Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com
Kāds draugs no Francijas, nosauksim viņu par Ksavjē, lai puisim neradītu nepatikšanas, jau pirms vairākām nedēļām bija ieplānojis braucienu uz Rīgu – pilsētu, kuru pirms pandēmijas Eiropā zināja kā vecpuišu ballīšu Meku, pilsētu, kas nekad neguļ…
Puisim atvaļinājums mēnesis, un šo mēnesi viņš bija ieplānojis pavadīt Rīgā, apceļojot arī Latviju. Intereses gana plašas – vēsture un kultūra, daba, bet, protams, arī neiztrūkstoši interese par restorāniem, ballītēm, naktsdzīvi. Galu galā – iespēja gados jaunam ceļotājam, kurš parasti dodas pasaules apceļojumos viens, iepazīt jaunus draugus.
Reklāma
Laicīgi gan pabrīdināju: hei, ir taču pandēmija, tikai nesen dota zaļā gaisma sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tikai pavisam nesen vakcinētajiem ļauts baudīt ēdienu iekšā, un tikai pavisam nesen durvis vēruši muzeji…
Jā, jā, protams, Francijā, kas piedzīvoja lielas cietslēdzes, taču arī tikai nesen atsākusies dzīvība, bet atsākusies…
Puisis Latvijā ieradās pagājušās nedēļas nogalē. Izmisis lūgums pēc palīdzības – kur var paēst? Nācās atzīties, ka pēc pandēmijas tā arī nav iznācis doties izbaudīt terašu piedāvājumus, un patiesībā nav ne jausmas, kuras iestādes strādā, un kādu servisu pēc ilgā mūsu pandēmijas jūga var nodrošināt…
Vietu, kur paēst atrada. Un tad sākās nākamais jautājums – kur var baudīt vakara dzīvi? Atkal jau izstāstīju, ka labāk “pasirot” pa Vecrīgas sirdi, atrast kādu bāriņu, pačilot. Bet brīdināju, ka naktsdzīve, proti, danči, mums vēl joprojām ir aizliegti.
Pēc tam sekoja jautājumi, kā vislabāk aizbraukt uz Jūrmalu, kā apskatīt tādu vai šādu muzeju, un tad iestājās klusums. Pēc pēdējās ziņas: “Hei, kur ir visi cilvēki…” vairāk ziņu nebija…
Intereses pēc uzrakstīju, kas noticis. Viņš atsūtīja bildi… no Kipras… ar tekstu – piedod, bet Latvija ir pārāk garlaicīga. Te nekas nenotiek. Plānotā mēneša vietā viņš Latvijā pavadīja trīs dienas.
Protams, tā ir tikai viena ceļotāja pieredze, kura ekspektācijas par Latviju bija radušās no pirmspandēmijas publikācijām. Viņš bija iedomājies redzēt dzīvīgu pilsētu, kur ir daudz smaidīgu ļaužu, ir iespējas atpūsties, pačilot Bet beigu beigās viņš visu “mini programmu” izpildīja dažās dienās, un steigšus pameta Latviju ar domu šeit neatgriezties.
Jā, var jau pateikt, ka puisim iepriekš bija jāizplāno rūpīgi programma, iespējams, jāvēršas kādā tūrisma aģentūrā pēc konkrēta maršruta. Plānošanas kļūda, bet... Bet tik un tā kaut kā palika skumji...
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
