ir savas priekšrocības, jo tad viesi var izbaudīt absolūtu mieru un klusumu.
Kaimiņi – lietuvieši izvēlas mūsu jūrmalu
Vidējais klients ir ģimene ar bērniem - gan latvieši, gan lietuvieši, arī vācieši. Mazo viesu namu mērķis ir pastāvīgie klienti, tāpēc vienmēr cenšamies visu paveikt tā, lai viesi atbrauktu vēlreiz. Pastāvīgais klients tomēr rada zināmu stabilitāti, īpaši, ja atsaucamies uz, jau pieminētajiem, ziemas mēnešiem.
Ir vērojama tendence, ka aizvien biežāk lietuvieši izvēlas atpūsties Kurzemē, kaut gan arī Lietuvā ir piekļuve jūrai. Lietuviešiem jūrmala ir vien 100 km gara, viņi brauc pie mums, jo šeit ir plašāka jūrmala un, patiesībā, tas nemaz nav tik tālu. Ja jāizvēlas starp vietējo jūrmalu, kur, visticamāk, būs ļoti daudz cilvēku, lietuvieši izvēlas variantu – braukt uz Kurzemi, kur būs lielāks plašums un brīvība.
Pašvaldībai un uzņēmējiem jāveido ciešāka sadarbība
Ziemā Pāvilostā var baudīt mieru un klusumu! Jāatzīst, ka ir arī būtiska problēma - papildus tam, vairs nav nekā cita. Arī ēdināšanas iestādes ir aizvērtas, nenotiek nekādi pasākumi, kas pievilinātu atbraukt un palikt uz ilgāku laiku. Bet šos apstākļus nevar mainīt viens uzņēmējs, ir nepieciešams pašvaldības un vietējo uzņēmēju kopīgs darbs šajā virzienā.
Pilsētas attīstības plānā tūrisma nozare ir definēta kā viena no svarīgākajām. Teorētiski par to tiek domāts, taču es uzskatu, ka praktiskais izpildījums nav orientēts uz to, lai kaut kas notiktu.
Katru gadu tikai Kurzemes reģionā atveras divi vai vairāk viesu nami
Latvijā viesu nami aug kā sēnes pēc lietus, bet neizjūtam sīvu konkurenci. Pāvilostā katru gadu atveras divi vai trīs jauni viesu nami, taču pieprasījums pēc viesu namiem vasarā vēl joprojām ir liels un cilvēkiem nav, kur palikt. Mēs neuztraucamies par konkurenci, bet priecājamies par to, jo konkurentu dēļ, arī mums ir jādomā un nemitīgi jāattīstās un jāaug.
Viesu nami joprojām ir niša, kur Latvijā vēl var attīstīt uzņēmējdarbību, par Kurzemes reģionu varu apgalvot pavisam droši - šeit nozare vēl nav ļoti noslogota un joprojām trūkst viesu namu.
Kā būt atšķirīgam starp visiem viesu namiem? Galvenais ir saprast, kāda ir konkrētā viesu nama mērķauditorija, tad, balstoties uz to, arī veidot piedāvājumu. Nebūs iespējams būt labam un patikt visiem, tāpēc ir jāorientējas uz savu konkrēto klientu.
Mūsdienu cilvēki vairs neprot baudīt klusumu un mieru!
Cilvēki vēlas atpūsties, bet ar komfortu un ērtībām! Viesi, no vienas puses, vēlas atpūsties no ikdienas steigas un informācijas gūzmas, taču, no otras puses, viņiem ir nepieciešams, lai ir pieejams internets un televīzija. Kad saku: “Kāds televizors? Kāds internets? Ejiet baudiet jūru!”, viņi atbild, ka ir tik ļoti pieraduši pie ikdienas steigas un skaņām, ka arī atpūšoties vēlas justies kā mājās, proti, lai fonā skanētu televizors.
Mūsdienu cilvēki vairs neprot baudīt klusumu un mieru! Lielākajai daļai tas ir grūti, jo pie klusuma mūsdienu cilvēkam ir jāpierod. To arī atzīst mūsu viesi – ir cilvēki, kurus klusums pat apgrūtina, bet pēc pāris dienām ikviens spēj pierast, un tad jau cilvēks to izbauda, arī pats kļūdams mierīgāks un nosvērtāks. Esmu to izbaudījusi pati uz savas ādas, jo patiesībā esmu rīdziniece, tikai pēdējos astoņus gadus dzīvoju Pāvilostā. Ļoti labi atceros, kā es jutos sākumā, to var raksturot ar vārdu – neizturami. Biju pieradusi pie Rīgas straujā tempa un nemitīgā stresa, tas viss man ļoti pietrūka. Nav vienkārši pieņem mieru un nesteidzību pēc Rīgas kņadas un steigas. Šobrīd, kad audzinu četrus bērnus, nevaru iedomāties, cik saspringti būtu to darīt Rīgā. Te noteikti ir mierīgāk un labāk, taču man joprojām pietrūkst Rīgas.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
