Sieviete portālam Travelnews.lv atklāj šī brīža noskaņu Gruzijā un dalās iespaidos par šo laiku.
Reklāma
"Jau ielidojot Tbilisi marta sākumā, pilnīgi visus pasažierus bez izņēmumiem, pārdaudīja ar attālinātu ierīci un novērtēja veselības stāvokli. Viss noritēja ātri un ļoti mierīgi. Un mums visi raudzījās ar cerību un zināmu pārsteigumu, ka esam iebraukuši tādā nesaprotamā laikā.
Sākotnēji bija neierasti, ka visas populārākās un iecienītākās tūristu vietas ir pustukšas tomēr darbojās. Ielās cilvēku skaits saruka ik pa dienu. Arvien biežāk un vairāk varēja manīt cilvēkus maskās. Kamēr vēl dzīvojām vecpilsētas tuvumā, paguvām pilnīgā vienatnē izstaigāt skaistākās un ievērojamākās vietas.
Pēc ārkārtas stāvokļa izziņošanas viss sāka mainīties vēl straujāk. Praktiski 3 dienu laikā aizvēra visas publiskās ēdināšanas vietas. Darbojās vien līdzi ņemšanas iespēja vai piegāde uz mājām. Tika slēgts arī botāniskais dārzs, kurā iepriekšējā dienas vakarā mūs iedrošināja, ka viņi noteikti darbosies un varēsim tur klusumā pastaigāties.
Šobrīd praktiski visa saimnieciskā darbība ir apturēta. Nu jau vairāk kā nedēļu visi tirdzniecības centri ir slēgti. Drīkst darboties vien aptiekas, benzīntanki, pārtikas veikali, kur ielaiž vienlaikus pa 5 cilvēki, ievērojot 2m distanci. Mums paveicies, jo netālu no mitekļa ir arī maizes ceptuve, kur var ātri iepirkties no ielas kioska. Bijām pārsteigti uzzināt, ka citā pilsētas galā joprojām darbojas zemnieku tirdziņš.
To nedaudzo iedzīvotāju noskaņa, ar ko nācies kontaktēties, ir dažāda: citi sabijušies, citi netic, ka tas dos kādu labumu, sūrojas, ka apturēta visa valsts ekonomika. Tomēr ļoti disciplinēti izpilda prasības, lai arī sarūgtināti un sabijušies par savu nākotni un darbavietām. Kā arī lepojas ar savu medicīnas personālu, kas labi veicot savu darbu. Saslimušo skaits te tiešām ir krietni mazāks un pamatā tie, kas atgriezušies no Eiropas.
Gruzijā drošības pasākus sāka ieviest daudz laicīgāk, kā pie mums. Piemēram., skolas un citas mācību iestādes tika slēgtas vēl krietnu laiku iepriekš pirms Latvijas. Daudzi ofisi pārgāja uz attālinātu darbu jau marta sākumā, kaut arī saslimušo bija un ir krietni mazāk.
Tūrisma biznesam klājas visgrūtāk - viss apturēts, viesnīcas knapi var samaksāt komunālos maksājumus, kas juridiskām personām ir krietni augstāki kā privātpersonām Gruzijā, bet solītos atvieglojumus vēl nav saņēmuši. Pazīstamais viesnīcas administrators ļoti cer, ka drīz atvērs robežas, jo viņam jau pieteikušies ceļotāji no Igaunijas un Baltkrievijas, tas varētu ļaut kaut kā savilkt galus kopā. Kopējais noskaņojums ir šķietami mierīgs. Cilvēki visai paklausīgi izpilda valdības norādes. Tomēr sajūsmas par šiem lēmumiem ir maz. Praktiski ir apturēta visas valsts ekonomika. Tie nedaudzie šoferi, kas vēl manāmi ielās, vienmēr pārmet krustu, braucot garām kādai baznīcai.
Pēc vairākām telpās pavadītām dienām ir nedaudz dīvaini aiziet līdz veikalam, kur ārpusē veidojas neierastas distancētas klusētāju rindas: cilvēki stāv maskās un
pirkstaiņos 2 metru attālumā viens no otra. Veikala ārdurvīm izsists stikls. Līdz ko kāds iznāk no veikala, tiek ielaists nākamais. Mūsu tuvākajā veikalā pie durvīm apsargs, pirms ielaist, apmeklētājiem uz rokām izsmidzina dezinfekcijas līdzekli.
Apkārtējie pārsteigti, redzot tūristus maskās. Pagaidām ļaudis pozitīvi, laipni. Tomēr jūtams arī satraukums par savu drošību - var pārjautāt, no kurienes esam iebraukuši, vai cik sen?
Ar katru dienu nāk klāt kāds jauns ierobežojums. Vispirms takšometru vadītājiem tika liegts pārvadāt pasažierus uz priekšējā sēdekļa. No rītdienas tiek pilnībā apturēta sabiedriskā transporta kursēšana gan iekš pilsētas, gan starp pilsētām. Vieglajā auto pārvietoties drīkstēs tikai līdz 3 cilvēkiem un tikai, ja tas ir ārkārtēji nepieciešams. Ar 31. martu tiek ieviestas arī komendantstundas no 21:00 līdz 6:00 un militāri uzraudzīti patruļas punkti. Vecāka gada gājuma cilvēkiem, būs liegts pamest mājas arī dienas laikā, izņemot tuvākā veikala vai aptiekas apmeklējumam.
Cenšamies turēties optimistiski, pat saskatīt pozitīvos momentus, spēlējam spēles un dziedam dziesmas, kad laiks to ļauj un bērniem nav jāpilda neskaitāmie mājas darbi. Pārsvarā lielākos izaicinājumus rada tieši mājas darbu apjoms, ko vecākajam dēlam jāpilda līdz pat vēlai nakts stundai, kā arī neparastais darbmācības vai dabas zinību eksperimentiem domātais rekvizīts, ko arī Latvijā būtu izaicinoši sagādāt. Arī pašu darbs notiek attālināti, vienīgi interneta pieslēgums brīžiem pieviļ, bet citādi nav laika garlaikoties.
Mēģinam maksimāli izbaudīt būšanu kopā, paveicies, ka ir neliels iekšpagalms, kur var ieelpot svaigu gaisu un klausīties putnu pavasara dziesmās.
Patīkami, ka šaja laikā arī Latvija par mums neaizmirst. E-pastā saņēmām ziņu no Latvijas vēstniecības Gruzijā, kurā detalizēti uzrakstīts par jaunajiem Gruzijas noteikumiem."
