Pavasara skolēnu brīvlaiku pelnītai atpūtai labprāt izmanto visa ģimene – gan bērni, gan vecāki. Šogad 31% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir skolas vecuma bērni, brīvlaiku plāno pavadīt, ceļojot kopā ar savām atvasēm, liecina AAS BALTA (PZU grupa) veiktās aptaujas rezultāti*. Apdrošinātājs atgādina – lai ceļojums sagādātu tikai patīkamus iespaidus, par piesardzību jāatceras ne tikai pieaugušajiem. Jo īpaši jāparūpējas par mazajiem ceļotājiem, jo ik gadu BALTA saņem vairākus simtus atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kas ceļojuma laikā piemeklējuši bērnus: pērn atlīdzībās par šādiem negadījumiem izmaksāti ap 120 000 eiro.
Šajā skolēnu brīvlaikā aktuāla Latvijas apceļošana
Reklāma
Šajā skolēnu brīvlaikā visvairāk – 15% – Latvijas iedzīvotāju ar skolas vecuma bērniem plāno apceļot Latviju. 8% dosies uz kādu no pārējo Baltijas valstu tūrisma galamērķiem, bet 7% izvēlējušies maršrutus Eiropā.
“Kopumā redzam, ka pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas Latvijā un citviet pasaulē atsākusies aktīva ceļošana, sasniedzot un pat pārsniedzot pirmspandēmijas apmērus. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka šopavasar ģimenes ar plāniem doties ceļojumā nesteidzas – viens no iemesliem varētu būt tas, ka skolēnu brīvlaika nedēļa ir ceļojumu industrijā ļoti aktuāls un pieprasīts laiks, un tas savukārt paaugstina aviobiļešu un naktsmītņu cenas. Tāpēc paredzams, ka daudzas ģimenes ar došanos ceļojumā nogaidīs,” skaidro BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Ceļojot ar bērniem, svarīgas aizraujošas aktivitātes
Noteicošais kritērijs, ceļojot kopā ar bērniem, vairumam Latvijas iedzīvotāju jeb 49% aptaujāto ir iespēja baudīt daudzveidīgas izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes visai ģimenei – apmeklēt baseinus, zoodārzus, muzejus, pludmales utt. Svarīgāko faktoru TOP 3 minēts arī ekonomiski izdevīgākais piedāvājums – lētākas naktsmītnes, mazāki izdevumi par transportu utt. (34%) un jaunas, vēl neapmeklētas valsts iepazīšana (27%).
“Iedzīvotāju izvēle – galamērķi, kas piedāvā aizraujošas nodarbes bērniem, – ir labi saprotama. Bērniem ir daudz enerģijas, tāpēc ir svarīgi viņus nodarbināt un nemitīgi noturēt viņu uzmanību, lai visi justos labi atpūtušies. Nav pārsteigums, ka populārs galamērķis ir gan Turcija ar “all inclusive” kūrortiem, gan, piemēram, Berlīne ar tās slaveno zoodārzu vai Parīzes Disnejlenda,” stāsta L. Ščegoļeva.
Visbiežāk problēmas izraisa straujas gaisa temperatūras svārstības un neierasts ēdiens
Protams, ceļošana saistās arī ar zināmiem riskiem. Gan 2021., gan 2022. gadā ap 70% atlīdzību pieteikumu bijuši saistīti ar dažādām veselības problēmām: visbiežāk mazos ceļotājus piemeklējis klepus, iesnas, augsta temperatūra, ausu un vēdera sāpes. Atlīdzības BALTA pieredzē šādos gadījumos var pārsniegt pat 3000 eiro. Kopējo atlīdzību summu veido ne tikai izmaksas par ārstēšanos, bet arī aviobiļešu iegāde, lai atgrieztos mājās ārpus plānotā ceļojumu grafika, papildu viesnīcas izdevumi un citi negaidīti tēriņi, kas radušies pēkšņas saslimšanas rezultātā.
“Kā rāda BALTA pieredze, vairums veselības problēmu, kas piemeklē bērnus ceļojumos, ir saistītas ar klimata maiņu, gaisa kondicionētāju darbību un neierastu ēdienu. Pieaugušajiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi higiēnai ceļojumu laikā, jo vairākas gremošanas problēmas rodas no tā, ka uzturā tiek lietots dzeršanai nepiemērots ūdens, piemēram, ne no pudelēm, vai arī netiek ievērotas primārās higiēnas prasības un bērni aizmirst regulāri mazgāt rokas,” atklāj L. Ščegoļeva.
Plānojot tuvākus un tālākus ceļojumus, BALTA eksperte iesaka ģimenēm jau laikus padomāt ne vien par drošību, bet arī par ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt būtisku atbalstu negaidītās situācijās. L. Ščegoļeva norāda: “Ir svarīgi ņemt vērā, ka bērns var saslimt vēl pirms ceļojuma, tāpēc svarīgi pārliecināties, ka ceļojuma apdrošināšanā paredzēts arī tā atcelšanas risks, lai šādā gadījumā nezaudētu par ceļojumu iemaksāto naudu. Pēc aptaujas datiem redzam – katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nekad neapdrošinās, un tikpat daudzi apdrošināšanu iegādājas atkarībā no ceļojuma veida; tāpat ir vecāki, kuri apdrošina tikai sevi vai tikai bērnus. Tikai 39% respondentu norādījuši, ka ceļojot iegādājas apdrošināšanu visiem ģimenes locekļiem, bet tai būtu jābūt pašsaprotamai rīcībai – lai kā vecākiem to gribētos, nav iespējams pasargāt bērnu pilnīgi visās situācijās.”
Lai ceļojums ar bērniem būtu mierīgs un priecīgs, BALTA iesaka jau laikus parūpēties par drošību.
• Izbraucot no valsts, bērnam, tāpat kā pieaugušajam, ir vajadzīga pase, dažos gadījumos – arī dzimšanas apliecība, tāpēc pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai visi nepieciešamie dokumenti ir sagatavoti.
• Ja bērnam ir kādas hroniskas slimības, jāsagatavo visi vajadzīgie medikamenti un izziņa no ģimenes ārsta par diagnozi, kurā norādīti konkrēti medikamentu nosaukumi. Tas ir īpaši svarīgi, ceļojot ar lidmašīnu, jo dažus medikamentus nav atļauts ienest salonā bez īpašas izziņas. Arī dažās valstīs ir aizliegts ievest noteiktus medikamentus.
• Neatstāj bērnu bez uzraudzības! Bērni ir kustīgi, aktīvi un ziņkārīgi, un reizēm vajag vien acumirkli, lai mazais ceļotājs iekultos nepatikšanās.
• Nekādā gadījumā neļauj bērnam rotaļāties pie ūdens vai peldēties bez pieaugušo klātbūtnes!
• Neaizmirsti sarūpēt bērnam kādu izklaidi, kamēr esat ceļā. Bērniem daudzu stundu brauciens var būt mokoši garlaicīgs.
• Rūpējies, lai bērns dzertu pietiekami daudz ūdens, sevišķi tad, ja dodaties uz galamērķiem dienvidu zemēs, kur saule pamatīgi karsē.
• Daudziem bērniem transportlīdzekļos kļūst nelabi, tāpēc vajadzētu parūpēties par līdzekļiem pret sliktu dūšu, piemēram, ingvera tabletēm vai konfektēm. Bērnam, kuru moka nelabums, vajadzētu sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas vai skatīšanās telefonā braucošā auto.
• Ja ceļojat ar auto, regulāri apstājieties, lai izstaipītos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu. Tomēr neļauj bērnam skraidīt gar automaģistrāli vai pa stāvlaukumu. Ievērojiet satiksmes noteikumus arī ceļojuma galamērķī.
• Pievērs īpašu uzmanību higiēnai. Regulāri atgādini bērnam, ka jānomazgā rokas.
* Aptauju veicis Norstat 2023. gada martā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
